Nauda pazūd vēl pirms algas dienas? 5 iemesli un praktiski padomi, kā ietaupīt

Labā ziņa – finanšu veselības uzlabošanai pietiek reizi gadā pārskatīt savus izdevumus un “izrevidēt” maksājumus. Ietaupījums bieži slēpjas tieši sīkumos, norāda “Bigbank” Latvijas filiālē.

1. Pārskati abonementus – vai tos visus izmanto?

Straumēšanas platformas (piemēram, “Netflix”, “Go3”, “Tet”, “Spotify”), ēdiena piegāde (“Wolt”, “Bolt Food”), mākoņpakalpojumi (“iCloud”, “Google Drive”, “Dropbox”), sporta zāles un citi abonementi ir klusie zagļi, kas bieži tukšo mūsu maciņus, pat ja sen tos vairs apzināti nelietojam. Vidēji viens Eiropas iedzīvotājs maksā par 3,2 abonementiem mēnesī, un 42 % cilvēku turpina apmaksāt pakalpojumus, ko faktiski neizmanto, jo par tiem aizmirsuši.

Viens lieks abonements 10–25 eiro vērtībā var radīt 120–300 eiro zaudējumu gadā. Turklāt pētījumos atklāts, ka cilvēki ar abonementiem saistītos tēriņus novērtē aptuveni divas ar pusi reizes mazākus, nekā tie ir patiesībā.

Risinājums – regulārs abonementu audits. Pārskati visus aktīvos maksājumus, atstāj tikai tos, ko patiešām izmanto, un pievērs uzmanību pakalpojumu un mobilo lietotņu bezmaksas izmēģinājuma periodiem un atcelšanas nosacījumiem. Palīdzēt var arī abonementu uzskaites lietotnes, piemēram, “Bobby – Track subscriptions” vai “Subby”.

2. Vai tavs mobilais vai enerģijas tarifs vēl ir izdevīgs?

Gan mobilo sakaru, gan elektroenerģijas piedāvājumi mainās bieži, bet lietotāju paradumi – lēnāk. Vai tev tiešām nepieciešams bezlimita internets un zvani visā Eiropā? Bieži daļa tarifa iespēju nemaz netiek izmantotas, bet par tām joprojām tiek maksāts. Varbūt izdevīgāk izvēlēties vienu plānu visai ģimenei? 

Tas pats attiecas uz elektroenerģiju – fiksētais tarifs nodrošina stabilitāti, savukārt dinamiskais var būt izdevīgāks, ja patēriņš ir elastīgs. Nozīme ir arī pieslēguma jaudai un fāžu skaitam – nelielos mājokļos nereti pietiek ar vienu fāzi, kas ļauj samazināt izmaksas.

Pievērs uzmanību arī saviem elektroenerģijas lietošanas paradumiem – kad patērē visvairāk un cik jaudīgas ierīces darbojas vienlaikus? Kā tu varētu ietaupīt enerģiju? Elektroenerģijas cenas iespējams salīdzināt vietnē “elektroenergija.lv”, bet galīgās izmaksas jāprecizē pie pakalpojumu sniedzēja.

Reizi gadā velti desmit minūtes tarifu salīdzināšanai – tas var dot 5–20 eiro ietaupījumu mēnesī un vairāk nekā 200 eiro gadā.

3. Pārskati kredītsaistības – skaidrai finanšu ainai un sirdsmieram

Arī kredītiem ir derīguma termiņš – nosacījumi, kas bija izdevīgi pirms trīs gadiem, šodien var tādi vairs nebūt.

Tāpēc svarīgi regulāri pārskatīt gada procentu likmi, kas ietver visas ar aizdevumu saistītās izmaksas, tostarp atmaksājamo summu, maksu par kredīta noformēšanu, komisijas maksas, konta uzturēšanas izmaksas un citas.

“Ja ikmēneša maksājumi kļūst apgrūtinoši, vērts izvērtēt refinansēšanu vai kredītu apvienošanu vienā maksājumā. Tas var samazināt slogu, vienkāršot budžeta plānošanu un palīdzēt ātrāk tikt vaļā no dārgākajām saistībām,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

4. Mazie ikdienas tēriņi – kur nemanāmi pazūd līdz pat 100 eiro mēnesī?

Kafija līdzņemšanai, uzkodas “pa ceļam”, piegādes maksas, spontāni pirkumi tiešsaistē – katrs no tēriņiem šķiet nenozīmīgs, bet kopā mēnesī var sasniegt pat 100 eiro. Digitālā mārketinga aģentūras AWISEE apkopotie dati rāda, ka no visiem interneta veikalos veiktajiem pirkumiem 40 % tiek veikti impulsīvi.

Nav nepieciešams atteikties no visa uzreiz. Sāc ar vienkāršu eksperimentu – vienu nedēļu pieraksti visus tēriņus, pēc tam izvēlies vienu kategoriju, kuru samazināt. Piemēram, pusdienas darbā aizstāj ar līdzpaņemtu maltīti. Šādi mazi soļi ļauj ietaupīt bez sajūtas, ka jāatsakās no visa, kas sagādā prieku.

5. Izveido drošības spilvenu viena līdz trīs mēnešu izdevumu apmērā

Neparedzēti izdevumi vai ienākumu samazinājums var izjaukt pat labi plānotu budžetu. Tāpēc ieteicams izveidot uzkrājumu viena līdz trīs mēnešu izdevumu apmērā.

“Svarīgi arī, kur uzkrājums glabājas. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju naudas joprojām stāv norēķinu kontos, kur tā nepelna un zaudē vērtību inflācijas dēļ. Krājkonts ļauj apvienot elastību ar procentu ienākumiem un palīdz psiholoģiski nodalīt rezervi no ikdienas tēriņiem,” saka Surgofts.

Sākumam pietiek ar 20–50 eiro mēnesī. Būtiskāka par summu ir regularitāte – pārskaitījumu var automatizēt, piemēram, uzreiz pēc algas saņemšanas. Bankas vadītājs arī atgādina, ka svarīgi salīdzināt dažādus piedāvājumus – noguldījumu procentu likmes var apskatīt Latvijas Bankas tīmekļa vietnē.

Vēl daži vienkārši veidi, kā atvieglot budžetu

• Reizi gadā pārskati apdrošināšanas polises (auto, mājokļa vai veselības), jo vajadzības var mainīties.
• Apkures sezonā samazini radiatoru temperatūru par 1–2 °C, kad neesi mājās.
• Taupi ūdeni ikdienā – īsākas dušas reizes, pilnas veļas un trauku mazgājamās mašīnas un aizgriezts krāns, tīrot zobus, samazina rēķinus bez komforta zuduma.
• Atvieno elektroierīces no kontaktligzdas, kad tās neizmanto, lieto LED spuldzes un izslēdz apgaismojumu, kad tas nav nepieciešams.
• Pārvietojies kājām vai izmanto sabiedrisko transportu, ja iespējams.
• Plāno iepirkšanos un lielākiem pirkumiem ievies “24 stundu likumu” – pirms iegādes nogaidi vismaz diennakti, kas dod laiku rūpīgi apdomāt izvēli.
• Pirms iegādājies jaunu apģērbu vai interjera elementus, pārbaudi lietoto preču piedāvājumus (piemēram, “andelemandele.lv” vai “vinted.lv”), apsver labošanas iespējas un izvēlies lietas, kas kalpos ilgāk.
• Kafiju ņem līdzi no mājām, nevis pērc katru rītu kafejnīcā.
• Iepērcies apzināti – ar sarakstu, lai samazinātu gan tēriņus, gan pārtikas atkritumus.
• Gatavo maltītes vairākām dienām uzreiz – tas taupa gan laiku, gan naudu.
• Paturi prātā – bērniem svarīgākais ir kopā pavadītais laiks, nevis tā cena, tāpēc pastaigas dabā, pikniki, kopīga ēst gatavošana, galda spēles, filmu vakari vai velo izbraucieni ir izcila izvēle.
• Dalies, nevis pērc – instrumentus, grāmatas vai sporta inventāru nereti var aizņemties no radiem vai draugiem.
• Izmanto bezmaksas resursus – pašvaldību pasākumus, dabas takas, rotaļu laukumus, muzejus bezmaksas dienās, bibliotēkas, digitālos filmu un pasaku arhīvus.

Atceries – budžeta atvieglošana nenozīmē striktus aizliegumus, bet gan apzinātas izvēles un mazus, pakāpeniskus soļus. Pat nelielas izmaiņas ikdienas paradumos ilgtermiņā var dot jūtamu finansiālu ieguvumu un lielāku sirdsmieru.