Latvija kopā ar Baltijas valstīm varētu laist tirgū naftas rezerves
Latvija līdztekus Igaunijai un Lietuvai kā Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) dalībvalsts pauž gatavību izmantot naftas rezerves krājumus, teikts Baltijas enerģētikas ministriju kopīgajā paziņojumā.
Paziņojumā teikts, ka Latvija, Igaunija un Lietuva atzinīgi vērtē IEA un tās dalībvalstu lēmumu sākt brīvprātīgu kolektīvo rīcību saistībā ar ārkārtas naftas rezervju izmantošanu.
Tādējādi Lietuva, Latvija un Igaunija nākamajā posmā pieņems nacionālos lēmumus par ārkārtas naftas rezervju atbrīvošanu tirgū, nosakot apmērus, termiņus un citus nepieciešamos parametrus, lai maksimāli palielinātu pozitīvo ietekmi gan uz tirgu, gan patērētājiem un efektīvi pārvaldītu pašreizējo naftas cenu pieaugumu.
Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), Igaunijas enerģētikas un vides ministrs Andress Suts, Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pēdējo dienu laikā ir apsprieduši IEA kopīgo rīcību un atbalsta Baltijas valstu dalību kopīgajā rīcībā, atbrīvojot naftas rezerves krājumus.
Valainis platformā "X" vēsta, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir gatava laist apritē degvielas rezerves, tādēļ ceturtdien, 12. martā, Ekonomikas ministrija (EM) ar degvielas tirgotājiem pārrunās tirgū pieejamo degvielas apmēru. "Mērķis ir panākt degvielas mazumtirdzniecības cenu samazinājumu," norāda Valainis.
Paziņojumā teikts, ka IEA dalībvalstis veiks koordinētu rīcību, lai tirgū nodrošinātu 400 miljonus barelu, kas ir aptuveni 54 miljonu tonnu naftas ekvivalentu. Ministriju ieskatā kolektīvā rīcība sniegs vienotu un spēcīgu signālu, lai stabilizētu globālo naftas tirgu.
Baltijas valstu mērķis, koordinēti atbrīvojot tirgū ārkārtas naftas rezerves un veicot aktīvus pasākumus visos līmeņos, ir stabilizēt globālos naftas tirgus, īpaši patlaban, kad tirgū vērojamas neskaidrības, kā arī samazināt piegādes drošības riskus valstīs, kuras visvairāk skārusi starptautisko tirdzniecības ceļu pārtraukšana, kas īpaši jūtama Austrumāzijas reģionā.
Lai gan Baltijas reģiona naftas piegādes drošība līdz šim nav tieši ietekmēta, ministrijas skaidri redz plašāku ekonomisko ietekmi, jo globālie enerģētikas tirgi joprojām ir ļoti savstarpēji saistīti un uz cenu signāliem nekavējoties reaģē visi reģioni.
Vienlaikus pastāvīgi augstās naftas cenas joprojām rada bažas mājsaimniecībām, uzņēmumiem un ekonomikai visā Eiropā, tostarp Baltijas valstīs. Ņemot vērā Baltijas valstu savstarpējo atkarību no naftas cenām, ministriju ieskatā ir svarīgi, lai jebkura iejaukšanās tirgū būtu savstarpēji koordinēta, uzsvēra ministrijās.
Plānots, ka koordinēta ārkārtas naftas rezervju atbrīvošana palīdzēs ierobežot naftas cenu kāpumu, kas ir galvenais īstermiņa mērķis, kura sasniegšanai nepieciešama steidzama visu atbilstošo pasākumu īstenošana.
Vienlaikus Baltijas valstu enerģētikas ministri pauž solidaritāti reģioniem, kur enerģētiskā drošība ir tieši ietekmēta un kur nepieciešami steidzami pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu degvielas piegādi. Koordinētas starptautiskas darbības, piemēram, IEA kolektīvā rīcība, liecina par sadarbības un kopīgas atbildības nozīmi, risinot traucējumus globālajos enerģētikas tirgos un ierobežojot naftas cenu pieaugumu gan reģionālā, gan nacionālā līmenī, teikts paziņojumā.
Baltijas valstis atbalsta arī IEA valdes ieteikumu koordinēt rezervju izmantošanu ar pasākumiem, kas nepieciešami, lai atjaunotu tranzītu caur Hormuzas šaurumu, tostarp ASV noteiktos pasākumus attiecībā uz apdrošināšanu un militārajiem konvojiem.
Baltijas valstis turpina sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai stiprinātu enerģētisko drošību, uzlabotu tirgus stabilitāti un nodrošinātu uzticamu enerģijas piegādi un iespējami konkurētspējīgas cenas patērētājiem.
IEA trešdien, 11. martā, paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.
"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.
"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.
Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.
Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."
Naftas daudzums, ko IEA dalībvalstis plāno laist tirgū, krietni pārsniedz 182 miljonus barelu naftas, ko tās laida tirgū 2022. gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai un Irānas triecieni Persijas līča valstīm izraisījuši strauju naftas cenu kāpumu, jo vairākas valstis samazinājušas naftas ieguvi, kā arī gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza šaurumā, pa kuru tika veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.
