Kas vairumam pasaules būs "izglābis" Grenlandi? - Tramps vai Putins?
Kamēr valdības, drošības eksperti un diplomāti analizē Arktikas nozīmi, militārās klātbūtnes pieaugumu, NATO dzīvotspēju un resursu konkurenci, sociālajos medijos saspīlējums ap Grenlandi tiek pārstāstīts pavisam citā valodā. Tā ir īsvideo, mīmu un popkultūras atsauču valoda, kur sarežģīti ģeopolitiski procesi tiek reducēti līdz vienkāršiem stāstiem par spēcīgiem līderiem, vājiem sabiedrotajiem un it kā pašsaprotamiem risinājumiem.
Tikai viens vīrs
"Kam var zvanīt Eiropa, lai apturētu ASV Grenlandē? Tikai vienam vīram!" vēsta paraksts pie video, kur grupas "Boney M." dziesmas "Rasputin" pavadījumā slīd kadri ar dažādos notikumos filmētu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Katrā no tiem viņš izskatās respektabls, savaldīgs un fiziski spēcīgs. Video estētika veidota tā, lai neradītu šaubas par galveno vēstījumu - šis ir līderis, uz kuru var paļauties.
Platformā "Instagram" video savācis vairāk nekā 121 000 "patīk", ar to dažādos veidos dalījušies ap 50 000 reižu. Populārākais komentārs skan: "Tā… Mēs visi tagad esam Putina fani?! Tikai gribēju pārliecināties." Komentāri pārsvarā ir angļu valodā, un ironija tajos bieži robežojas ar atklātu simpātiju.
Šāds saturs konkrētajā kontā nav nejaušība. Profils regulāri publicē ar vēsturi un politiku saistītus īsvideo, kuros diezgan konsekventi jaušams antiamerikānisks un anti-rietumniecisks noskaņojums. Rietumi tiek vainoti PSRS sabrukumā, apgalvojot, ka Padomju Savienība esot bijusi pārāk uzticīga, savukārt, piemēram, Venecuēlas prezidenta apcietināšana tiek pasniegta kā Rietumu liekulības apliecinājums. Par pašu kontu zināms maz - vienīgā atpazīstamā identitātes zīme ir Indijas karodziņš profila aprakstā.
Kad Krievija ir Breds Pits
Citā video izmantots fragments no kulta filmas "Fight Club". Lidmašīnas salonā blakus sēž ļoti satraukts vīrietis (Edvards Nortons) un pašpārliecinātais Tailers Dērdens (Breds Pits). Šajā interpretācijā uz Nortona pieres uzlīmēts Eiropas Savienības karodziņš, bet stilīgais un pārliecinātais Breds Pits simbolizē Krieviju. Video nosaukums lakonisks: "ES, saprotot, ka viena pati nevar aizstāvēt Grenlandi."
Līdzīgu rezonansi izraisījusi arī Putina publiskā atziņa, ka Grenlande ir Dānijas daļa. Pēc būtības šis apgalvojums ir faktoloģiski pareizs, taču autora konteksts padara to problemātisku. Sociālajos medijos šī replika tiek izrauta no plašāka konteksta - Krievijas īstenotā kara Ukrainā un starptautisko tiesību pārkāpumiem - un izmantota kā pierādījums Putina it kā racionālajai pieejai.
Īpaši populārs kļuvis īsvideo ar fragmentu no filmas "Captain America", kur cīņā par "ieslodzījumā esošo" Eiropas Savienību un Dāniju iesaistās Kapteinis Amerika un "Proxima Midnight". Pretēji ierastajai loģikai, ASV šeit netiek attēlotas kā pozitīvais varonis - Krievija ir tā, kas varonīgi tver ļaundara mestos šķēpus un iemieso Kapteiņa Amerikas pārstāvētos ideālus. Šāda lomu maiņa rada kognitīvu disonansi, taču tieši tā nodrošina augstu skatījumu skaitu.
Putina "dubultstandarti", respektējot Dānijas teritoriālo integritāti, bet vienlaikus ignorējot Ukrainas suverenitāti, sociālajos medijos nereti kļūst par ironijas objektu. Šajos ierakstos parādās arī Ukraina - nevis kā kara plosīta valsts, bet kā apjucis tēls jaunajā ģeopolitiskajā saspīlējumā.
Kā vizuāla metafora tiek izmantots fragments no raidījuma "The Grand Tour", kur Džeremijs Klārksons, Džeimss Mejs un Ričards Hemonds iemieso attiecīgi ASV, Ukrainu un Krieviju, visi truli skatoties viens uz otru.
No ģeopolitikas līdz īsvideo
Sarežģītu kontekstu sociālajos medijos bieži aizstāj vienkāršots naratīvs. Tādās platformās kā "Instagram", "TikTok" un "X" parādās īsvideo, kuros Eiropa tiek attēlota kā vāja un apjukusi, ASV - kā agresīvs spēlētājs, bet Krievija - kā stabils pretspēks. Šāds vēstījums ignorē plašāku kontekstu - Krievijas rīcību Ukrainā un starptautisko tiesību pārkāpumus -, taču sociālo mediju formātā tas netiek uzskatīts par trūkumu. Gluži pretēji: pretruna rada papildu iesaisti, jo izraisa diskusijas, ironiju un sašutumu.
Popkultūras atsauces - filmas, seriāli, mūzika - palīdz sarežģītus jautājumus "pārtulkot" emocionāli saprotamā valodā. Rezultātā ģeopolitika tiek uztverta nevis kā procesu kopums, bet kā stāsts ar varoņiem un antagonistiem. Šāda pieeja nevis paplašina izpratni, bet sašaurina to līdz simboliem.
Ģeopolitika ārpus mīmiem
Realitātē saspīlējums ap Grenlandi ir saistīts ar ļoti konkrētiem ģeopolitiskiem faktoriem. Grenlande ir autonoma teritorija Dānijas Karalistes sastāvā, un tās stratēģiskā nozīme pieaug klimata pārmaiņu dēļ. Ledus kušana padara pieejamus jaunus kuģošanas ceļus un dabas resursus, savukārt salas atrašanās vieta ir būtiska Ziemeļatlantijas un Arktikas drošības arhitektūrā.
ASV Grenlande jau gadu desmitiem ir militāri svarīga - tur atrodas ASV gaisa spēku bāze Pitufikā. ASV interese par reģionu nav jauna, taču tā īpaši aktualizējās 2019. gadā, kad toreizējais un pašreizējais prezidents Donalds Tramps publiski izteica ideju par Grenlandes iegādi. Vienlaikus Krievija un Ķīna aktīvi paplašina savu klātbūtni Arktikā - Krievija militarizē reģionu, bet Ķīna investē infrastruktūrā un sevi pozicionē kā "tuvu Arktikai esošu valsti".
Kā strādā nenopietns saturs par nopietnām tēmām
Sociālie mediji ir būtisks informācijas ieguves avots, un arvien vairāk cilvēku tieši šīs platformas kļūst par galveno "logu" uz pasauli. Pieaugot informācijas apjomam un samazinoties uzmanības noturībai, saturam ir jāpiesaista uzmanība - vēlams dažu sekunžu laikā.
Nozares un akadēmiskā lauka pētījumi rāda, ka vislabāk darbojas savlaicīgas mēmes, popkultūras atsauces, kontroversālas tēmas un ieraksti, kuros publiskai "saplosīšanai" apzināti tiek piedāvāti nepopulāri viedokļi. Sociālo mediju lietotāju vēlme ar savu saturu "uzlidot" vai "uzsprāgt" (angļu valodā - blow up) nozīmē pēc iespējas vairāk reakciju, kas savukārt var tikt monetizētas.
Šajā kontekstā kļūst sarežģīti lietot ierasto frāzi, ka šādi video noteikti ir "Kremļa pirksts". Algoritmiem ir salīdzinoši vienalga, vai satura veidotājs patiešām tic idejai, ko izplata. Algoritmiem ir vajadzīgs skaitītājs, kas griežas, un to var iegriezt ne tikai politiski motivētas iegribas.
Papildu efektu rada arī tas, ka liela daļa populārā satura tiek veidota kā personisks skaidrojums - cilvēki ilgi runā kamerā, analizē notiekošo "caur savu prizmu", dalās ar emocijām un viedokļiem. Tas rada ilūziju, ka stāsta "viens no mums", nevis institucionāli mediji vai politiski ieinteresēti avoti. Šī uztveramā autentiskuma sajūta bieži ir pārliecinošāka par faktu precizitāti.
Grenlandes piemērs parāda, kā sociālo mediju realitātē sarežģīta ģeopolitika tiek pārveidota par vienkāršu un emocionāli pievilcīgu stāstu. Tajā pazūd nianses, juridiskie rāmji un ilgtermiņa sekas, taču paliek sajūta, ka viss ir saprotams. Tieši šī ilūzija arī ir sociālo mediju ietekmes centrā.
Kā sociālie mediji ietekmē realitātes uztveri
Pētījumi rāda, ka īsformāta saturs būtiski ietekmē to, kā cilvēki uztver politiskos notikumus. Algoritmi dod priekšroku saturam, kas izraisa emocijas - smieklus, dusmas, izbrīnu. Nopietna analīze šādā vidē zaudē konkurencē ar vienkāršotu, provokatīvu vēstījumu.
Svarīgi arī tas, ka algoritmi nenošķir ironiju no atbalsta. Video, kas formāli ir "joks", bet vizuāli glorificē autoritāru līderi, tiek izplatīts tikpat aktīvi kā atklāta propaganda. Lietotāji, kas saturu patērē fragmentāri, nereti neredz robežu starp ironisku distanci un vēstījuma normalizāciju.
Šādā vidē rodas efekts, ko pētnieki raksturo kā "banalizāciju" - nopietni politiski jautājumi tiek uztverti kā vēl viens izklaides elements informatīvajā plūsmā. Grenlande kļūst par mīmu, nevis par teritoriju ar konkrētu politisko statusu, iedzīvotājiem un starptautiskām saistībām.
Kam tas ir izdevīgi
Ne visi šādi ieraksti ir daļa no koordinētām ietekmes operācijām. Bieži aiz tiem stāv individuāli satura veidotāji vai anonīmi konti, kuru galvenā interese ir auditorijas pieaugums. Sociālo mediju ekonomikā uzmanība ir resurss, ko var pārvērst reklāmas ienākumos, sadarbībās vai politiskā kapitālā.
Vienlaikus šāda vide ir labvēlīga arī valstīm, kuras ir ieinteresētas Rietumu institūciju diskreditēšanā. Pat ja saturs nav tieši pasūtīts, tas var organiski pastiprināt naratīvus, kas apšauba Eiropas Savienības rīcībspēju vai normalizē autoritāru režīmu rīcību. Rezultāts ir līdzīgs - sabiedrības uztvere kļūst fragmentētāka un mazāk balstīta faktos.
No Grenlandes līdz globālai tendencei
Grenlandes piemērs nav unikāls. Līdzīgā veidā sociālajos medijos tiek trivializēti arī citi saspīlējuma punkti - Ukraina, Taivāna, Tuvie Austrumi. Taivāna bieži parādās mīmos līdzās Grenlandei kā "nākamais objekts", ko lielvaras it kā varētu pārdalīt. Šāda pieeja ignorē katra konflikta specifiku un juridisko realitāti.
Rezultātā veidojas vienkāršots pasaules skatījums, kur starptautiskā politika ir ciniska spēle bez noteikumiem. Šāds skatījums var šķist "reālistisks", taču tas būtiski atšķiras no faktiskajiem procesiem, kas nosaka valstu rīcību.
Starp humoru un atbildību
Nenopietni ieraksti par nopietnām tēmām nav jauna parādība, taču to ietekme pieaug līdz ar sociālo mediju nozīmi kā galvenajam informācijas avotam. Problēma nav pašā humorā, bet tajā, ka tas bieži aizstāj faktus, nevis tos papildina.
Vienlaikus sociālajos medijos paralēli Putina normalizēšanai pastāv arī cits, ne mazāk populārs satura virziens - Trampa atklāta izsmiešana un diskreditēšana. Daļa video par Grenlandi un NATO tematu skaidro caur sazvērestības teoriju prizmu, apgalvojot, ka Trampa rīcību nosaka nevis drošības vai ģeopolitiskie apsvērumi, bet personīgas intereses. Piemēram, tiek izplatīti pieņēmumi, ka ASV prezidenta izteikumi par Grenlandi patiesībā esot saistīti ar vēlmi palīdzēt sev pietuvinātiem miljardieriem vai investoru lokam, kuri varētu gūt labumu no Arktikas resursiem.
Šādos video bieži nav konkrētu pierādījumu vai avotu - tie balstās pieņēmumos, vizuālās asociācijās un frāzēs "viss taču ir acīmredzams". Tomēr tie labi iekļaujas sociālo mediju loģikā, kur sarežģītas politiskas motivācijas tiek aizstātas ar personificētu, viegli saprotamu stāstu par alkatību un korupciju.
Līdzās tam lielu popularitāti gūst arī ārkārtīgi lakonisks saturs. Piemēram, īss video fragments no Eiropas Parlamenta plenārsēdēm, kur kāds Eiropas Parlamenta deputāts, runājot par ASV politiku vai Trampa izteikumiem, aicina viņu vienkārši "atpisties". Tā ir frāze, kas lieliski strādā algoritmu vidē.
Šādi ieraksti bieži tiek uztverti kā "godīga reakcija" vai "tas, ko visi domā, bet neviens nesaka". Tie rada priekšstatu par spontānu, nefiltrētu politisko pozīciju un vēl vairāk nostiprina sajūtu, ka sociālajos medijos runā "īstie cilvēki", nevis institūcijas vai "uzpirkti mediji". Taču arī šis šķietamais tiešums ir daļa no uzmanības ekonomikas - jo vienkāršāks un asāks vēstījums, jo lielāka iespēja, ka tas tiks izplatīts.
Rezultātā NATO, Grenlande, ASV un Krievija sociālo mediju realitātē kļūst par tēliem īsos, emocionālos stāstos, kuros reti ir vieta niansēm vai ilgtermiņa sekām. Šī vide neveicina izpratni par kolektīvo drošību vai starptautiskajām saistībām, taču tā ļoti efektīvi rada ilūziju, ka viss ir skaidrs - kurš ir vainīgs, kurš ir spēcīgs un kurš "beidzot pasaka taisnību".
