Provansas šarms Raiskumā - ciemojamies Zvaigžņu ģimenes mājā pie ezera
Māja ar jauko nosaukumu Žubītes, kas atrodas pašā Raiskuma ezera krastā, šķiet izaugusi no stāvā pakalna nogāzes. Lai gan māja atrodas Vidzemes sirdī, tās tēls raisa vizuālas asociācijas ar saules pielieto Toskānu un Provansu. Pie Zvaigžņu ģimenes Vidzemē viesojas žurnāls "Māja Laukos".
Nejaušs atradums
Pirms daudziem gadiem Evita un Aivars Zvaigznes, vēl dzīvojot Rīgā, bieži devās apciemot vecākus Cēsu pusē un ar motociklu apbraukāja skaistākās apkārtnes vietas. Reiz kāds brauciens aizvedis uz Raiskuma muižu, kur ezera krastā abi atklājuši neparastu būvi. 18. gadsimtā būvētajam muižas kompleksam piederošā klēts ar pagrabu fascinēja ar savu novietojumu ezera krastā un neparasto mūrējumu. Lai gan bieži sastopams Vidzemē, tas atgādinājis Itālijas ceļojumos redzētās mājas.
Pagrabu glabāšanas vajadzībām izmantoja vietējie iedzīvotāji, un ēka bija pilnīgi pamesta, taču vieta šķita tik iespaidīga, ka Evita nespēja to aizmirst. Kaut arī likās neticami, ka šādu vietu varētu iegādāties īpašumā, ideja nelika mierā. Abi sāka meklēt, kā to varētu iegādāties, un tādu iespēju atrada.
Šīs mājas tapšanā vispār liela nozīme ir teicienam – kas meklē, tas atrod. Tāpat tika sameklēta gan ēkas rekonstrukcijas arhitekte Dace Krēgere, gan interjera autore Ilze Krastiņa, kuras darbus Evita ieraudzīja Facebook lapās.
Saimnieku darbības joma ir medicīna, un māja pie ezera ir vieta, kur abi varēja radoši izpausties. Mājas rekonstrukcija bija liels izaicinājums, īpaši jau eksperimentālā daļa, jo katru paņēmienu, ko te pielietoja, vajadzēja rūpīgi pārbaudīt.
Neparastā ēka būvēta 1884. gadā, bet, iespējams, tā ir vēl vecāka. Pirmais stāvs – pagrabs, ir iebūvēts pakalna nogāzē 6 metru dziļumā, bet otrais stāvs, kurā savulaik atradās klēts, izvietots pakalna augšpusē. Pagrabā tā arhitektonikas dēļ tika nodrošināta vienmērīgi zema temperatūra, tāpēc saimnieku sarežģītākais uzdevums bija piemērot šo daļu jaunajai funkcijai – dzīvojamai mājai. Ēkai vēsturiski izveidojušās arī divas ieejas: viena – pirmajā stāvā, tagad kalpo kā izeja uz terasi un ezeru, otra – augšstāvā, ir galvenā ieeja mājā.
Vai pagrabā var dzīvot?
Kad īpašums jau bija nonācis jauno saimnieku rokās, kādu laiku vēl nebija skaidrs, vai klēti vispār varēs transformēt par dzīvojamo māju. Arhitekte Dace Krēgere, kura specializējas senu māju rekonstrukcijā, sākumā ieteica pagrabu nepiemērot dzīvošanai, bet ļaut tam dzīvot savu pagraba dzīvi. Aivars oponējis, ka viņam taču arī kaut kur jādzīvo, un tomēr izcīnījis tam jaunu funkciju. Nu ēka aprīkota ar komunikācijām, jo klētī nebija ne elektrības, ne ūdens, nemaz nerunājot par kanalizāciju. Ēka nosiltināta, izveidota sarežģīta hidroizolācija, kā arī ierīkota autonoma apkure ar granulām, kas tiek darbināta arī vasarā, lai spētu pagrabā nodrošināt optimāli komfortablu temperatūru. Rekonstrukcijas laikā tika nostiprinātas arī ēkas sienas. Kad aktualizējies jautājums par mājas fasādi, saimnieks prasījis padomu pazīstamajam seno ēku restauratoram Jurim Zviedrānam, kurš ieteicis novecot kopā ar fasādi un pārāk necensties to atjaunot. Pie tā arī palika.
Vairāk lasi “Māja Laukos” vasaras numurā!
Vēl šajā numurā lasi reālu pieredzi, dzīvojot mazajos namiņos - tiny house, iepazīsti romantisko AuGustes iedvesmas dārzu Saulkrastu pusē, uzzini par vintage akcentiem mūsdienīgā lauku mājā un kaļķa apmetuma atgriešanos interjeros. Praktiskajā daļā - viss vasarai noderīgais: kā gudri uzkrāt lietus ūdeni dārzam, ar ko rēķināties, plānojot kāzas laukos, un ko likt uz grila, lai vasaras galds izdotos mazliet interesantāks par ierasto.
