Degvielas cenu svārstības pagaidām neietekmēs “airBaltic” biļešu cenas

Viņš norādīja, ka spriedze Tuvajos Austrumos ir palielinājusi svārstības pasaules naftas un aviācijas degvielas tirgos. Tomēr apmēram 10% no "airBaltic" degvielas patēriņa ir fiksēti iepriekš noteiktā cenā, kas palīdz mazināt īstermiņa ietekmi no cenu svārstībām.

Jakovļevs stāstīja, ka kopējais degvielas patēriņš atlikušajam gadam veido 165 000 tonnu, no kurām 17 000 tonnu ir fiksētas par cenu 567 eiro par tonnu.

Vienlaikus aviokompānija ir sarunās ar galvenajiem partneriem un akcionāriem, lai īstermiņā iegūtu papildu apgrozāmo kapitālu un mazinātu potenciālo ietekmi no augstajām degvielas cenām.

Komentējot, kā Tuvo Austrumu situācija ietekmē "airBaltic", Jakovļevs norādīja, ka parasti aviokompānijas šādos gadījumos daļu degvielas izmaksu pārliek uz pasažieriem, taču patlaban "nav konkrēta plāna" un pastāv ļoti liela nenoteiktība.

"airBaltic" izpilddirektors Erno Hildēns norādīja, ka 2025. gada beigās lidmašīnu dzinēju pieejamība uzlabojās, un arvien mazāk lidmašīnu tika ietekmētas apkopes dēļ. Šī pozitīvā tendence turpinās arī 2026. gadā, kas ir labs signāls gaidāmajai vasaras sezonai.

Vienlaikus viņš apstiprināja, ka pērn ir noslēgtas investīcijas 28 miljonu eiro apmērā no "Lufthansa Group" un Latvijas valdības.

Savukārt "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis informēja, ka Rīgas lidostā pērn "airBaltic" tirgus daļa bija aptuveni 57%, Tallinas lidostā - 30%, bet Viļņas lidostā - 15%.

Tāpat "airBaltic" pērn turpināja augt ACMI jeb pilna servisa nomas pakalpojumu biznesā, un 2025. gada "pīķa laikā" ACMI vajadzībām tika nodotas 20 lidmašīnas.

Cālītis arī informēja, ka līdz šā gada martam 28 "airBaltic" lidmašīnas bija aprīkotas ar "Starlink" internetu.

Patlaban aviokompānijas flotē ir 53 lidmašīnas, bet līdz 2026. gada vidum floti plānots paplašināt līdz 56 lidmašīnām, savukārt 99 lidmašīnu floti plānots sasniegt 2032. gadā. Flotes attīstību ietekmējis 2025. gada jūnija incidents ar lidmašīnu "YL-AAO". Saistībā ar šo incidentu aviokompānijas flotē esošo lidmašīnu skaits samazinājās par vienu.

Kompānijas gada pārskatā teikts, ka 2025. gada jūnijā lidmašīna "YL-AAO" cieta no ekstremāla karstuma radītiem bojājumiem, kamēr tā tika izlaista no tehniskās apkopes un tika veikta zemes darbināšanas procedūra. Pēc detalizēta novērtējuma "Airbus Engineering" 2025. gada decembrī secināja, ka gaisa kuģa remonts nav ekonomiski pamatots.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gadā lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, pagājušajā gadā veidoja 78 400, kas ir pieaugums par 7%. Tostarp 48 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gadā, bet 30 100 bija ACMI lidojumi, kas ir par 15% vairāk.

Pagājušā gada augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt 2025. gada 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.