Zinātnieki novērojuši neparastu komētas uzvedību. Vai tā rada draudus cilvēkiem?
Zinātnieki novērojuši neparastu komētas "41P/Tuttle-Giacobini-Kresak" uzvedību – pietuvojoties Saulei, tā strauji mainījusi rotācijas virzienu, ko pētnieki tēlaini nodēvējuši par spēju "ceļot atpakaļ laikā".
Pētījumā noskaidrots, ka komēta, kuras neregulārā forma atgādina kartupeli vai izstieptu apli, garām ejot Saulei, mainījusi savu rotācijas virzienu. Zinātnieki skaidro, ka šāds fenomens ir iespējams situācijās, kad komētas izdala gāzi ar ļoti lielu ātrumu. Šī procesa rezultātā debess ķermeņa rotācija var praktiski apstāties, un pēc tam tas sāk griezties pretējā virzienā.
Zinātnieki uzsvēruši nepieciešamību turpināt "41P/Tuttle-Giacobini-Kresak" izpēti, lai iegūtu detalizētākus datus par šiem dinamiskajiem procesiem.
Vienlaikus pētnieki atgādina par citiem ilgtermiņa procesiem Saules sistēmā, tostarp Mēness pakāpenisku attālināšanos no Zemes. Lai gan gadsimtiem ilgi Mēness cikls, kas regulē paisumus un aptumsumus, šķitis nemainīgs, mūsdienu mērījumi, tostarp izmantojot lāzeru tehnoloģijas, apstiprina, ka distance starp Zemi un tās dabisko pavadoni ar katru gadu pieaug.
Šī lēnā transformācija, kas ilgst miljoniem gadu, ietekmē Zemes rotācijas mehāniku, pakāpeniski palielinot diennakts garumu un mainot planētas līdzsvaru. Saikne starp paisumiem, orbitālo kustību un dienas garumu ir dokumentēta arī fosilijās, apliecinot, ka šī šķietamā stabilitāte ir maldīga.
