VIDEO: Igaunija kļūst par lāču zemi - pie Tartu iemūžināts iespaidīgs skats
Aizvadītajā nedēļā, 16. aprīlī, Igaunijas Tartu reģionā vietējie iedzīvotāji kļuva par lieciniekiem neparastam notikumam – lāču mātītei, kas gar autoceļu skrēja kopā ar veseliem četriem mazuļiem. Kamēr dažus skats sajūsminājis, citi par to pauduši bažas.
Vairums cilvēku par redzēto skatu pauduši sajūsmu. "Ļoti jauki. Cilvēkiem vajadzētu priecāties par to, ka mūsu daba turpina zelt," pie ieraksta vietnē "Facebook" norāda Karels. "Četri mazuļi? Tas ir neticami!" pauž Laura. "Lāči šeit sākuši vairoties kā truši," secina Nurme. Tikmēr citi uz kadriem raugās ar zināmām bažām. "Dzīvei pie dabas tagad svītra pāri. Visi pārvācas dzīvot uz pilsētu un kļūst par sistēmas vergiem," norāda Tors. "Nabaga Igaunija," pauž Tarmo. "Kad kādu apēdīs, ko tad??" piemin vēl kāds.
Jāpiemin, ka Igaunijā šobrīd mīt aptuveni 1400 lāču, un saskaņā ar valsts Vides monitoringa datiem to skaits Igaunijā katru gadu pieaug par 10-13 procentiem. Tas nozīmē, ka nākamgad ķepaiņu skaits kaimiņvalstī varētu palielināties par 182 īpatņiem. Tikmēr Igaunijas mednieku apvienība norāda, ka pēdējās desmitgadēs ir palielinājies arī lāču metienu skaits - ja agrāk visai bieži tika novērotas lāču mātītes ar 1–2 mazuļiem, tad tagad arvien biežāk var redzēt lāču mātītes ar trīs un pat četriem mazuļiem.
Lāča uzbrukums riteņbraucējam raisa diskusijas
Lāči tiek uzskatīti par dzīvniekiem, kas sev lieku uzmanību nepievērš - pat mežsargi ar tiem sastopas reti. Tomēr pēc gadījuma, kad aprīļa sākumā lācis Igaunijā uz autoceļa uzbruka kādam riteņbraucējam, sabiedrībā vairākkārt raisījušās diskusijas par to, vai dzīvnieku skaitu nevajadzētu ierobežot vai to, kā sevi pasargāt no iespējama riska.
Kā norāda Igaunijas mednieku savienība, piemērotu dzīvesvietu ietilpība un barības resursi valstī ir ierobežoti, līdz ar to, pieaugot lāču skaitam, pieaug risks, ka cilvēki ar tiem sastapsies biežāk vai tam, ka lāči nodarīs aizvien lielākus postījumus lauksaimniekiem. "Medības joprojām ir vienīgais reālistisks un efektīvs veids, kā regulēt lielo plēsēju skaitu. Tikai atbildīgi īstenota populācijas regulēšana ļaus mums saglabāt līdzsvaru," norāda Igaunijas mednieku portāls.
Tikmēr Tartu Universitātes pētniece Egle Tamelehta medijam "Vikerraadio" norāda, ka "ja ķepaiņi pārāk pietuvojas cilvēkiem, tam ir iemesls, un tas neesot saistīts ar populācijas skaitu". Viņa kā galveno problēmu saskata viegli pieejamos pārtikas avotus, piemēram, bioloģiskos atkritumus, kā, piemēram, ābolus, kas tiek aizvesti uz mežu vai izmesti aiz dārza. Tamelehta skaidroja, ka lāčiem ir izcili laba oža, tāpēc viņi sajūt pārtiku no liela attāluma.
Laiku pa laikam kā risinājums izskan arī dzīvnieku, kas pienāk pārāk tuvu cilvēkiem, iemidzināšana un aizvešana uz dziļāku meža biezokni. Tomēr speciālisti to neuzskata par efektīvu risinājumu. "Ja lācis ir pieradis pie cilvēkiem un pieradis, piemēram, iegūt medu no bišu stropiem, tad viņš turpinās to darīt arī jaunā vietā," norādīja Igaunijas Klimata ministrijas medību jomas pārstāvis Aimars Rakko. Viņš pauda, ka vienīgais ilgtermiņa risinājums būtu preventīvs darbs – mājsaimniecību izglītošana par pārtikas atkritumu un komposta uzglabāšanu, lai nepievilinātu dzīvniekus pie saviem īpašumiem.
