Krievijas diversijas Eiropā var liecināt par gatavošanos pilna mēroga karam ar NATO dalībvalstīm jau tuvākajos gados
Pēdējo mēnešu laikā Krievijas īstenotās diversijas Eiropā liecina par stratēģisku eskalāciju, kas varētu būt gatavošanās pilna mēroga konfliktam ar NATO valstīm līdz 2029.gadam, uzskata Eiropas izlūkdienestu pārstāvji.
Laikraksts Financial Times (FT) vēsta, ka šie secinājumi balstās Eiropas izlūkdienestu vērtējumos, kuri pašlaik tiek analizēti un salīdzināti ar NATO 2023. gada ziņojumā paustajiem secinājumiem.Tajā teikts, ka Krievija gatavo savus bruņotos spēkus un ekonomiku iespējamam konfliktam ar Eiropu līdz 2029. gadam. Uzbrukumu mērķi un riska līmenis, uz kādu gatava iet Maskava, liecina par daudz nopietnākiem draudiem, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Pēdējā gada laikā Eiropas drošības dienestiem izdevies novērst vairākus nopietnus sabotāžas mēģinājumus – tostarp plānus spridzināt vilcienus, aizdedzināt tirdzniecības centrus un pat saindēt ūdensapgādes sistēmas.
Īpašu satraukumu izraisīja sūtījumi ar sprāgstvielām, kas ar kurjerpasta uzņēmuma DHL starpniecību tika nosūtīti uz Lielbritāniju, Poliju un Vāciju. Eksperti norāda, ka spridzekļu jauda bijusi pietiekama, lai izraisītu kravas lidmašīnu avārijas.
Atsaucoties uz izlūkdienestu informāciju, izdevums raksta, ka šie incidenti bijuši daļa no plašāka plāna, kura mērķis bijis paralizēt aviācijas satiksmi Eiropā.
Vienlaikus tiek ziņots, ka Krievijas aģenti arvien aktīvāk veic Eiropas tiltu un dzelzceļa līniju izpēti, iespējams, gatavojoties to mīnēšanai nākotnē. Maskava arī cenšas iefiltrēt Eiropas valstīs augsti kvalificētus tā dēvētos “guļošos” diversantus, kuri ilgstoši paliek neaktīvi līdz konkrēta uzdevuma saņemšanai.
Izdevums norāda, ka Krievija savās spiegošanas un sabotāžas kampaņās arvien biežāk izmanto izpildītājus, kuri formāli nav saistīti ar Krievijas specdienestiem. Šādi aģenti tiek rekrutēti platformā Telegram un darbojas Krievijas interesēs, galvenokārt finansiālu motīvu vadīti.
Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem, NATO apsver stingrākus pretpasākumus, tostarp preventīvas darbības, piemēram, atbildes kiberuzbrukumus, kas kalpotu kā atturēšanas instruments pret slēpto agresiju. Eksperti uzskata, ka Eiropa šobrīd piedzīvo nopietnu pārbaudījumu savai spējai laikus atpazīt un neitralizēt šāda veida draudus.
