
Vai Baltkrievija iesaistīsies karā Ukrainā? Militārais analītiķis sniedz skaidru atbildi

Militārais analītiķis Konstantīns Mašovecs publicējis analītisku ziņojumu, kurā skaidrojis iespējamo Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā.
Militārais analītiķis Konstantīns Mašovecs publicēja analītisku ziņojumu, kurā norādīts, ka pašlaik nav nekādu pazīmju par Baltkrievijas gatavošanos tieši iesaistīties karā pret Ukrainu. Pēc viņa teiktā, Baltkrievijas pavēlniecības darbības pie robežas vairāk līdzinās pierobežas zonu aizsardzībai, nevis ofensīvas spēku izvietošanai. Baltkrievija var apdraudēt Ukrainu no ziemeļiem tikai ar informācijas palīdzību.
Minskai vienkārši trūkst ievērojama militārā potenciāla: četru kara gadu laikā Krievijas bruņotie spēki jau ir izveduši no Baltkrievijas lielāko daļu ieroču, tehnikas un munīcijas. Aktivitāšu apmērs un fokuss uz Baltkrievijas un Ukrainas robežas un blakus esošajās teritorijās pašlaik nepārprotami neliecina par tiešas militāras sadursmes neizbēgamību starp valstīm, drīzāk ir otrādi.
Mašovecs raksta, ka tipisks Baltkrievijas spēku lielums pie robežas ir aptuveni 2500–3000 cilvēku, maksimālais skaits ir līdz 4700. Ar to nepietiek liela mēroga operācijai pret Ukrainu. Jebkādas Baltkrievijas karaspēka ofensīvas grupas izvietošana Ukrainas robežas tuvumā jebkurā operatīvajā virzienā pašlaik nav apstiprināta. Svarīgi ir tas, ka bez jaunas mobilizācijas Krievijā runas par izrāvienu uz Kijivu, Čerņihivu vai Rivnes atomelektrostacijas ieņemšanu joprojām ir tikai informatīvs spiediens. Bez Krievijas Baltkrievija var paļauties tikai uz ierobežotām taktiskām darbībām.
Ja Baltkrievija pati iesaistītos karā bez Krievijas atbalsta, tās vadībai varētu būt cerības tikai uz ierobežotu taktisku mērķu sasniegšanu vienā vai divos virzienos — piemēram, neliela placdarma ieņemšana, kā to izdarīja Krievijas bruņotie spēki Sumu apgabalā.
Analītiķa secinājums: šobrīd nav uzbrukuma grupējuma, neatkarīga Baltkrievijas iesaistīšanās karā stratēģiski nav jēgpilna, un liela mēroga operācija ir iespējama tikai ar mobilizāciju abās valstīs.
Baltkrievija apgalvo, ka Ukraina it kā pastāvīgi uzbrūk tās infrastruktūrai ar droniem. Vien pirms dažām dienām Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija iesaistīsies karā tikai "agresijas" gadījumā.
Tikmēr Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis iepriekš brīdināja, ka Krievijas militārā operācija no Baltkrievijas teritorijas ir diezgan reāla.
"Iespējama operācija ziemeļos. Tas ir reāli, mums ir zināmi dati, ka Krievijas ģenerālštābs šobrīd aktīvi rēķina un plāno uzbrukuma operācijas no ziemeļiem, kas nozīmē, ka fronte vēl palielināsies," uzsvēra Sirskis.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš izteicies par Krievijas centieniem vēl vairāk iesaistīt Baltkrieviju karā pret Ukrainu. Viņš uzsvēris, ka Krievijas mēģinājumi aktīvāk iesaistīt Baltkrieviju karā pret Ukrainu joprojām tiek fiksēti.
Pēc Zelenska teiktā, ir pierādījumi, ka starp krieviem un Lukašenko ir bijuši papildu kontakti ar mērķi pārliecināt Lukašenko pievienoties jaunām Krievijas agresīvajām operācijām. Konkrēti, Krievija apsver plānus par operācijām uz dienvidiem un ziemeļiem no Baltkrievijas teritorijas - vai nu pret Čerņihivas-Kijivas virzienu Ukrainā, vai arī pret kādu no NATO valstīm - tieši no Baltkrievijas teritorijas.














