Cik tērē tu? Pētījumā atklāj, kādu summu iedzīvotāji mēnesī tērē ēšanai ārpus mājām
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ēšanai ārpus mājām tērē līdz 50 eiro mēnesī – liecina pētījums, ko “Norstat” veicis sadarbībā ar “IPF Digital Latvia”.
Tas atklāj, ka ēšana kafejnīcās, restorānos vai ēdiena piegādes pasūtīšana joprojām lielākoties ir neliels ikdienas prieks, nevis ieradums.
Reģionālās atšķirības
Gandrīz ceturtā daļa aptaujāto jeb 23% šiem izdevumiem atvēl 21–50 eiro mēnesī, bet vēl 12% – līdz 20 eiro. Piektdaļa (20%) iedzīvotāju atzīst, ka šādi tēriņi sasniedz 51–100 eiro mēnesī, savukārt 13% tērē no 101 līdz 200 eiro. Tikai 3% iedzīvotāju norāda, ka šim mērķim iztērē vairāk par 200 eiro, un vien 1,5% – virs 350 eiro. Vienlaikus 21% aptaujāto atzīst, ka vispār neēd ārpus mājām un nepasūta ēdienu, bet 7% neseko līdzi šiem izdevumiem.
Reģionālās atšķirības iezīmē dažādas pieejas ikdienas ēšanai. Latgalē “mājās gatavošanas” īpatsvars ir visaugstākais – 31% iedzīvotāju neēd ārpus mājām un nepasūta ēdienu. Kurzemē šādu cilvēku ir 25%, Zemgalē 22%, bet Vidzemē – 27%. Savukārt Rīgas reģionā šāda atbilde sniegta tikai 14% gadījumu, un šeit biežāk redzami lielāki tēriņi – 51–100 eiro tērē gandrīz katrs ceturtais, bet 101–200 eiro – vēl 15%. Vidzemē un Kurzemē visizplatītākā tēriņu grupa ir 21–50 eiro mēnesī, kas raksturo mērenu pieeju un samērīgu patēriņu.
Kopīga pieredze
Pētījums skaidri parāda saistību starp ienākumu līmeni un paradumiem. Jo lielāki ienākumi, jo biežāk cilvēki izvēlas ēst ārpus mājām vai pasūtīt gatavu ēdienu. Mājsaimniecībās, kur ienākumi pārsniedz 1250 eiro mēnesī, ievērojami biežāk tiek norādīts, ka ēšanai ārpus mājām tērē vairāk nekā 100 eiro mēnesī. Savukārt zemāko ienākumu grupās – līdz 550 eiro mēnesī – šāds paradums ir retums. Šeit pārsvarā gatavo mājās, ēšanu ārpus mājām uztverot kā izņēmumu, nevis ikdienas daļu.
Arī mājsaimniecības lielums ietekmē izvēles. Vienas personas mājsaimniecībās biežāk izvēlas ēst ārpus mājām, tomēr par nelielām summām. Lielākās ģimenēs kopumā biežāk ir kāds, kas apmeklē ēdināšanas iestādes, taču uz vienu cilvēku tēriņi ir mērenāki. Tas norāda, ka ģimenēs ēšana ārpus mājām biežāk tiek uztverta kā kopīga pieredze vai svētku notikums, nevis rutīnas sastāvdaļa.
Izpratne par līdzsvaru
Aptaujas rezultāti atklāj sabiedrības pieaugošu izpratni par līdzsvaru starp baudām un finanšu stabilitāti. Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk apzināti plāno savus izdevumus, izvēloties ērtības, kas nesamazina drošības izjūtu par budžetu. “Tā ir zīme, ka finanšu pratība kļūst par neatņemamu ikdienas domāšanas daļu,” paziņo pētījuma autori.
Neraugoties uz augstajām dzīves izmaksām, cilvēki joprojām vēlas sev atļaut nelielas ikdienas baudas – tasi kafijas ārpus mājām, vakariņas ar draugiem vai ēdiena piegādi nogurdinošā dienā. Šīs izvēles arvien biežāk ir pārdomātas un samērīgas, liecinot par to, ka Latvijas sabiedrība kļūst apzinātāka un līdzsvarotāka savos patēriņa paradumos.
