Aiz propagandas priekškara: gļēvais uzbrukums bērnu slimnīcai pārtop par triecienu militārai infrastruktūrai
foto: Ukrinform/Shutterstock/ Vida Press
Okupantu triecienā izpostītās "Ohmatdyt" bērnu slimnīcas telpas.
Pasaulē

Aiz propagandas priekškara: gļēvais uzbrukums bērnu slimnīcai pārtop par triecienu militārai infrastruktūrai

Ārzemju nodaļa

LETA

Aizvadītajā nedēļā Krievijas propagandas uzmanības fokusā bija NATO samits, un krievu histēriju izraisījušais lēmums, ka ASV 2026. gadā Vācijā izvietos hiperskaņas ieročus un "Tomahawk" raķetes. Maskava paziņoja, ka NATO jubilejas samits, lai gan esot bijis nožēlojams, tomēr esot vērtējams kā atklāta kara deklarācija.

Aiz propagandas priekškara: gļēvais uzbrukums bērn...

Līdztekus propagandisti reflektēja par uz nākamo termiņu kandidējošā ASV prezidenta Džo Baidena nepiemērotību amatam. Par Baidena ārkārtīgi neveiklo pārteikšanos, nosaucot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par Putinu, viņi gavilēja, ka Baidens visu Ukrainu ir atdevis Krievijai.

Tāpat neiztrūkstoša bija krieviem raksturīgā naida runa pret LGBTQ+ kopienu, pozicionējot sevi kā "tradicionālo vērtību" aizstāvjus iepretī "izvirtušajiem" Rietumiem. Propagandisti paziņoja, ka Rietumi apvainojot Krieviju, ka tās antiLGBT nostāja esot ideoloģisks ierocis, lai sev par labu noskaņotu konservatīvās trešās valstis. Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva ironiski paziņoja, ka "mūs apsūdz par ģimenes vērtību aizstāvēšanu".

Propagandistu vēstījumu galvenā toņkārta visu nedēļu bija agresīvu baiļu kurināšana, paziņojot, ka NATO gatavojas karam ar Krieviju, tādēļ Maskava gatavo "nopietnus atbildes pasākumus". Būtībā Krievijas sabiedrību var dēvēt par "kara sabiedrību", kurā dominējošās noskaņas ir bailes apvienojumā ar agresiju.

"Mūsu atbilde būs militāra"

Kremlis ir dusmu pārņemts par ASV lēmumu izvietot tālas darbības ieročus Vācijā no 2026.gada. Militārie "eksperti" paziņoja, ka tas vērtējams kā atklāta kara deklarācija un krievu atbilde būs militāra rakstura.

Starp ASV Vācijā izvietotājiem ieročiem būs spārnotās raķetes "Tomahawk" ar darbības rādiusu līdz 2500 kilometriem, ar kurām būtu iespējams dot triecienus dziļi Krievijā, kā arī pretgaisa aizsardzības raķetes SM-6 un jaunizstrādāti hiperskaņas ieroči. Krievijas amatpersonas asi kritizēja šo vienošanos, apsūdzot Vāciju un ASV saspīlējuma palielināšanā un virzībā uz bruņošanās sacensību. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs par to izteicās kā par "ķēdes posmu [NATO un ASV] eskalācijas kursā" pret Krieviju. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievija un NATO "ir ceļā uz Auksto karu". Rjabkovs arī izteica stingru brīdinājumu Berlīnei, uzstājot, ka Maskava militāri reaģēs uz lēmumu, kura mērķis, pēc viņa teiktā, ir pasliktināt Krievijas drošību un tas nevar palikt bez atbildes.

Laikraksts "The Guardian" vēsta, ka, atbildot uz Kremļa pārmetumiem, ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans ir norādījis, ka "tas, ko mēs izvietojam Vācijā, ir aizsardzības spējas - tāpat kā daudzas citas aizsardzības spējas, ko esam izvietojuši visā aliansē gadu desmitiem".

Tikmēr radījumā "60 minūtes" reakcionārais "militārais eksperts" Igors Korotčenko klāstīja, ka par atbildi Krievijai ir jāizvieto savi kodolieroči Krievijas Ziemeļos un Dienvidos, kā arī Kaļiņingradā. Viņš uzsvēra, ka iespējamā Krievijas kodoltrieciena mērķim jābūt tieši ASV.

Lai gan amerikāņi norādīja, ka Vācijā izvietotie ieroči nebūs aprīkoti ar kodolgalviņām, Kremļa propagandisti ar skandalozo Vladimiru Solovjovu priekšgalā steidz paziņot, ka tie, protams, būšot kodolieroči. Līdz ar to Krievijas sabiedrībā tiek sētas bailes, uzkurinot sajūtu, ka karš Ukrainā ir karš par Krievijas tiesībām uz eksistenci.

Līdztekus Solovjovs klāstīja, ka šādu ieroču neizvietošana Vācijā savulaik esot bijis amerikāņu solījums krieviem, lai tie atļautu Vācijas apvienošanu. Tā kā šis solījums tagad esot pārkāpts, Krievijai esot visas tiesības pārtraukt atzīt Vācijas Federatīvo Republiku kā neatkarīgu valsti. Jāteic, ka šāds paziņojums savā bezjēdzīgumā nešķiet nedz draudīgs, nedz nopietns. Tas, ja Krievija izlemtu neatzīt Vāciju, kas gan ir tikai Solovjova "idiota sapnis", praksē nekas nemainītos, un vislielākās praktiskās grūtības tas sagādātu pašai Krievijai.

Korotčenko kā vēl vienu būtisku atbildes instrumentu līdztekus kodolieroču izvietošanai minēja visas Ukrainas elektroapgādes infrastruktūras iznīcināšanu, kas esot nākamo triju līdz piecu mēnešu svarīgākais uzdevums.

Tikmēr par NATO samitā paziņoto, ka "Ukraina ir uz neatgriezeniska eiroatlantiskās integrācijas ceļa", Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs savā "Telegram" kanālā ierakstīja: "Secinājums ir skaidrs. Mums jādara viss, lai Ukrainas "neatgriezeniskais" ceļš uz NATO beigtos vai nu ar Ukrainas vai NATO izzušanu. Vislabākais ar abu."

Maskava uzvarēšot jau šogad

Propagandistu iemīļotais čečenu specvienības "Ahmet" komandieris Apti Alaudinovs klāstīja, ka, viņaprāt, "speciālā militārā operācija" Ukrainā beigšoties jau šogad ar Krievijas uzvaru. Bet, protams, īstais ienaidnieks, kurš tikšot uzvarēts, ir NATO un ASV. Alaudinovs domā, ka kara izbeigšanos jau šogad sekmēšot vēlēšanas ASV, kur pie varas nākšot Donalds Tramps.

"Ahmet" komandieris arī klāstīja izdomājumus, ka visā Eiropā cilvēki esot noguruši no Ukrainas un vairs nevēloties to atbalstīt. Tāpat izsīkstot gan Ukrainas, gan Rietumu resursi. Zīmīgi, ka par to, kas notiek realitātē - finansiāli ļoti ietilpīgo NATO un Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai - Alaudinovs pat neiepīkstējās, jo tas neietilpst viņa uzkonstruētajā pseidorealitātē.

Alaudinovs arī stāstīja izdomājumus par ukraiņu tautas aizvien pieaugošu neapmierinātību ar "valdošo režīmu" un melīgi apgalvoja, ka ukraiņu karavīri vairs nevēloties karot un masveidā padodoties gūstā. Par to, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsniedz pusmiljonu (pēc Ukrainas Ģenerālštāba datiem), Krievijas sabiedrībai ziņots netiek. Arī "vojenkoru" ziņojumos iezīmētā aina ir Krievijas karaspēka uzvaras un lieli ukraiņu zaudējumi. Līdz ar to vērojami centieni krievu sabiedrībai visiem spēkiem uzburt ainu, ka karā mirst tikai ukraiņi, bet krievu kareivji ir teju nemirstīgi.

Zīmīgu ierakstu par karu Ukrainā veicis arī Medvedevs, norādot: "Pat, ja Ukraina atdotu teritorijas, uz kurām mēs pretendējam, un atteiktos no centieniem iestāties NATO apmaiņā pret miera līgumu, agri vai vēlu mums tomēr nāktos iedzīt naglu Ukrainas valstiskuma zārkā."

Krievi arī izsmēja Rietumu "izdomājumus", ka ASV izlūkdienesti esot atklājuši Krievijas valdības plānus noslepkavot Vācijas ieroču ražotāja "Rheinmetall" izpilddirektoru, kura uzņēmums piegādā Ukrainai artilērijas lādiņus un militāros transportlīdzekļus. Skabejeva paziņoja, ka tie visi esot meli, par kuriem krievi varot tikai pasmieties.

Bombardē slimnīcu un iesloga režisorus

Visu civilizēto pasauli satrieca Krievijas 8. jūlijā veiktais raķešu trieciens pa Kijivas bērnu slimnīcu "Ohmatdit", trāpot toksikoloģijas nodaļai. Uzbrukums bērnu slimnīcai notika masīvajā Krievijas raķešu apšaudē Kijivā, Kijivas apgabalā un Dņipropetrovskas apgabalā, nogalinot vismaz 31 cilvēku, bet 126 ievainojot.

Saistībā ar necilvēcīgo uzbrukumu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajā tīklā "X" ierakstīja: "Šausmīgs un gļēvs Krievijas uzbrukums Okhmatdyt bērnu slimnīcai Kijivā. Gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā mums ir jāsniedz lielāks militārais atbalsts Ukrainai. Ir jāatceļ visi Ukrainai noteiktie ierobežojumi izmantot ieročus pret likumīgiem militāriem mērķiem".

Tikmēr paši krievi, kā jau tas bija sagaidāms, kliedza, ka viņi neesot pie vainas, jo bombardējot tikai Ukrainas militāro infrastruktūru, kas ir klaji meli. Lai atceramies kaut vai Mariupoles drāmas teātra, uz kura bija liels uzraksts "Bērni", sabumbošanu.

Kremļa versijā slimnīcai esot trāpījušas ukraiņu pretgaisa sistēmas atlūzas, savukārt krievu trāpījums esot bijis precīzi pa Kijivas militāro rūpnīcu. Arī tie ir meli. Skabejeva apgalvoja, ka raķešu triecienā slimnīcai neesot gājis bojā neviens bērns.

Visi propagandisti vienbalsīgā korī skandēja, ka Rietumiem neesot neviena pierādījuma, ka slimnīcas bombardēšanā vainīgi krievi, taču Maskavai esot "nepārprotami pierādījumi", ka pie trieciena pa slimnīcu vainojami paši ukraiņi. Diemžēl krievu sabiedrībai pietiek ar propagandistu apgalvojumu, ka "mēs tā nekarojam", lai noticētu, ka "mūsējie" noteikti nav pie vainas.

Tikmēr tas, ko Krievijas sabiedrībai noklusē, ir tiesas spriedums, saskaņā ar kuru režisorei Jevgeņijai Berkovičai un dramaturģei Svetlanai Petrijčukai piespriesti seši gadi cietumsoda par "terorisma attaisnošanu". Proti, runa ir Berkovičas iestudēto Petrijčukas lugu "Finists gaišais vanags". Lugā un iestudējumā stāstīts par to islāmistu propagandas apmāto un apmuļķoto meiteņu neapskaužamajiem likteņiem, kas devušās uz Sīriju līgavaiņu meklējumos. Tā kā iestudējumā uzrādītie cēloņi krievu meiteņu apmātībai ar islāma propagandu ir tieša apsūdzība Krievijas varai, tad par atbildi tā izlēma safrabicēt lietu par terorisma attaisnošanu. Jāpiebilst, ka minētā izrāde 2022.gadā saņēma prestižā teātra festivāla "Zelta maska" galveno balvu. Viens no galvenajiem izrādēs apsūdzētajiem ir Putinam lojālais kinorežisors, imperiālists Ņikita Mhalkovs.

Par to, kāpēc Kremlim šī izrāde šķita tik bīstama, vēsta opozīcijas izdevums "Meduza". "Finista vērtības ir bezgala tālu no Krievijas sistēmas vērtībām. Tās galvenais uzdevums ir bezgalīgi saglabāt "status quo". Lai to izdarītu, varai ir vajadzīgi īsti un iedomāti ienaidnieki: no teroristiem līdz LGBTQ+ pārstāvjiem, žurnālistiem un māksliniekiem. Cīņa ar ienaidniekiem ir labākais attaisnojums pastiprinātai kontrolei pār sabiedrību. Sistēma ir ieinteresēta ienaidnieka sodīšanā, bet ne konfliktu novēršanā. Pirmkārt, konflikti tai nāk par labu: jo vairāk ārējo un iekšējo draudu, jo vieglāk izskaidrot cenzūru un represijas. Otrkārt, lai novērstu konfliktu, jums ir jānovērš tā cēloņi, kas var ietvert jūsu noteikumus, ieradumus un uzskatus. Un tas ir pretrunā ar sistēmas galveno principu - neapšaubīt sevi," raksta "Meduza".

Vienlaikus tiek secināts, ka "konsekventa ienaidnieka dehumanizācija ir Krievijas režīma galvenais spēks, tā svarīgākais ideoloģiskais arguments cīņā par savu stabilitāti. Turklāt šī kategoriskā attieksme ar katru gadu kļūst stingrāka: martā varas iestādes apstiprināja "Crocus" terorakta lietā apsūdzēto spīdzināšanu - neskatoties uz cilvēktiesību aktīvistu protestiem - un atkal atgriezās pie nāvessoda apspriešanas. Mākslas darbs ar atšķirīgu pieeju tiks skaidri atzīts par bīstamu un kaitīgu".