“airBaltic” atliek IPO un gatavojas piesaistīt jaunu finansējumu
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Kamēr netiks saņemts jauns finansējums - kapitāls vai citādi - aviokompānija plāno 2026. gadā turpināt darboties naudas taupīšanas režīmā. Vienlaikus, ar "airBaltic" lielākā akcionāra - Latvijas valdības - atbalstu, "airBaltic" meklē iespējas piesaistīt jaunu kapitālu no alternatīviem avotiem, tostarp ar "M&A" jeb apvienošanās un pārņemšanas darījuma palīdzību.
Lai atbalstītu šo procesu, grupa plāno piesaistīt un ir sākusi starptautiskas finanšu konsultāciju firmas atlases procesu, kurai ir atbilstoša pieredze aviācijas nozarē. Finanšu konsultanta uzdevums būs identificēt un izvērtēt potenciālos investorus un strukturēt atbilstošu kapitāla piesaistes darījumu.
Vienlaikus "airBaltic" ir piesaistījusi stratēģisko nozares konsultāciju firmu, lai veiktu visaptverošu tās komerciālās stratēģijas un darbību pārskatu, lai izstrādātu un pārskatītu biznesa plānu, kas paātrinātu atgriešanos pie rentabilitātes.
Tomēr, ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, "airBaltic" vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu. Pārskatā teikts, ka Latvijas valdība kā "airBaltic" lielākais akcionārs vēsturiski ir demonstrējusi atbalstu aviokompānijai, tomēr papildu ieguldījumi būtu iespējami tikai tad, ja tie būtu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem.
Ja papildu finansējums nebūs pieejams ne no jauniem investoriem, ne akcionāriem, vadība sāks sarunas ar galvenajiem piegādātājiem, finanšu institūcijām un līzinga devējiem, lai vienotos par maksājumu termiņu pagarināšanu vai maksājumu atlikšanu, lai uzturētu pietiekamu likviditātes līmeni lidsabiedrības darbībām 2026. gada ceturtajā ceturksnī un 2027. gada pirmajā ceturksnī, tādējādi nodrošinot iespēju meklēt papildu finansējumu 2027. gadā.
LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājies par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.
Aviokompānija 2025. gadā lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, pagājušajā gadā veidoja 78 400, kas ir pieaugums par 7%. Tostarp 48 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gadā, bet 30 100 bija ACMI lidojumi, kas ir par 15% vairāk.
Pagājušā gada augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt 2025. gada 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.
