Kur ASV viceprezidents gūst savas dīvainās un biedējošās idejas

Ideoloģija, kas aizsākās kā šoks, bet kļuva par kustību

2008. gadā Sanfrancisko programmatūras izstrādātājs vārdā Kērtiss Jarvins, rakstot zem pseidonīma, piedāvāja šausminošu risinājumu cilvēkiem, kurus viņš uzskatīja par "neproduktīviem". Jarvins piedāvāja "pārvērst viņus biodīzeļdegvielā, kas varētu darbināt Muni (Sanfrancisko pilsētas sabiedriskā transporta tīkls - red.) autobusus."

Jarvins, kurš sevi raksturoja kā reakcionāru un ekstrēmistu un kuram tajā laikā bija 35 gadi, paskaidroja, ka viņš "tikai jokoja". Taču piebilda: "Problēma ar biodīzeļa risinājumu ir tāda, ka neviens nevēlētos dzīvot pilsētā, kuras sabiedriskais transports darbotos ar tās zemākās šķiras destilētajām atliekām. Taču tas palīdz mums definēt problēmu, kuru cenšamies atrisināt. Mūsu mērķis, īsumā, ir humāna alternatīva genocīdam."

Viņš secināja, ka "labākā humānā alternatīva genocīdam" ir šo cilvēku "virtualizācija": viņu ieslodzīšana "pastāvīgā izolācijā", kur, lai viņi nekļūtu ārprātīgi, viņi tiktu pieslēgti "imersīvai virtuālās realitātes saskarnei". Šajā virtuālajā pasaulē viņi varētu piedzīvot "bagātu, piepildītu dzīvi pilnīgi iedomātā pasaulē".

Jarvina ietekmīgie sekotāji: Tīls un Venss

Jarvina satraucošās manifestācijas ir ieguvušas ietekmīgus sekotājus, no kuriem galvenie ir tehnoloģiju miljardieris Pīters Tīls un viņa bijušais Silīcija ielejas protežē, senators Dž. D. Venss, kurš kļuvis par viceprezidentu. Pēc Trampa uzvaras vēlēšanās, nav šaubu, ka Venss sāks ieviest Jarvina izkropļoto tehnokrātisko autoritārismu Baltajā namā, un var tikai ar šausmām iztēloties, ko tāds potenciāls autokrāts kā Tramps varētu darīt ar šīm idejām.

Trampa pirmā kampaņa neapšaubāmi bija autoritārisma pavērsiena punkts Amerikas politikā, taču daži labējie domātāji gadiem ilgi bija gatavojuši augsni, cerot, ka kāds padarīs viņu idejas par galveno plūsmu. Jarvins bija viens no viņiem.

Jau 2012. gadā, uzstājoties ar runu "Kā restartēt ASV valdību", viņš sacīja: "Ja amerikāņi vēlas mainīt savu valdību, viņiem nāksies pārvarēt savu diktatoru fobiju."

Viņš arī pozitīvi izteicās par verdzību un baltajiem nacionālistiem vēl 2000. gadu beigās (lai gan viņš ir norādījis, ka pats nav baltais nacionālists).

"Thielverse" politiskais filozofs

Gan Tīls, gan Venss ir Jarvina draugi. Grāmatā "The Contrarian: Peter Thiel and Silicon Valley’s Pursuit of Power" žurnālists Makss Čafkins apraksta Jarvinu kā "Thielverse" politisko filozofu – tā saukto Tīla ietekmes loku.

2013. gadā Tīls ieguldīja uzņēmumā "Tlön", kuru līdzizveidoja Jarvins. Bet 2016. gadā Jarvins piedalījās Tīla vēlēšanu nakts ballītē Sanfrancisko, kur, kā raksta Čafkins, šampanietis plūda, tiklīdz kļuva skaidrs, ka Tīla ieguldījums Trampā atmaksāsies.

Dž. D. Venss: no Silīcija ielejas līdz Baltajam namam

Dž. D. Venss publiski slavējis un pārņēmis Jarvina idejas. Kad viņš bija tikai senators, tas jau bija satraucoši. Tagad, kad viņš ir viceprezidents, viņa ciešās saites ar Jarvinu ir vēl biedējošākas.

 2011. gadā, būdams Jeila Universitātes tiesību zinātņu students, Venss dzirdēja Tīlu sakām, ka gudriem cilvēkiem vajadzētu strādāt tehnoloģiju nozarē, nevis tērēt laiku elitārās skolās. Pēc tam Venss pārcēlās uz Sanfrancisko, kur strādāja "Mithril Capital", uzņēmumā, kuru līdzizveidoja Tīls. Sanfrancisko viņš pabeidza grāmatu “Hillbilly Elegy”, kuru miljardieris Tīls slavēja. 2022. gadā, kad Venss kandidēja uz ASV senatora amatu, Tīls iztērēja 15 miljonus dolāru viņa kampaņai un pārliecināja Trampu atbalstīt viņu (lai gan Venss agrāk bija salīdzinājis Trampu ar Hitleru).
Venss ir Tīla "radījums". Un līdzīgi kā viņa miljardieru labvēlis, kurš reiz rakstīja: "Es vairs neticu, ka brīvība un demokrātija ir savienojamas", arī Venss pieņem radikālu ideoloģiju, kuras mērķis ir iznīcināt valdību, kādu mēs to pazīstam. Un viņi šīs idejas, vismaz daļēji, ieguva no Jarvina.

Jarvina ideoloģija: "Tumšais apgaismības laikmets" un "Patchwork"

Jarvins ir galvenais ideologs nezināmajā, bet arvien ietekmīgākajā labējā neoreakcionārajā kustībā (NRx), kuru daži sauc par "Tumšo apgaismības laikmetu". Šī kustība atklāti popularizē diktatūras kā pārākas pār demokrātijām un uzskata, ka tādas valstis kā ASV ir novecojušas programmatūras sistēmas

Jarvins vēlas pārstrukturēt valdības, sadalot tās mazās vienībās, kuras viņš dēvē par "Patchwork" ("plāksteriem"), un kuras pārvaldītu tehnoloģiju korporācijas.

"Patchwork" pamatideja ir tāda, ka tad, kad tiek sagrautas vecās valdības, kuras esam mantojuši no vēstures, tās jāaizstāj ar globālu tīklu, kurā ietilpst desmitiem vai pat simtiem tūkstošu suverēnu un neatkarīgu mini-valstu, katru no kurām pārvalda akciju sabiedrība, neņemot vērā iedzīvotāju viedokli"  viņš rakstīja darbā "Patchwork: Politiskā sistēma 21. gadsimtam."

Katru "plāksteri" pārvaldītu "valstība" – korporācija ar absolūtu varu.

Iedzīvotāji varētu brīvi pārvietoties, taču katru citu "valstību" kontrolētu korporatīvās valdības ar biedējošu nesodāmību. Piemēram, Jarvins norāda, ka Sanfrancisko "valstības" tehnoloģiju valdnieki varētu patvaļīgi nocirst iedzīvotājiem rokas bez juridiskām sekām – jo tie būtu suverēna vara, kas nav atbildīga nevienai federālai valdībai vai likumiem.

"Friscorp" - tā Jarvins dēvē Sanfrancisko "valstību", kurā visuredzoša Orvela stila uzraudzības sistēma nodrošinātu sabiedrisko drošību:

• Visiem iedzīvotājiem, pat īslaicīgiem apmeklētājiem, būtu jānēsā līdzi ID karte ar RFID (Radiofrekvences identifikāciju).
• Visi tiktu genotipēti un viņiem tiktu veikta acs varavīksnenes skenēšana.
• Visuresošas videonovērošanas kameras,
• Automātisku transporta uzraudzību, kas ziņotu varas iestādēm par katras automašīnas atrašanās vietu un tās pasažieriem.

Šajā distrofiskajā digitālajā valstībā pilnīga kontrole pār indivīdu dzīvēm tiktu panākta ar nepieredzētu tehnoloģisko novērošanu, kas atgādina Džordža Orvela zinātniskās fantastikas romāna "1984" redzējumu par totālu uzraudzību.

Venss vēl nav publiski paudis atbalstu "valstībām", taču dažas no viņa radikālajām idejām atbalsojas Jarvina redzējumā.

Venss un Jarvina "RAGE" plāns

Venss atbalsta Jarvina idejas par politiskām tīrīšanām, norāda Amerikāņu žurāla "The New Republic", kas koncentrējas uz iekšpolitiku, žurnālists Gils Durans.

2021. gada podkāsta intervijā Vensam jautāja, kā izskaust liberāļus no valdības iestādēm. "Denacifikācija, DeBaathifikācija," viņš atbildēja, ierosinot "atlaist visus federālos ierēdņus" un "aizstāt viņus ar savējiem cilvēkiem."

Jarvins to sauc par RAGE: Retire All Government Employees (Atlaist visus valdības darbiniekus). "Project 2025", "Heritage Foundation" izstrādātais plāns otrajai Trampa administrācijai, paredz:

• Atlaist 500 000 federālo darbinieku,
• Likvidēt veselas aģentūras.

Pēc Trampa uzvaras vēlēšanās, Venss ir atbildīgs par šī plāna īstenošanu.

Venss neieguva šo ekstrēmo ideoloģiju no savas bērnības Apalaču kalnos vai – pats par sevi saprotams – no Jeila Universitātes Tiesību fakultātes.

Šī ideoloģija tika inkubēta Amerikas tehnoloģiju galvaspilsētā – Sanfrancisko, kur viņš izveidoja izšķirošas saites ar Pīteru Tīlu (tehnoloģiju miljardieri un politisko ietekmes tīklu veidotāju), Kērtisu Jarvinu (radikālu ideologu un “Tumšā apgaismības laikmeta” kustības teorētiķi),  Deividu Saksu (Tīla ilggadējo sabiedroto un pro-Putina aktīvistu), kurš savā "Pacific Heights" savrupmājā rīkoja Trampa pirmsvēlēšanu līdzekļu vākšanas pasākumu.

Vensa nonākšana  Baltajā namā notika ar 45 miljonu dolāru mēnesī lieliem kampaņas ziedojumiem no tehnoloģiju magnāta Īlona Maska, kurš jau pirms tam veica 44 miljardu dolāru ieguldījumu, pārveidojot Sanfrancisko bāzēto "Twitter" par labējā spārna dezinformācijas ieroci.

Masks 2022. gada oktobrī iegādājās "Twitter" un pārveidoja to par ideoloģisku ietekmes platformu, kas atbalsta labējo spārnu politisko retoriku un dezinformācijas izplatīšanu, tādējādi radot spēcīgu politiskās manipulācijas instrumentu.

Šis neparastais tehnoloģiju un politiskās varas sajaukums atklāj jaunu ietekmes modeli, kurā miljardieru sponsorētas ideoloģijas pārveido ASV politisko ainavu.