Irēna Putniņa: vafeles var pagatavot no jebkā! Recepte: gardās kabaču vafeles ar sieru

Irēna “Druvai” pastāsta, ka gan viņa pati labprāt gatavo, gan meitas, tādēļ var teikt, ka ēst gatavošana ir ģimenes tradīcija. Un šobrīd ļoti iecienītas ir vafeles, jo tās cepti ir ātri, ērti, lēti un garšīgi, tas ir risinājums ātrām brokastīm vai vakariņām. Turklāt arī mīksto vafeļu pannas iegāde nav dārgs prieks atšķirībā no citām virtuves iekārtām.

I. Putniņa teic, ka vafeles iespējams pagatavot no pilnīgi jebkā: “Esam izmēģinājuši visu, kas ir pieejams un cepams. Vienīgi ķirbi neesmu mēģinājusi, jo nav trāpījies mūsu saimniecībā. Savukārt kabacis ir tas, kas vienmēr ir un ko mēdz iedāvināt citiem, jo vairs nezina, ko no tā vēl pagatavot. Viena no brīnišķīgām receptēm ir kabaču vafeles. Turklāt pērn pamēģināju sarīvētus kabačus sasaldēt un tad ziemā cept vafeles, un arī tas ir iespējams.”

Nepieciešams:

vidēja izmēra kabacis (līdz kilogramam), 3 olas, siers, cukurs, sāls, ciete, cepamais pulveris, milti, garšvielas, olīveļļa.

Kabaci nomizo un sarīvē uz rīves – ne pašas smalkākās – tā, lai sanāk smalkas skaidiņas, nevis putriņa. Uzber nedaudz sāls – pēc vēlmēm pustējkaroti vai pat mazāk – un atstāj uz brīdi, lai atsulojas. Irēna Putniņa piebilst, ka tā ir vienīgā reize, kad šai mīklai viņa ber sāli. Tad kārtīgi, tomēr bez fanātisma, nospiež lieko šķidrumu. Uz tad kabaču masai, kas ir apmēram 400-500 grami, pievienot trīs olas un rīvētu sieru, der arī tāds, kas mājās aizstāvējies. Sieru var izvēlēties pēc patikas – mocarellu, Tilzītes, Palangas. “Ne pašu dārgāko, bet drusciņ treknumiņam jābūt. Siers dod gan treknumiņu, gan saturīgumu,” iesaka receptes autore. “Siers ir svarīga sastāvdaļa, bet man ir gadījies izcept vafeles arī bez tā.”

Pievienotā siera daudzu izvēlas pēc  sajūtas. Masai vēl pieliek pāris ēdamkarotes cukura, tējkaroti cepamā pulvera, cieti  un tad miltus tik daudz, lai mīkla nebūtu šķidra, bet arī ne ļoti bieza. Ja, liekot uz pannas, tomēr šķiet, ka tā ir par plānu, var vēl pievienot miltus. Irēna ir iecienījusi kukurūzas, nevis kartupeļu cieti, jo kukurūza dod gan drusciņ kraukšķīguma, gan  savu garšas niansi. Vēl Irēna piemetina par garšvielām: “Man kabaču vafelēm patīk pievienot garšvielu maisījumu ar baziliku un tomātiem. Bet var likt dažādas garšvielas – baziliku, timiānu, ja gribas asāku, var pievienot čili. Šajā receptē vispār visas sastāvdaļas var likt uz aci, kā labāk patīk.”

Vafeļu pannu uzkarsē un iesmērē ar labu olīveļļu. Eļļu vajag tikai pirmajam cepienam. Mīklu ar ēdamkaroti liek uz pannas. Cepšanas ilgums ir atkarīgs gan no pannas, gan vēlamā rezultāta. Ja gribas sausākas un kraukšķīgākas vafeles, jācep ilgāk. Ja mīkstākas, tad mazāku laiku, bet vidēji  laiks ir līdz deviņām minūtēm. Vafeļu cepēja pastāsta, ka uzliek taimeri un tikmēr dara citas lietas.

Vafeles var pasniegt krējumu, ar salātiem un arī ar gaļu. No vafelēm var taisīt arī gaļas burgeri. “Bet var ēst arī tāpat, jo vafeles ir garšīgas pašas par sevi,” teic Irēna. Garšīgas ir arī aukstas vafeles, bet tās pirms ēšanas var apžāvēt tosterī vai apgrauzdēt.

Irēna Putniņa vērtē, ka līdzīgi var gatavot arī ķirbju vafeles, tikai jāizvēlas ķirbim atbilstošas garšvielas, varētu būt nedaudz ķiploka, oregano. Tāpat vafeles vai taisīt no rīvētiem kartupeļiem, zaļumiem, piemēram, spinātiem – gardas ir spinātu un siera vafeles. “Te var ļauties eksperimentiem, atrodot  iecienītāko garšu, jo vafeles jebkurā gadījumā izdodas nemainīgi labi,” iedrošina Irēna. Viņa no pieredzes zina, ka kabaču pankūkas garšo pat tiem, kuri neēd kabačus, tikai iepriekš nevajag izstāstīt sastāvdaļas.

Saimniece pastāsta, ka ģimenē mēdz gatavot kopā ar meitām un mazdēlu: “Tad sanāk brīnišķīgs kopdarbs, un tas ir ļoti labs veids, kā pavadīt laiku. Maziem bērniem tas arī ļauj labāk iepazīt dažādus ēdienus.  Kad tie nav sveši un nepazīstami, arī labāk garšo.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem