Neticamās pārvērtības: testējam "Hyundai Santa Fe"

Iepriekšējais "Santa Fe" bija diezgan ikdienišķa izskata krosovers. Izmēros paliels, taču kopumā krosovers kā krosovers. Savukārt jaunais izskatās tā, it kā dizaineru komandai būtu pateikts - dariet ko gribiet, taču jaunajam "Santa Fe" jābūt pavisam citādākam! Un dizaineri ķērās pie lietas...

Dizains un "odziņas"

Ja paskatāmies no priekšas, tad uz mums raugās "Range Rover Sport" attāls radinieks, tikai ar stilīgiem LED lukturiem burta H formā. Ja skatāmies no sāniem, tad izteikti stūrainās formas atsauc atmiņā "Land Rover Defender". Bet no aizmugures šis auto izskatās pēc... nē, ne pēc kāda no lielajiem džipiem, bet gan pēc kārtīga amerikāņu minivena! Tikai atkal ar lukturiem H burta formā - šis risinājums "Hyundai" dizaineriem tiešām ir izdevies un jau pa gabalu ļauj atpazīt, kāda zīmola auto šis ir. Varētu likties, ka kopumā sanācis tāds kā no vairākām daļām salipināts automobilis, taču patiesībā kopējais iespaids ir labs. Vismaz tie cilvēki, kuriem testa laikā pajautāju viņu viedokli, izteicās atzinīgi un atzina, ka auto ar savu izskatu piesaista uzmanību. Tātad, ja gribi mašīnu, uz kuru ielās atskatās, tad "Santa Fe" būs īstā. Izņemot varbūt balto krāsojumu, jo tajā gan šis auto izskatās nepelnīti necili. Īstā krāsa būs militāri zaļganā, kas gan oficiāli saucas "Ocado Green", interesanta varētu būt arī brūngani matētā.

Nākamā lieta, kas krīt acīs uzreiz pēc savdabīgā dizaina, ir izmēri. Šis ir liels automobilis. Taču lielums nav pašmērķīgs, jo tam ir pieejamas sešas vai septiņas sēdvietas. Tātad būs pašā laikā ģimenēm ar prāvāku bērnu pulciņu. Tiesa, par visu šajā dzīvē ir jāmaksā, un "Santa Fe" gadījumā izmērs nozīmē arī to, ka pilsētā ielas malā var nākties kādu laiku pameklēt pietiekami lielu vietu, kur noparkoties.

"Santa Fe" ir vēl dažas odziņas pircēju uzmanības piesaistīšanai. Piemēram, priekšējiem sēdekļiem ir izvelkami kāju balsti, kas sēdētājam ļauj izlaisties pusguļus. Kādēļ šī funkcija paredzēta šoferim, īsti nav skaidrs (varbūt, ja savu "Santa Fe" izmanto kā taksometru, vari, klientus gaidot, nosnausties?), taču blakussēdētājam gan var lieti noderēt tālākos braucienos.

Vēl pie "odziņām" var pieskaitīt lielo dažādu mantu glabāšanai paredzēto nodalījumu, kas atrodas zem roku balsta starp priekšējiem sēdekļiem - tam var piekļūt ne tikai priekšā, bet arī otrajā rindā sēdošie. Tiesa, ir gan dzirdēts arī viedoklis, ka nodalījums ir tik liels, ka mazliet jau sāk kļūt traucējošs. Personīgi man gan netraucēja. Un īpašā "ekstra" ir atvilknīte virs cimdu nodalījuma (starp citu, vai tiešām tajā kāds glabā cimdus?), kas aprīkota ar sterilizācijas funkciju un ļauj nobeigt mikrobus uz tava viedtālruņa vai maka virsmas. Būsim gatavi nākamajai pandēmijai - tfu,tfu,tfu!

Mazliet par "gudrajiem palīgiem"

Ja pievēršamies visām vadības ierīcēm, tad te viss ir vienkārši un labi saprotami. Instrumentu panelis rāda ātrumu, degvielas patēriņu un visus pārējos galvenos brauciena parametrus, bet blakus izvietotais displejs ļauj regulet detalizētākus iestatījumus un vadīt multimediju sistēmu. Atšķirībā no vāciešiem un zviedriem, kuri par varītēm cenšas visu funkciju vadību sabāzt skārienjutīgā displejā, korejieši mums ir atstājuši veselu kaudzi fizisku pogu. Ar tām varam gan klimatkontroli regulēt, gan audiosistēmas skaļumu, gan braukšanas režīmus mainīt un ieiet galvenajās ekrāna izvēlnēs. Plus vēl turpat blakus ir divi plauktiņi telefonu uzlādei. Ērti un praktiski.

Pie ne tik ērta un praktiska rezultāta ir novedusi vēlme auto pārblīvēt ar visdažādākajām drošības sistēmām. Tas īsti nav akmens "Hyundai" dārziņā, jo lielāko daļu šo palīgsistēmu prasa Eiropas standarti un ražotājiem nākas tiem pielāgoties, taču nupat jau tiek šauts pār strīpu, jo brīžam šie "gudrie palīgi" šoferim vairāk traucē, nekā palīdz. Piemēram, pietiek nejauši pāris reizes uzbraukt uz baltās līnijas, lai auto jau signalizētu, ka šoferim vajadzētu braukt malā atpūsties un kafiju padzert. Protams, savā vietā ir arī pīkstulis, kas iedarbojas, ja kaut par vienu kilometru tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums. Moralizētāji teiks - nav ko pārkāpt, jābrauc stingri pēc noteikumiem! Īsti nesanāks, jo cita palīgsistēma lasa ceļazīmes un pēc tās rādījumiem tad arī vadās pīkstulis, bet problēma ir tā, ka ceļazīmju lasītājs nav diez ko precīzs - esam garam jau diviem krustojumiem un 70 km/h zona sen ir beigusies, taču "gudrais palīgs" uzskata, ka ātruma ierobežojums vēl arvien ir spēkā un pīkst uz nebēdu. Iznākumā tas noved pie tā, ka autovadītājs pirms brauciena sākumā sāk uzvesties kā aviolainera pilots, tikai apgrieztā veidā: proti, ja pilots pēc saraksta aktivizē noteiktas iekārtas un funkcijas, tad šoferītis "lien" attiecīgajā displeja izvēlnē un atslēdz visas tās palīgistsēmas, kas viņam šķiet liekas. Un tā reizi no reizes. Izskatās, ka kaut kur šajā vēlmē padarīt visu maksimāli drošu mēs esam aizstūrējuši neceļos.

Ar elektrību un bez tās

Taču atgriezīsimies pie jaunā "Hyundai Santa Fe". Sākumā aizmirsu pastāstīt, ka ir pieejamas divas versijas - 1,6 litru hibrīds ar mazu akumulatoru vai arī "plug-in" lādējamais hibrīds, kas ļauj tikai ar elektrību vien nobraukt apmēram 60 kilometrus. Skeptiķi teiks, ka mūsdienīgam "plug-in" hibrīdam tas nav daudz, jo ir automašīnas, kas tikai ar elektrību vien var nobraukt ap 100 kilometriem, taču vēlreiz paskatīsimies uz "Santa Fe" gabarītiem - tā tomēr ir liela un smaga mašīna.

Iekšdedzes dzinējs apvienojumā ar elektromotoru ļauj iegūt 253 zirgspēku jaudu, kas automobili padara saviem izmēriem negaidīti žiperīgu un dinamisku. Uzrāviens ir tiešām ievērības cienīgs, turklāt nav obligāti izvēlēties sporta režīmu, pietiks ar hibrīda režīmu. Sporta režīmā tikai ātrāk iztērēsi akumulatora rezerves un drīz vien būsi spiests braukt pamatā ar benzīnu. No personīgās pieredzes es teiktu, ka hibrīda režīms ir optimālais, jo tajā auto pats regulē enerģijas avotu atkarībā no braukšanas stila un ātruma - pilsētā ripināsies tikai ar elektrību, bet uz šosejas izmantos abus enerģijas avotus pēc vajadzības. Ja runājam par degvielas patēriņu, tad tas var variēties - pilsētā rādīja 0,5 litrus uz 100 kilometriem, bet uz šosejas ap 5,5 - 6 litriem. Taču tas lielā mērā atkarīgs no braukšanas stila. Ja būsi iztērējis visas akumulatora rezerves, tad patēriņš var būt mazliet virs 6 litriem. Der likt aiz auss, ka ātrā uzlāde te mums nav pieejama, tādēļ nāksies iztikt ar 22 kW uzlādi. Nosacīts mīnuss ir tādu izmēru automobilim netipiski mazā degvielas tvertne - tikai 47 litri -, taču jāsaprot, ka daļu lielākai tvertnei nepieciešamās vietas ir aizņēmuši akumulatori.

Kopumā jāteic, ka jaunais "Hyundai Santa Fe" ir vizuāli interesanta, ļoti ērta un braukšanā patīkama automašīna. Galu galā, saviem gabarītiem arī visai ekonomiska. Labi jūtas gan uz šosejas, gan arī uz lauku un meža ceļiem. Tomēr pats lielākais "Santa Fe" trumpis ir cena. Ja paskatīsimies, kas notiek tirgū, tad, pirmkārt, redzēsim, ka tur ir ļoti maz septiņvietīgu auto, bet, otrkārt, tur atrodamie parasti ir dārgi. Savukārt "Santa Fe" parastais hibrīds pieticīgākajā aprīkojuma versijā maksā nepilnus 54 000 eiro, bet "plug-in" hibrīds no 57 000 eiro uz augšu. Ja nelienam busiņu nišā, tad kaut ko labu un septiņvietīgu par tādu naudu būs grūti atrast. Tīri salīdzinājumam: "Santa Fe" visai radniecīgais līdzīgu izmēru pilnībā elektriskais "KIA EV9" maksā ap 90 000 eiro.

FAKTI

Hyundai Santa Fe "Plug-in" hibrīds

Dzinējs: 4 cilindru 1,6 litru benzīna turbodzinējs + 66,9 kW elektromotors

Jauda / griezes moments: 253 km/h / 367 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 9,3 sek.

Akumulators: 13,8 kWh

Tikai ar elektrību nobraucamā distance: ap 60 km

Vidējais degvielas patēriņš: ap 6 l/100 km