Dūmus var redzēt Somijā! Pēc dronu uzbrukuma paralizēta Krievijas Primorskas un Ustjlugas ostu darbība, Valsts domē prasa uzbrukt uzņēmumiem Eiropā

Kā vēsta aģentūra LETA, vairākas stundas pēc aculiecinieku un mediju ziņu parādīšanās triecienu veikšanu Ustjlugas ostai apstiprināja Ukrainas Drošības dienests (SBU). Ap plkst. 4 vietējie iedzīvotāji sāka ziņot par sprādzieniem Ustjlugas ostas teritorijā. Viņi publicēja arī video un fotogrāfijas, kurās redzami biezi dūmi un liesmas. Saskaņā ar OSINT analītiķu sniegto informāciju atkal cietusi rūpnīca "NOVATEK-Ustj-Luga", aizdegušās tās tvertnes.

Uzņēmums "Novatek" ir galvenais Krievijas sašķidrinātās gāzes ražotājs. Tam jau uzbrukts 2024. gada janvārī un 2025. gada augustā, un uzņēmums darbību atjaunoja tikai pēc mēneša.

Tiek ziņots arī par triecieniem Viborgas ostā - tur aizdedzies kuģis. Kā vēsta medijs "Exilenova+", atbilstoši provizoriskajai informācijai cietis patrulēšanas ledlauzis "Purga", kas tiek būvēts Viborgas kuģu būvētavā Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) Robežapsardzības dienesta uzdevumā.

Triecienu Viborgai apstiprināja Ukrainas ģenerālštābs. "Saskaņā ar sākotnējo informāciju tas ir projekta 23550 patruļledlauzis "Purga", ko bija plānots izmantot FSB robežsardzes dienestā," teikts ģenerālštāba paziņojumā. Ukrainas bruņotie spēki norādīja, ka "šādi kuģi pilda gan ledlauža, gan kara kuģa uzdevumus". Trieciena rezultātā aizdegusies uzņēmuma "Agrikola" ēka, kas atrodas aptuveni 30 metru attālumā no FSB ēkas.

Sanktpēterburgas Pulkovas lidostā līdz plkst. 8.30 tika aizkavēti 49 reisi, vairāk nekā 20 atcelti, vēsta tīmekļa izdevums "Fontanka".

Kā paziņojumā platformā "Telegram" apstiprināja SBU, dienests kopā ar Aizsardzības spēkiem veicis triecienu naftas terminālim Ustjlugas ostā. Trieciens ir "dāvana ienaidniekam" SBU dienā, teikts paziņojumā.

Ustjlugas osta ir viena no galvenajām Krievijas ostām Baltijas jūrā, un caur to ienaidnieks eksportē jēlnaftu un naftas produktus, arī izmantojot ēnu flotes kuģus, norāda SBU. "Šodienas īpašā operācija ir simboliska "dāvana" ienaidniekam SBU dienā. Vēl viens atgādinājums, ka Krievijā tagad nav drošu reģionu," SBU paziņojumā citēts dienesta vadītāja pienākumu izpildītājs ģenerālmajors Jevhens Hmara. "Mēs arī turpmāk veiksim tālo triecienu darbu, lai sistemātiski samazinātu ienaidnieka militāro un ekonomisko potenciālu," norādīja Hmara.

SBU speciālo operāciju centra "Alfa" tāldarbības droni nolidojuši vairāk nekā 900 kilometru un veiksmīgi veikuši triecienus mērķiem, teikts SBU paziņojumā. "Ostas teritorijā konstatēts liela mēroga ugunsgrēks, ko apstiprināja Ļeņingradas apgabala gubernators," norādīja SBU.

Šis šonedēļ ir jau otrais SBU uzbrukums Krievijas naftas eksporta objektiem Baltijas jūrā, atgādina SBU. 23. martā SBU droni Somu līča krastā uz ziemeļrietumiem no Sanktpēterburgas veica sekmīgu triecienu Primorskas ostai, kur ugunsgrēks turpinās joprojām.

Cietuši arī citi Krievijas apgabali. Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs paziņoja, ka pēc triecieniem apgabala enerģētikas objektiem vienā mirklī apmēram 450 000 iedzīvotāju palika bez elektroenerģijas, problēmas radušās arī ar apkuri un silto ūdeni.

Pēdējā laika uzbrukumi Krievijai ļoti svarīgajiem naftas eksporta objektiem, turklāt diktatora Vladimira Putina dzimtajā reģionā, likuši “kaujas vanagiem” Valsts domē prasīt radikāli eskalēt kara gaitu. Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas loceklis Andrejs Koļesņiks paziņojis, ka nevajag kautrēties no tiešiem militāriem triecieniem Eiropā.

Krievijas deputāts paziņoja, ka saskaņā ar visām normām Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas Ukrainas vajadzībām ražo dronus un citu tehniku, ir jāiznīcina. “Domāju, ka situācija jau sen ir nobriedusi. Eiropas Savienības valstis ir aizmugure. Tur atrodas uzņēmumi, kas [Ukrainas armijai] ražo bezpilota lidaparātus un jebkura veida ieročus. Tie jau sen būtu jāiznīcina atbilstoši visām normām. Nav svarīgi, kur tie atrodas. Tas atvieglos mūsu karaspēka uzbrukumus,” viņš paziņoja. “Tas jau sen ir nobriedis, par spīti tam, ka tie atrodas Eiropas Savienībā. Šeit piekto pantu nepiemēros. Jāizdara triecieni pa vietām, kur ražo ieročus, ko izmanto pret mūsu armiju, pret mūsu pilsētām. Ar šo munīciju veic teroristiskus uzbrukumi mūsu valsts teritorijā. Domāju, ka galu galā tā būs. Atmaksa ir neizbēgama,” viņš draudēja.

Savs sakāmais bija arī Krievijas Ārlietu ministrijas runassievai Marijai Zaharovai, kas atkal apsūdzēja Eiropas Savienību miera negribēšanā, Ukrainas ekspluatācijā un žēlojās par Krievijas interešu neņemšanu vērā. Aci nepamirkšķinādama, agresorvalsts propagandas rupore stāstīja, ka ES noraida jebkādu miera variantu, kas paredz Ukrainas krievvalodīgo un Krievijas pilsoņu tiesības, tautu pašnoteikšanās tiesības un "teritoriālās realitātes". "Burtiski sliktākajās neokoloniālisma tradīcijās viņi grib arī turpmāk ekspluatēt Ukrainu, turpinot to uzrīdīt mūsu valstij, vispār to izmantot agresīvos mērķos," viņa stāstīja. Sajūtot, cik sāpīgi Krievijas ekonomikai ir pēdējo dienu triecieni, Zaharova žēlojās, ka Ukraina cenšas intensificēt triecienus ārpus karadarbības rajoniem saskaņā ar Rietumu kursu uz konflikta eskalāciju.

Pirms tam cits deputāts Andrejs Svincovs stāstīja, ka ukraiņu armijā karo “cilvēkveidīgie roboti”, kuri jau parādījušies frontē. “Vakar atbrauca pirmie divi terminatori. Skatījāties filmu “Terminators”? Pilnībā dzelzs kaujinieki, kas jau tagad pret mums karo frontē. 1984. gada filma “Terminators” vakar kļuva par realitāti, viņi ir atbraukuši un pret mums karo,” viņš stāstīja propagandista Vladislava Žmiļevska raidījumā. Tādēļ interneta masveida bloķēšana Krievija ir tieši saistīta ar “tehnoloģisko cīņu ar kiborgiem”, bet aizliegto saturu no interneta nevar ātri izdzēst, jo serveri atrodas ārzemēs, tādēļ laiks pa tiem uzšaut ar raķetēm.

Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un NBS paziņojuši, ka Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons.