Gads pēc alkohola ierobežojumu ieviešanas: vai latvieši ir sākuši patērēt mazāk grādīgos dzērienus?
Augustā apritēs gads kopš Latvijā stājās spēkā stingrāki alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi. To mērķis bija mazināt alkohola patēriņu, tomēr pagaidām vērtējumi par šo pasākumu efektivitāti ir atšķirīgi, raksta Lsm.lv.
Kamēr valsts institūcijas un tirgotāji norāda uz patēriņa samazināšanos un augošu interesi par bezalkoholiskajiem dzērieniem, tirgotāju organizācijas uzskata, ka ierobežojumi vairāk ietekmējuši tirdzniecību nekā iedzīvotāju paradumus.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2024. gada datiem Latvija ar 11,7 litriem alkohola uz vienu iedzīvotāju ieņem otro vietu Eiropā aiz Portugāles alkohola patēriņa ziņā.
Alkohola tirdzniecības laika un reklāmas ierobežojumi tika ieviesti pēc ilgām diskusijām, pret kurām iebilda gan ražotāji, gan tirgotāji. Tagad pirmie dati liecina par zināmām izmaiņām.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies par nepilniem 5 %. Izteiktākais kritums vērojams alus, vīna un starpproduktu kategorijās, lai gan pēdējos mēnešos tendence sākusi stabilizēties.
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance norāda, ka būtisks alus realizācijas kritums fiksēts gada sākumā – janvārī par 18,75 %, februārī par 12,39 %, savukārt martā jau reģistrēts pieaugums par gandrīz 4 %.
Vienlaikus Borance uzsver, ka alkohola patēriņa izmaiņas nevar skaidrot tikai ar tirdzniecības laika ierobežojumiem. Nozīmīga ietekme bijusi arī akcīzes nodokļa paaugstināšanai, kas palielinājusi dzērienu cenas. Tāpat jāvērtē iespējamās izmaiņas iedzīvotāju paradumos – pāreja uz citiem dzērieniem vai atteikšanās no alkohola lietošanas.
Veselības ministrijā norāda, ka precīzs ierobežojumu efekts vēl nav pilnībā izvērtēts, tomēr kopējais alkohola patēriņš Latvijā jau pērn samazinājies par aptuveni 0,5 litriem uz vienu iedzīvotāju. Vienlaikus pasaulē kopumā vērojama alkohola patēriņa mazināšanās tendence.
Ministrijas pārstāvji norāda arī uz strauju alkoholisko kokteiļu popularitātes pieaugumu. Viņuprāt, to ietekmējusi gan cenu politika, gan pieejamības ierobežojumi, kas kopā veicina patēriņa paradumu maiņu.
Savukārt lielākie mazumtirgotāji novēro būtisku pieprasījuma pieaugumu bezalkoholisko dzērienu segmentā. "Rimi Latvia" informē, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos bezalkoholisko dzirkstošo vīnu pārdošanas apjomi pieauguši par 125 %, bezalkoholisko kokteiļu – par 80 %, bezalkoholisko sidru – par 58 %, bet bezalkoholiskā alus pārdošana palielinājusies par 26 %. Pieaug arī interese par funkcionālajiem ūdeņiem.
Līdzīgu tendenci novērojusi arī "Maxima Latvija", norādot, ka alkohola patēriņš visās vecuma grupās pakāpeniski samazinās, kamēr bezalkoholisko dzērienu segments turpina augt.
Tomēr Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs šiem secinājumiem nepiekrīt. Viņš uzskata, ka ierobežojumi nav samazinājuši alkohola lietošanu, bet gan radījuši papildu slogu tirgotājiem un veicinājuši nelegālās tirdzniecības riskus. Pēc asociācijas aplēsēm, gada laikā darbību pārtraukuši aptuveni 15 % mazo piemājas veikalu.
Plašāks alkohola ierobežojumu ietekmes izvērtējums Veselības ministrijai Saeimā jāiesniedz līdz 31. oktobrim. Savukārt rudenī plānots veikt detalizētāku pētījumu par iedzīvotāju izvēlētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ļaus precīzāk novērtēt pieņemto ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības paradumiem.
