Smēķēšana vai veipošana - kas veselībai kaitē mazāk? Pētījuma rezultāti šokē pat zinātniekus

Lai gan veipošana parasti tiek uzskatīta par drošāku alternatīvu smēķēšanai un dažreiz pat tiek ieteikta tās atmešanai, pētījumi ir atklājuši, ka aptuveni 8 procenti pieaugušo ir sākuši veipot, nekad iepriekš nesmēķējot.
Mančestras Metropolitēna universitātes zinātnieki uzskata, ka šīs ierīces var radīt vēl lielākus draudus veselībai nekā cigaretes. Viņi paskaidro, ka kaitējums ir tāds, ka smēķētāji ieelpo nikotīnu tvaika veidā, kas rodas, karsējot šķidrumu, kas parasti satur propilēnglikolu, glicerīnu, aromatizētājus un citas ķīmiskas vielas. Eksperti uztraucas, ka augstais nikotīna saturs paātrina sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, izraisot asinsvadu sašaurināšanos un artēriju sieniņu bojājumus.

Zinātnieki ir mudinājuši cilvēkus labāk nemaz nesākt šo ieradumu un brīdinājuši, ka veipošana nav mazāk bīstama nekā parasto cigarešu smēķēšana. Sirds rehabilitācijas eksperts un pētījuma vadītājs Maksims Boidins laikrakstam “The Mirror” pastāstīja, ka galvenā atšķirība ir tā, ka regulārie cigarešu smēķētāji parasti iziet ārā, aizdedzina cigareti un uzpīpē. Un atkal nākamo cigareti aizdedzina tikai tad, kad rodas tāda vēlme. Savukārt veipotāji bieži vien veipo nepārtraukti un bieži vien pat nezina, cik daudz ieelpu viņi ir izsūkuši. Visbeidzot, fakts, ka veipošana bieži vien ir atļauta vietās, kur parastās cigaretes ir aizliegtas, arī palielina veipošanas biežumu un ilgumu. Neskatoties uz to, ka NHS (Nacionālais veselības dienests) uzstāj, ka veipi ir drošāki par cigaretēm, eksperti jau sen ir skaļi pauduši viedokli par veipošanas riskiem.

E-cigaretes satur kaitīgus toksīnus, un to ilgtermiņa ietekme vēl nav pilnībā izpētīta. Ārsti ir pauduši bažas, ka turpmākajās desmitgadēs tiem, kas sākuši smēķēt ļoti jaunā vecumā, var attīstīties nopietnas plaušu slimības, zobu problēmas un augsts vēža risks.

Pētījuma laikā zinātnieki novēroja brīvprātīgos, kuru vidējais vecums bija 27 gadi un kuriem bija līdzīga fiziskā sagatavotība. Viņiem regulāri tika veiktas stresa pārbaudes, kuru laikā tika mērīta asinsvadu elastība un asins plūsmas ātrums smadzenēs. 12 stundas pirms katra testa viņi dzēra tikai ūdeni, nesmēķēja, neveipoja un nenodarbojās ar sportu. Pēc Dr. M. Boidina teiktā, visspilgtākie rezultāti par veipošanas ietekmi tika iegūti, veicot testu, kad dalībniekam uz rokas tiek uzlikta aproce un tiek mērīts artērijas paplašināšanās apjoms, kad caur to plūst vairāk asiņu.

Gan elektronisko, gan parasto cigarešu smēķētājiem bija vienādi rezultāti, kas nozīmē, ka viņu artēriju sienas ir bojātas un vairs nevar paplašināties, kas ir gandrīz droša nopietnu sirds un asinsvadu problēmu pazīme nākotnē, piebilda Dr. Boidins. Turpmākie pētījumi ir parādījuši, ka smēķētājiem ir līdzīgi traucēta asins plūsma, pakļaujot viņus kognitīvo traucējumu, tostarp demences, riskam.

Viņš teica: "Kad jūs ievadāt šo metālu un ķīmisko vielu maisījumu savā ķermenī, jūs nevarat sagaidīt, ka viss būs kārtībā un kaut kas nenoies greizi." Vienīgā veipošanas priekšrocība varētu būt tā, ka veipi palīdz dažiem cilvēkiem atmest smēķēšanu, bet, ja viņi turpinās veipot, rezultāts būs tāds pats. Pagājušajā gadā Apvienotās Karalistes regulatoriem tika ziņots par vairāk nekā 1000 nelabvēlīgām veipošanas blakusparādībām, no kurām piecas bija letālas. Plašajā sūdzību sarakstā ir viss, sākot no galvassāpēm līdz insultiem. Jūlijā Pasaules Veselības organizācija (PVO) savās pirmajās vadlīnijās, kurās izklāstīti iespējamie intervences pasākumi, lai palīdzētu cilvēkiem atmest tabakas izstrādājumu lietošanu, norādīja, ka datus par elektroniskajām cigaretēm ir grūti novērtēt. ANO aģentūra norādīja, ka elektroniskās cigaretes nevar ieteikt kā veidu, kā atmest smēķēšanu, jo pārāk maz ir zināms par to kaitējumu un ieguvumiem.