Budanovs skaidro, cik kritiski svarīga ir ASV izlūkošana un brīdina, ka Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija

Viņaprāt, daļēja bezmaksas izlūkošanas palīdzības pārtraukšana nebūs katastrofāla, ja tiks saglabāti esošie komerciālie līgumi. Tomēr atkarībai no ASV satelītizlūkošanas jomā ir divas sastāvdaļas: bezmaksas piekļuve, izmantojot palīdzību un maksas līgumus.

Ja tiks pārtraukta tikai bezmaksas piekļuve optiskajiem satelītattēliem, Ukraina zaudēs aptuveni 15–17% no savām spējām, kas, pēc Budanova domām, nav kritiski. Attiecībā uz radara attēliem zaudējumi būs aptuveni 46%, kas sarežģīs situāciju, bet nenovedīs pie sabrukuma.

Tomēr komerciālo līgumu bloķēšana par piekļuvi satelītdatiem radīs ievērojami nopietnākas sekas.

"Tas būs kritiski svarīgi, ja viņi pieņems politisku lēmumu un bloķēs līgumus. Tad mēs gandrīz pilnībā zaudēsim spēku," uzsvēra Budanovs.

Viņš arī atzīmēja, ka vēl viena Ukrainas kritiski svarīgā atkarība no ASV joprojām ir ballistiskās agrīnās brīdināšanas sistēma. Tikmēr citās izlūkošanas komponentēs Ukraina galvenokārt paļaujas uz savām spējām.

Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā

Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, paziņoja Kirilo Budanovs.

"Saskaņā ar pamatplānu Krievijai jābūt gatavai sākt darbības 2030. gadā. Tagad plāni ir koriģēti, pārskatīti laika grafika samazināšanas virzienā līdz 2027. gadam," intervijā izdevumam "Lb.ua" sacīja Budanovs.

Budanovs piebilda, ka galvenais Krievijas agresijas virziens būs Baltijas valstis. Viņš paskaidroja, ka iemesli slēpjas krievu pasaules redzējumā, jo, lai impērija attīstītos, tai nepārtraukti nepieciešams paplašināt savu ietekmi un teritoriju, un tas, pēc Krievijas uzskata, ir vienīgais "drošais" virziens.

"Ziemeļos - tikai Ziemeļu Ledus okeāns un tālāk apkārt - Amerika. Nav variants, jo tas būs sāpīgi. Austrumos - Klusais okeāns un atkal Amerika. Tā pati atbilde. Dienvidos - Ķīna, tas vispār būs katastrofāli - sauszemes robeža, būs tādi paši apstākļi kā mums karā ar Krieviju, tikai viņiem. Vienīgais, kas paliek, ir Rietumi, kas viņu izpratnē, piedodiet par frazeoloģismu, ir "novecojuši", "slimi", "vāji" un "neizlēmīgi"," teica Budanovs.

Pēc viņa informācijas, Krievija plāno okupēt Baltijas valstis, savukārt Polija tiek apsvērta tikai triecieniem, militārai kampaņai bez sagrābšanas.

Drošības garantijas Ukrainai

Februāra beigās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vizītes laikā Baltajā namā iesaistījās asā diskusijā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Pēc tam Tramps apgalvoja, ka Zelenskis it kā nevēlas izbeigt karu ar Krieviju.

Ņemot vērā šo fonu, ASV nolēma apturēt ieroču piegādes Ukrainai. Arī izlūkošanas informācijas apmaiņa starp abām valstīm tika uz laiku apturēta.

Rietumu mediji ziņoja, ka izlūkošanas informācijas apmaiņas pauzei bija vislielākā ietekme uz Ukrainas bruņoto spēku operāciju Kurskas apgabalā.

Sarežģītā situācija tika atrisināta sarunās starp Ukrainas un Amerikas amatpersonām Saūda Arābijā. Pēc tam Vašingtona nolēma atsākt ieroču nodošanu un izlūkošanas informācijas apmaiņu.

Tikmēr šovasar Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita neizslēdza iespēju, ka ASV varētu sniegt Ukrainai gaisa atbalstu kā daļu no drošības garantijām. Viņa precizēja, ka Tramps izslēdz tikai amerikāņu karaspēka klātbūtni Ukrainā.

Tomēr pagājušajā mēnesī Trampa administrācija ierosināja miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā. Sākotnēji dokumentā bija 28 punkti, no kuriem lielākā daļa nebija Ukrainas interesēs, tie atbalstīja Krievijas intereses. Tagad plānam ir cita forma.

Pašreizējais ASV miera plāns ietver pamatlīgumu, drošības garantijas un dokumentu par pēckara Ukrainas atjaunošanu.

Nesen Zelenskis paziņoja, ka plāns tiks sadalīts piecos dokumentos un ka viņš tiksies ar Trampu,  tiklīdz Kijiva būs pēc iespējas tuvāk vienošanās noslēgšanai ar Krieviju.

ES vienojas par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien panāca vienošanos piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu uz nākamajiem diviem gadiem, lai kompensētu gaidāmo Ukrainas budžeta deficītu, bet nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.

Vienošanās, kas tika panākta pēc vairāk nekā dienu ilgām sarunām Eiropadomes sanāksmē Briselē, sniedz ļoti vajadzīgu glābiņu Ukrainai laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps mudina ātri vienoties ar kara izbeigšanu.

"Mums ir darījums. Ir apstiprināts lēmums sniegt 90 miljardu eiro atbalstu Ukrainai uz 2026. un 2027. gadu," platformā "X" rakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. "Mēs apņēmāmies, mēs izpildījām."

Meklējot risinājumu, ES valstu līderi vienojās par aizdevumu, kas tiktu atbalstīts no ES kopīgā budžeta.

Pirmais apspriestais variants paredzēja izmantot ES iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus apmēram 200 miljardu eiro vērtībā, lai izveidotu aizdevumu Kijivai.

Šis variants izgāzās, jo Beļģija, kur atrodas lielākā daļa iesaldēto aktīvu, pieprasīja garantijas par dalītām saistībām, kas citām valstīm nebija pieņemami.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš bija mēģinājis panākt iesaldēto aktīvu izmantošanu, tomēr pateica, ka galīgais lēmums par aizdevumu ir "skaidrs signāls" Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

ES lēš, ka Ukrainai ir vajadzīgi papildus 135 miljardi eiro, lai nenonāktu parādos nākamo divu gadu laikā, un naudas trūkums sāktos aprīlī.

Bijušais PSRS izlūkdienesta (KGB) virsnieks par Trampa plāniem

ASV dzīvojošais bijušais ukraiņu izcelsmes padomju izlūkdienesta virsnieks, Putina studiju biedrs un tagadējais ģeopolitiskais analītiķis Jurijs Švecs savā "YouTube" kanālā skaidro, ka Trampa administrācija izdara spiedienu uz ES, lai bloķētu Ukrainai paredzēto kredīta piešķiršanu. Tramps grib, lai Eiropa būtu vāja un līdz ar to arī Ukraina. ASV prezidents vēlas nomainīt galveno partneri Eiropas kontinentā un noslēgt paktu ar Kremļa režīmu, kā arī izstiept roku Pekinas virzienā. Un tie, kas stāv aiz vēlēšanu rezultātiem ASV uzskata, ka ideālajai politiskajai formai valstī vajadzētu būt autoritārismam, bet Eiropa ir demokrātijas un liberālisma avots, kas ir niknākais autoritārisma ienaidnieks. Tāpēc Maskava un Pekina ir ideoloģiskie draugi.

Tā rezultātā Tramps vēlas pēc iespējas ātrāk noslēgt Ukrainas un Krievijas miera līgumu, jo pretējā gadījumā var izgāzties viņa projekts ar ieplānotajiem līgumiem, kur iesaistīta Krievija. Tajos ietilpst krievu gāzes  un naftas atgriešana Eiropā, bet caur ASV firmām. Tāpēc viņš izdara spiedienu uz Eiropu, jo viņam tā nepieciešama vāja. ASV jau vēsturiski nevajag spēcīgus Eiropas spēkus un Eiropu kā lielu, patstāvīgu kodolspēku. Šī Trampa administrācija vēlas kontrolēt resursus bez Eiropas caur Krieviju un kļūst par galveno krievu resursu piegādātāju uz Eiropu.