Kā Dānija janvārī gatavojās ASV iebrukumam
Saskaņā ar Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas "DR" veikto izmeklēšanu, kas publicēta 19. martā, Grenlande janvārī diskrēti gatavojās saskarties ar potenciālu ASV militāro iebrukumu.
Medijs, balstoties vairāk nekā 12 augsta ranga avotu liecības Dānijā un pārējā Eiropā, atklāj, ka Grenlande janvārī, kopā ar citu Eiropas valstu atbalstu, masveidā organizējusies un apbruņojusies, gatavojoties potenciālam konfliktam ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Pārapbruņošanās mērķis esot bijis: potenciāla konflikta gadījumā atturēt ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš vairākkārt paudis vēlmi pakļaut Grenlandi, no salas iekarošanas.
Saskaņā ar medija ziņoto, Kopenhāgena steidzamā kartā nosūtīja uz Grenlandi savus iznīcinātājus, izvietoja uz salas karavīrus un nodrošināja viņiem sprāgstvielas, kas spētu iznīcināt skrejceļus netālu no galvaspilsētas Nūkas un bijušās militārās bāzes Kangerlusuakā. Tas neļautu ASV militārajām lidmašīnām nosēdināt salā savu karaspēku, ja ASV prezidents īstenotu savus aneksijas draudus. Karavīri saņēma arī asins maisiņus, lai ievainotajiem varētu sniegt medicīnisko palīdzību, ja rastos tāda nepieciešamība.
"Ja mēs šodien esam labākā situācijā, tas ir tikai pateicoties Eiropas sadarbībai," atzina Dānijas premjerministre Mete Frederiksena. Francija, Vācija un jo īpaši Ziemeļvalstis atbalstīja šos pārapbruņošanās centienus, nosūtot uz reģionu savus karavīrus, kuri oficiāli Grenlandē piedalītos militārās mācībās ar nosaukumu "Arctic Endurance".
"Ar Grenlandes krīzi Eiropa reizi par visām reizēm apzinājās nepieciešamību nodrošināt savu drošību," medijam pauda kāda augsta ranga Francijas amatpersona, kurai bija izšķiroša loma krīzes intensīvajos mēnešos un kritiskajās dienās. Medijs neguva skaidrus pierādījumus tam, vai Eiropas sabiedrotie būtu reāli cīnījušies, ja amerikāņu karavīri patiešām būtu uzbrukuši Grenlandei. "Esmu ļoti priecīgs, ka mums nebija jāatbild uz šo jautājumu," pauda kāda augsta ranga Vācijas amatpersona.
"Ja Amerikas Savienotās Valstis uzbruktu Grenlandei — ar NATO karaspēka klātbūtni —, tad mums būtu nopietni jāapšauba viss, kam ticam," viņš norādīja.
Saskaņā ar cita diplomātiskā avota teikto, "bailes [no potenciāla ASV iebrukuma] nav izzudušas, bet tās šobrīd ir kļuvušas mazāk izteiktas." Janvāra beigās NATO ģenerālsekretārs Marks Rute un ASV prezidents Donalds Tramps panāca vienošanos Grenlandes jautājumā, kas ļauj ASV sasniegt savus stratēģiskos mērķus, Grenlandes teritoriju Vašingtonas kontrolē nenododot.
Attiecībā uz militāro klātbūtni paredzēta 1951. gada aizsardzības līguma atjaunināšana, lai ļautu paplašināt ASV bāzes. Iecerēta arī "zelta kupola" sistēma - modernas pretraķešu aizsardzības izvietošana Grenlandē, lai novērstu draudus no Krievijas un Ķīnas. Savukārt attiecībā uz resursiem un drošību tiks pastiprināts darbs pie salas izejvielu krājumiem un īstenotas NATO "septiņu Arktikas sabiedroto" kopīgas patruļas Arktikā.
