Karš ar Irānu grauj globālo ekonomiku; cieš ne tikai naftas sektors, bet arī tehnoloģijas un finanses

Izdevums "Foreign Policy" norāda, ka viens no pirmajiem jaunās konflikta fāzes signāliem bija ugunsgrēks "Amazon Web Services" datu centrā Dubaijā. Objektu, visticamāk, skārusi Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pretgaisa aizsardzības sistēmas notriekta Irānas drona atlūza. 

Izdevums uzsver, ka pašreizējais konflikts atšķiras no iepriekšējiem kariem reģionā ar to, ka tieši skar pilsētas un objektus, kas kalpo par globālās ekonomikas mezgliem.

Pēc ASV un Izraēlas militāro operāciju sākuma Teherāna atbildējusi ne tikai ar triecieniem pa militāriem mērķiem, bet arī vēršoties pret civilo infrastruktūru sešās Persijas līča sadarbības padomes valstīs. Pēdējo dienu laikā Irānas droni un ballistiskās raķetes trāpījušas naftas platformām, pārstrādes rūpnīcām, lidostām, ostām, viesnīcām un komerckuģiem.

Persijas līča valstis pēdējo 25 gadu laikā kļuvušas par Tuvo Austrumu ekonomikas lokomotīvēm. Caur Hormuza šaurumu tiek transportēta aptuveni trešdaļa pasaules jēlnaftas, metanola un mēslošanas līdzekļu, kā arī piektā daļa sašķidrinātās dabasgāzes. Taču reģiona nozīme sniedzas tālāk par energoresursiem – Džebelalī osta Dubaijā ir viena no noslogotākajām pasaulē, savukārt Dubaijas un Dohas lidostas apkalpo aptuveni 10% no pasaules gaisa kravu apjoma. Tāpat reģionā koncentrēti ievērojami finanšu līdzekļi – komercbanku depozīti pērn sasniedza 2,3 triljonus ASV dolāru.

Karš jau ir radījis nopietnus traucējumus šajās plūsmās. Ražošana galvenajos enerģētikas objektos ir pārtraukta, kuģošana caur Hormuza šaurumu sarukusi līdz piektdaļai no ierastā apjoma, bet vairāk nekā 70% lidojumu uz AAE, Kataru un Bahreinu ir atcelti. Tāpat reģiona biržās vērojams kritums vai tirdzniecības apturēšana, bet investoriem rodas bažas par piegādes ķēžu stabilitāti.

Lai gan Persijas līča valstu līderi nosoda Irānas uzbrukumus, pieaugošie ekonomiskie zaudējumi liek viņiem izdarīt spiedienu uz Vašingtonu, lai panāktu pamieru. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija paziņojusi par pasākumiem seku mazināšanai, tostarp piedāvājot apdrošināšanu politiskajiem riskiem kuģniecībā, taču analītiķi norāda uz bažām par skaidra ilgtermiņa plāna trūkumu gadījumā, ja karš ieilgs.

Jau ziņots, ka 2.martā Irāna paziņoja par Hormuza šauruma slēgšanu, un tās pašas dienas laikā tika ziņots par uzbrukumu naftas tankerim. Reaģējot uz konflikta eskalāciju un piegādes traucējumu riskiem, pasaules tirgos turpinās naftas cenu kāpums.