Eiropa gatavojas jaunai krīzei; atsevišķu valstu valdības jau tagad aicina iedzīvotājus atteikties no automašīnām
ASV un Izraēlas kara pret Irānu izraisītais krasais energoresursu cenu kāpums palielina spiedienu uz Eiropas valdībām, liekot tām meklēt jaunus veidus, kā atbalstīt mājsaimniecības un uzņēmumus. Tikmēr dažas valstis aicinājušas iedzīvotājus jau tagad atteikties no automašīnu izmantošanas.
Kā vēsta ziņu aģentūra "Reuters", valstu ierobežoto finansiālo iespēju dēļ atbalsta mērogs būs ievērojami mazāks nekā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Toreiz Eiropas valdības subsīdijās un citās palīdzības programmās iztērēja simtiem miljardu eiro.
Paturot prātā iepriekšējo enerģētikas krīzi, kas krasi palielināja dzīves dārdzību un izraisīja vēlētāju neapmierinātību, daudzas Eiropas valstis jau tagad ir sākušas reaģēt uz jauno cenu lēcienu.
Sākotnēji krīzi mēģināja slāpēt, laižot tirgū rekordlielas naftas rezerves. Tagad Francija, Grieķija un Polija ir gājušas tālāk, ieviešot degvielas cenu griestus un ierobežojot tirgotāju uzcenojumu. Arī Vācija izskata iespēju regulēt cenas degvielas uzpildes stacijās. Tomēr valdības atzīst, ka ar to var nepietikt, ja piegādes traucējumi turpināsies.
Aicina atteikties no auto izmantošanas
Reaģējot uz konflikta izraisīto kraso naftas cenu lēcienu, atsevišķu valstu valdības jau tagad aicina savus iedzīvotājus atteikties no automašīnu izmantošanas.
Piemēram, Dānijā sabiedrību mudina izvērtēt katra brauciena nepieciešamību, lai saudzētu gan iedzīvotāju personīgos līdzekļus, gan valsts naftas rezerves.
Līdzīgi brīdinājumi izskanējuši arī Lielbritānijā, kur autovadītāju organizācijas aicina šoferus mainīt braukšanas stilu un atteikties no nebūtiskiem izbraucieniem degvielas taupīšanas nolūkos.
Par degvielas taupīšanu domā ne tikai Eiropā. Lai mazinātu ikdienas transporta plūsmu un pieprasījumu pēc degvielas, atsevišķās valstīs tiek ieviesti arī institucionāli risinājumi. Vjetnamas amatpersonas ieteikušas uzņēmumiem pāriet uz attālināto darbu, bet Filipīnu valdība atsevišķās valsts iestādēs jau ir ieviesusi pagaidu četru dienu darba nedēļu. Īpaši radikālus rīcības scenārijus apsver no degvielas importa atkarīgā Jaunzēlande, kur amatpersonas pieļauj iespēju atjaunot 1979. gadā pieņemto likumu par obligātām "dienām bez auto".
Pret jauniem tēriņiem izturas piesardzīgi
Valstis pret jauniem izdevumiem izturas ļoti piesardzīgi. Lielbritānija paziņojusi, ka pagaidām ir par agru iesaldēt degvielas akcīzes nodokli, savukārt Francijas valdība noraidījusi opozīcijas aicinājumus samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) benzīnam.
Tikmēr Itālija apsver iespēju degvielas akcīzes samazinājumu finansēt no papildu PVN ieņēmumiem, ko radījušas augstās cenas.
Kā norāda analītiķi, pašreizējā situācija būtiski atšķiras no 2022. gada. Covid-19 pandēmijas un iepriekšējās enerģētikas krīzes seku dēļ budžeta deficīts Eiropas valstīs joprojām ir aptuveni par trim procentpunktiem augstāks nekā 2019. gadā. Vienlaikus ekonomikas izaugsme ir kļuvusi gausāka, bet parādu apkalpošanas izmaksas – augušas. Turklāt valdībām jau tagad ievērojami jāpalielina izdevumi aizsardzībai.
Atbalsts saruks desmitkārtīgi
Lai gan naftas cenas šonedēļ pietuvojās aptuveni 110 eiro par barelu, sasniedzot teju 2022. gada līmeni, situācija gāzes tirgū pagaidām ir mazāk saspringta. Kopš kara sākuma gāzes cenas ir kāpušas par vairāk nekā 50%, taču tās joprojām ir aptuveni sešas reizes zemākas nekā 2022. gadā.
Pēc bankas "Morgan Stanley" aplēsēm, 2022. un 2023. gadā enerģētikas atbalsts eirozonas valstīs veidoja aptuveni 3,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šobrīd valdības var atļauties šim mērķim novirzīt tikai aptuveni 0,3% no IKP gadā, lai nepārkāptu Eiropas Savienības noteikto budžeta disciplīnu.
Viens no iespējamiem finansējuma avotiem varētu būt virspeļņas nodokļa piemērošana enerģētikas uzņēmumiem, ko daudzas valstis jau izmantoja iepriekšējās krīzes laikā.
Tomēr eksperti brīdina, ka subsīdiju un cenu griestu ieviešana var mākslīgi palielināt pieprasījumu pēc energoresursiem, tādējādi vēl vairāk dzenot to cenas uz augšu.
Vēsturē lielākie piegāžu traucējumi
Portāls Jauns.lv jau iepriekš vēstījis, ka karš Tuvajos Austrumos ir izraisījis lielākos piegāžu traucējumus pasaules naftas tirgus vēsturē. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojumu, jēlnaftas un naftas produktu piegādes caur Hormuzas jūras šaurumu ir sarukušas no aptuveni 20 miljoniem barelu dienā pirmskara periodā līdz minimāliem apjomiem šobrīd.
