Otrā elpa tukšām telpām un lietām - kustība Rīgā, kas atdzīvina aizmirsto un pamesto

Apdzīvo mani!

Iespējams, kāds vēl atceras, ka 2014. gadā daudzviet galvaspilsētā tukšu ēku logos parādījās dzeltenas uzlīmes ar aicinājumu “Occupy me” jeb “Apdzīvo mani”. Tās izvietoja pilsētvides entuziasti, lai pievērstu sabiedrības uzmanību pamestām ēkām Rīgas centrā, aktualizējot paradoksālo situāciju, ka pilsētā ir daudz neizmantotu īpašumu, kamēr citiem trūkst vietas radošām aktivitātēm vai dzīvošanai. 

“2014. gadā Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, bet daudzām kultūras un mākslas iniciatīvām trūka telpu. Domājām, vai tam nevar izmantot kādu no pamestajām ēkām. Kā tad ir – vai Rīga ir kultūras vai tukšu ēku galvaspilsēta?” atceras viens no “Free Riga” dibinātājiem Mārcis Rubenis. Tolaik šai idejai noticēja vairāki entuziasti, tika nodibināta sabiedriskā labuma organizācija “Free Riga”, kas atdzīvina pilsētas pamestās, tukšās ēkas, pārvēršot tās par eksperimentālām vietām kultūrai, mākslai un sociālām inovācijām. Organizācija var lepoties ar vairākiem veiksmīgiem ne tikai ēku, bet arī kvartālu un apkaimju atdzīvināšanas projektiem. “”Free Riga” pieeja ir veikt akupunktūru pilsētā, skatīties, kur sabiedriskas iniciatīvas pārklājas ar tukšu telpu potenciālu,” Mārcis stāsta. Šādi var iedot pilsētai telpu ar pievienotu vērtību, gan atdzīvinot to tukšumu, gan palīdzot veidoties jauniem sabiedriskiem projektiem, pakalpojumiem, mākslai, kultūrai, uzņēmumiem. 

Jauna identitāte

Kā veiksmīgu piemēru Mārcis Rubenis min “Viskaļus” – telpas bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē Viskaļu ielā 36a. Bijušajā mācību ēkā, kas ilgi stāvēja tukša un vientuļa, kopš 2019. gada mutuļo dzīvība – tur darbojas nevalstiskās organizācijas, mākslinieku darbnīcas, sociālie uzņēmumi, notiek dažādi pasākumi un aktivitātes, kurās var piedalīties ikviens interesents. “”Viskaļu” lielā vīzija ir izveidot tādu vietu, kur NVO, mākslinieki, kultūra, zinātnieki, uzņēmumi un amatnieki var mijiedarboties, lai attīstītu nākotnes dzīvošanas, mācīšanās un darbošanās risinājumus. Proti, kā caur aprites ekonomiku var piedzīvot labāku dzīvi, gūt labumu sev un palīdzēt citam,” stāsta Mārcis. 

Cits piemērs ir par Lastādijas kvartālu, kas pateicoties “Free Riga” atguva savu sākotnējo nosaukumu. Pārņemot ēku Vilhelma Purvīša ielā 11 (tolaik Puškina iela), viņi pētījuši, kāda ir šīs apkaimes vēsture. Tā bija Rīgas tirdzniecības apkaime Lastādija – kādreiz Latgales (Maskavas) ielas sākums bija Lastādijas iela.

“Sākām izmantot šo nosaukumu, Rīgas dome atdeva atpakaļ ielas nosaukumu, un tagad arvien vairāk cilvēku šo apkaimi sauc par Lastādiju. Tas ir vēl viens no mūsu panākumiem, kā atdzīvināt tukšas vietas un radīt tām jaunu identitāti.”

Mārcis paskaidro, ka tukšas telpas ir izmantotas vienmēr. “Mēs neesam vienīgie, kas to dara, un pat ne vienīgie, kas to dara sociālā veidā. Mēs mēģinām to darīt sēriju veidā, lai uzkrātu pieredzi un sniegt zināšanas citiem.” Viņi dalās pieredzē ar citu pilsētas aktīvistiem, pašvaldībām, tagad ar Vidzemes Augstskolu paredzēts projekts, kurā studenti varēs apgūt kursu par neizmantotu īpašumu atdzīvināšanu – nevis no komerciālā skatpunkta, bet kā kopienā balstītu projektu veidā var iedvest otru elpu tukšām telpām. 

Pa šiem 12 gadiem ir notikušas pārmaiņas, daudzas no tolaik tukšajām Rīgas ēkām ir renovētas un apdzīvotas. “”Free Riga” bija pirmā tik redzamā sabiedriskā iniciatīva, kas runāja par to, ka vajag kaut ko ar tām ēkām iesākt. Es ticu, ka tas ir gan iedvesmojis cilvēkus darīt kaut ko lietas labā, gan arī vienkārši vērsis uzmanību, ka tukšajās ēkās ir iespēja veidot stilīgus projektus.” Nākotnei Mārcis vēlētos, lai namu īpašnieki ļautu izmantot savus īpašumus arī starplaikā, kad tiem paredzēts būt tukšiem, vai tas būtu pusgads vai vairāki gadi. Lai īpašnieks saredzētu vērtību tajā, ka ēkas dīkstāves laikā to apdzīvo sabiedriska labuma organizācijas, sabiedriski eksperimentāli vai kultūras, mākslas projekti. Ēka nav tukša, to izmanto un pieskata kāds, kurš vienlaikus sniedz labumu apkārtējai apkaimei. 

“Remonta kafejnīca”

“Repair Cafe” (“Remonta kafejnīca”) ir globāla kustība, kas sākās 2009. gadā Nīderlandē, kad žurnāliste Martine Postma nolēma pievērst uzmanību vides jautājumiem, sarīkojot mantu labošanas pasākumu ar mērķi samazināt atkritumu daudzumu, dodot lietām otru dzīvību. Šo ideju pārņēma citas pilsētas, un kopš 2012. gada šāda iniciatīva notiek arī Rīgā. Pasākumā brīvprātīgu meistaru vadībā iedzīvotāji mācās paši salabot savas saplēstās lietas, piemēram, elektroniku, apģērbu vai velosipēdu. “Repair Cafe” kustības ideja – daudzas lietas var un vajag mēģināt salabot, nevis uzreiz mest laukā. Tā arī mudina padomāt par mūsu patēriņa ieradumiem – vai tiešām nepieciešams pirkt jaunu lietu, varbūt var salabot jau esošo. 

Šādi pasākumi parāda, cik svarīgi ir dalīties ar savām zināšanām, jo tam, kurš māk salabot biksēm rāvējslēdzēju vai vadu gludeklim, pašam varbūt tas nešķiet nekas svarīgs, bet viņa prasmes kādam citam izrādās ļoti noderīgas. “Repair Cafe” Rīgā notiek katra mēneša pirmajā svētdienā Vilhelma Purvīša ielā 13. Seko līdzi “Repair Cafe”  sociālajos medijos, jo tur bez lietu remontēšanas notiek arī dažādi izglītojoši pasākumi – darbnīcas, lekcijas, diskusiju un filmu skatīšanās vakari. 

Veikals bez cenu zīmēm 

Lielisks aprites ekonomikas piemērs ir “Brīvbode”, kas Rīgā pastāv jau kopš 2018. gada. Tā ir nekomerciāla iniciatīva, kas darbojas pēc principa – atnes, ja tev ir lieks; paņem, ja tev noder. Interjers atgādina veikalu, uz statīviem izkārtas drēbes, plauktā rindojas grāmatas, elektronika salikta kastēs. Tikai atšķirībā no citiem veikaliem šeit precēm neredz cenu zīmes un veikalā nav kases aparāta – te katrs var paņemt to, kas viņam noder vai iepaticies. Šī ir vieta, kur var atstāt labas kvalitātes lietas, ja pašam tās vairs nav vajadzīgas. Bieži vien mums mājās atrodas lietas, kam neatrodam pielietojumu, izlasītas grāmatas, apģērbs, kas neder, vai galda lampa, kas netiek izmantota, bet ārā mest žēl. Tad “Brīvbode” ir lieliska vieta, kur tas viss atrast savu jauno īpašnieku. “Brīvbodes” piedāvājums ir plašs un mainīgs, pārsvarā te var tikt pie drēbēm bērniem un pieaugušajiem, apaviem un aksesuāriem, traukiem, grāmatām, žurnāliem un arī daudz kā cita. Apmeklētāju loks ir plašs – uz “Brīvbodi” nāk gan jaunieši, kas meklē sev stila pērles, gan aizrautīgi grāmatu lasītāji, gan seniori un jaunās māmiņas.

Šādas iniciatīvas ir izplatītas daudzviet pasaulē, ļaujot cilvēkiem mainīties ar lietām, neizmantojot naudu. Jāatgādina, ka “Brīvbode” nav labdarības projekts, kurā tiek vāktas mantas mazturīgajiem, ne arī vieta, kas nodarbojas ar palīdzības sniegšanu. Galvenā ideja ir par mantu apmaiņu, un visam pamatā ir rūpes par vidi – mazāk patērēt, saudzēt dabas resursus. “Brīvbodē” notiek arī dažādi tematiskie pasākumi un diskusijas.

Meklē “Brīvbodi” Vilhelma Purvīša ielā 13 katru ceturtdienu un piektdienu no pulksten 12  līdz 19 un mēneša pirmajā svētdienā no pulksten 12 līdz 16, kā arī pirmdienās un otrdienās Viskaļu ielā 36a no pulksten 15 līdz 19.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.