Mitrās salvetes kanalizācijā Eiropai izmaksā līdz miljardam eiro gadā
Mitrās salvetes, noskalotas tualetē, spilgti parāda, kā ikdienas paradums rada dārgas, sarežģītas problēmas kanalizācijai.
“Latvijas Zaļais punkts” ar LŪKA atgādina: pods nav atkritumu tvertne — kanalizācijā drīkst nonākt tikai fizioloģiskie izdalījumi un tualetes papīrs. Eiropas ūdensapgādes nozeres eksperti lēš, ka mitrās salvetes un līdzīgi higiēnas izstrādājumi Eiropai ik gadu izmaksā papildu 500 miljonus–1 miljardu eiro.
Mītu, ka “noskalojams” nozīmē “drošs kanalizācijai”, joprojām uztver burtiski. Salvetes neizjūk kā papīrs: garšķiedru neausts materiāls, celulozes un/vai plastmasas šķiedras saglabā izturību, ieķeras līkumos, savienojumos, sūkņos. Saplūdušas ar taukiem un citiem atkritumiem, tās veido blīvus korķus, kas traucē plūsmu un izraisa avārijas.
Sekas skar visus. Mājās — aizdambēšanās, smakas, applūšana, dārgi remonti. Tīklos — biežākas apkopes, avāriju izsaukumi, restu un cauruļu tīrīšana, sūkņu bojājumi, priekšlaicīga nomaiņa. Ja sūkņu stacijas nestrādā pilnvērtīgi, pieaug neattīrītu notekūdeņu pārplūdes risks. Beigu beigās maksā lietotājs — santehniķim un ikmēneša rēķinos.
Problēma nav tikai salvetes. Kanalizācijā nonāk higiēnas preces, vates plāksnītes, tekstils, prezervatīvi, izsmēķi, mati, pārtikas atliekas, tauki, medikamenti, sadzīves ķīmija. Katra grupa rada riskus: cietie priekšmeti aizsprosto un bojā iekārtas, tauki sacietē un pievelk citus atkritumus, medikamenti un ķīmija apgrūtina attīrīšanu, ietekmē ūdens kvalitāti. Sistēmas paredzētas notekūdeņiem, nevis cietajiem atkritumiem, zālēm vai bīstamām vielām.
“Sabiedrībā joprojām dzīvo mīts, ka mitrā salvete pēc noskalošanas vienkārši pazūd. Nepazūd. Tā turpina ceļu kanalizācijas sistēmā, kur var kļūt par daļu no aizsprostojuma, bet vēlāk arī par piesārņojumu ūdens vidē. Tas pats attiecas arī uz citām vielām, kurām kanalizācijā nav jānonāk, tostarp medikamentiem un sadzīves ķīmiju. Viss, ko nepārdomāti iemetam vai izlejam kanalizācijā, palielina slodzi notekūdeņu attīrīšanai un var ietekmēt upju, ezeru un jūras kvalitāti. Videi draudzīga rīcība šajā gadījumā nav sarežģīta: mitrās salvetes jāizmet sadzīves atkritumu tvertnē,” uzsver Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis.
Notekūdeņus attīra posmos: sākumā mehāniski noņem lielos priekšmetus, tekstilu, vates kociņus, mitro salvešu pavedienus un citus piemaisījumus, pēc tam smiltis un taukus, visbeidzot bioloģiski mikroorganismi pārstrādā organiskās un barības vielas. Kad kanalizācijā nonāk salvetes, higiēna, medikamenti, tauki, ķīmija, sistēma tiek lieki noslogota un kļūst ievainojamāka pret avārijām, traucējumiem, piesārņojumu.
“Ūdenssaimniecības uzņēmumiem mitrās salvetes nav abstrakta vides problēma, bet ļoti praktisks ikdienas izaicinājums. Tās aizķeras sūkņos, aptinas ap sūkņu darba ratiem, aizsprosto restes un cauruļvadus. Tas nozīmē biežākas apkopes, papildu izbraukumus, bojātas iekārtas un lielākas izmaksas. Ja aizsprostojums veidojas privātīpašuma vai daudzdzīvokļu mājas kanalizācijas tīklā, sekas var būt arī notekūdeņu atplūde telpās. Kanalizācija nav paredzēta atkritumiem, pat ja tos ir iespējams noskalot. Kanalizācijas sistēmās atļauts novadīt mazās darīšanas (Č), lielās darīšanas (K) un tualetes papīru (P) jeb lietošanas laikā jāievēro ČKP likums” norāda Sandis Dejus, LŪKA izpilddirektors.
Eiropas Savienības regulējums apliecina problēmas nopietnību: vienreizlietojamās plastmasas regula nosaka marķējumus bieži nepareizi izmestām precēm, tostarp plastmasu saturošām mitrajām salvetēm, brīdinot par piesārņojumu un apsaimniekošanas riskiem.
