Kā atdzima Zaļenieku pērle - krāšņā Abgunstes muiža
Netālu no Zaļeniekiem Jelgavas novadā atrodas viena no mūsdienās populārākajām pasākumu rīkošanas vietām, īsta pērle - Abgunstes muiža. Šeit jau gandrīz desmit gadus dzīvo un saimnieko Jānis un Asnāte Avotnieki kopā ar saviem četriem bērniem un astoņiem kaķiem, tāpēc daudzi šo vietu mīļi dēvē par Kaķu muižu. Pie viņiem ciemojas žurnāls "Māja Laukos".
Garā vēsture
Abgunstes muižai, kā jau daudzām Latvijas muižām, ir gara un sarežģīta vēsture. Vitolda Mašnovska veidotajā enciklopēdijā Muižas Latvijā Abgunste minēta kā pirmā un šķirklī izsmeļoši dotas ziņas par īpašniekiem un būvvēsturi.
Kungu māju pirms divsimts gadiem būvējis Johans Frīdrihs fon Mēdems pēc viņa meitas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri. To mantoja viņa dēls, kas apprecējās ar Pētera fon der Pālena meitu Mariju Luīzi un līdz 1899. gadam Abgunstes muiža piederēja Arnoldam fon Mēdemam. 1905. gada revolūcijas laikā to nodedzināja, bet pēc trīs gadiem jaunais muižas īpašnieks grāfs fon der Pālens uzsāka jaunas ēkas celtniecību pēc vācu arhitekta Leo Reinīra projekta. Jaunās ēkas būvapjoms ar fasādēm tika uzbūvēts līdz Pirmajam pasaules karam. Pēc 1920. gada muižu nacionalizēja, kungu mājas būvniecību par Zaļenieku pagasta līdzekļiem pabeidza 1931. gadā un tajā iekārtoja Abgunstes skolu, kas darbojās līdz pat septiņdesmitajiem gadiem. Jau skolas laikā ēkā izveidoti dzīvokļi skolotājiem, kas darbojās arī pēc slēgšanas, savukārt lielajā zālē iekārtots veikals. Pagājuša gadsimta 90.tajos gados bijušo kungu māju privatizēja, taču jaunajam īpašniekam darbi nevedās un 2016. gada pavasarī par Abgunstes muižas saimniekiem, uzvarot izsolē, kļuva Asnāte un Jānis Avotnieki. Viņi izveidojuši pasākumu viesnīcu un radošuma rezidenci visa veida mākslas un jaunrades procesiem, laikmetīgam dizainam un dzīves svinēšanai.
Ēkas glābēji
Rīdzinieki Avotnieki bija nolēmuši skaisto ēku glābt, kaut gan izsoles brīdī muižas ēku no iekšpuses nemaz nebija redzējuši, tikai ieskatījušies pa logiem. Jaunajiem saimniekiem jau bija pasākumu organizēšanas pieredze - Asnātei ir tūrisma un viesmīlības uzņēmuma vadītājas izglītība un maģistra grāds sabiedriskajās attiecībās, bet radošais gēns mantots no tēva un vectēva, abi ir arhitekti. Interesanti, ka muižas telpās Avotnieki iekļuva pusotru gadu pēc izsoles. Sākumā braukuši uz Abgunsti kā uz lauku mājām, rīkojuši talkas, bet, kad vidējai meitai bija jāuzsāk skolas gaitas un jaunākajai bērnudarzs, pārcēlās uz šejieni pavisam.
Muižas atjaunošanā saimnieki nolēma iet atsegumu restaurācijas ceļu. Nejauši izvēlējušies virzienu, ko dēvē par shabby chic jeb apbružāto šiku. Tomēr muiža ir reģionālas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, tāpēc visi ēkās notiekošie darbi tiek stingri saskaņoti ar mantojuma pārvaldi Rīgā.
Piemēram, visi logi muižā ir restaurēti, kas ēkai piešķir īpašu sajūtu, bet grīdas ieklātas no vietējiem kokmateriāliem - ozoliem un ošiem, kas vētras laikā izgāzti.
“Mums te ir aprites būvniecība,” stāsta Jānis. “Izmantojam visu, kas vien bijis muižā, un, ja nevaram atrast, veidojam no jauna. Daudz kas saglabājies no skolas laikiem, piemēram, lielajā klētī divās tualetēs ir čuguna izlietnes.”
Jānis smej, ka te ik uz soļa ir naudas trūkuma radītie risinājumi, kas nereti izrādās tie interesantākie. Visus risinājumus un interjera elementus saimnieks izdomā un uzzīmē pats, pēc tam ir arī klātesošs to tapšanas procesā.
Avotnieki stāsta, ka savu dzīvi Abgunstē sākuši praktiski ar tukšām kabatām, nepagurstošu darbu, projektu rakstīšanu un pasākumu rīkošanu, kas tikuši organizēti jau no paša saimniekošanas sākuma. Pēdējo gadu nopelns ir asfaltētais ceļš no Zaļeniekiem līdz muižai, tā ir saimnieku iniciatīva kopā ar kaimiņu uzņēmējiem un zemniekiem. Avotnieki šaipusē ir lieli darba devēji, tāpēc arī bija iespēja labiekārtot ceļu līdz muižai, lai viesiem uz pasākumiem nebūtu jābrauc pa putekļiem.
Visu rakstu turpinājumu lasi “Māja Laukos” pavasara numurā!
Vēl šajā numurā - iedvesmojošs stāsts par māju Jāņupē, kur valda miers, atturīga elegance un pārdomāta vienkāršība; ieskats 2026. gada interjera tendencēs, kas palīdzēs mājokli veidot ne tikai skaistu, bet patiesi savu; praktisks pavasara darbu kalendārs dārzam; pārdomas par latviska dārza būtību un saruna par ēdamo meža dārzu - vidi, kur cilvēks mācās sadarboties ar dabu. Tāpat iepazīstam jūras konteineru māju plusus un izaicinājumus, kā arī meklējam pavasari receptēs svētku galdam.
