Kādi motīvi vada šādus slepkavas? Leons Rusiņš vajāja, draudēja un izsekoja mēnešiem ilgi
Leons Rusiņš uz nomaļa lauku ceļa Jēkabpils novadā ar savu automašīnu aizšķērsoja ceļu bijušās dzīvesbiedres vadītajam auto un viņai uzbruka, nodarot nāvējošus miesas bojājumus. Noziegums tika izdarīts 2023. gada 16. aprīlī viņas bērna un mātes acu priekšā. Noziegumu pētī žurnāls "Patiesā Dzīve" jaunajā speciālizlaidumā "Kriminālā Latvija".
Šī traģēdija liek uzdot jautājumu – kādi motīvi vada šādus slepkavas? Un kas viņi ir? Tāpat arī šis noziegums izgaismoja nepilnības policijas sistēmā, un joprojām neatbildēts ir jautājums, kur Leons Rusiņš atrodas. Dzīvs? Miris? Starptautiskajos resursos starp meklēšanā esošajām personām viņa portrets redzams joprojām.
Policijai jaunu ziņu nav
Valsts policija atbildē Patiesajai Dzīvei ir lakoniska: “Leons Rusiņš aizvien tiek meklēts un ir izsludināts arī starptautiskajā meklēšanā kā bīstams noziedznieks. Kā jau minēts iepriekš, pastāv versija, ka viņš ir miris, vienlaikus arvien tiek strādāts arī ar versijām, ka viņš ir dzīvs. Šajā lietā darbs turpinās, bet plašāk šobrīd komentēt nevaram. Tiklīdz būs publiski sniedzama informācija, tā policija informēs.”
Vēl samērā nesen, februāra beigās. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks TV3 stāstīja, ka, laika apstākļiem uzlabojoties, ir sākti aktīvi meklēšanas pasākumi apvidū, kur viņš pēdējo reizi tika fiksēts. Policija esot šķetinājusi tās dienas traģiskos notikumus, kā arī rekonstruējusi daļu noziedzīgā nodarījuma jau pēc tam, kad Rusiņš noslepkavoja bijušo dzīvesbiedri un sava bērna māti un aizbēga. Likumsargiem esot zināms, ar ko viņš pēc tam kontaktējies, un izmeklēšanā ir iegūtas ziņas, kas liecina par kādām tālākajām darbībām.
Viena no versijām – Rusiņš varētu vairs nebūt dzīvs. “Ja šis cilvēks ir dzīvs, kādreiz viņam kaut kur būtu jāizgaismojas. Protams, gribētos šai lietai pielikt punktu, bet neko iepriecinošu šobrīd pateikt nevaru,” skaidroja Ruks. Patlaban nav reāla apstiprinājuma, ka slepkava vairs nav starp dzīvajiem.
Sistēma, kas nespēja pasargāt
Traģēdija izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, un liels akmens krita tiesībsargājošo institūciju dārziņā. Par to, ka Rusiņš sievieti vajā, bija zināms, un ne no viena gadījuma vien. Slepkava mēnešiem ilgi sievietei draudēja un nelika mierā – gaidīja pie mājas, izsekoja, traucēja darbavietā. Par to regulāri tika ziņots policijai. Rusiņam bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par to, ka viņš nepilda lēmumu par aizsardzību pret vardarbību. Neraugoties uz to, viņš joprojām bija uz brīvām kājām.
Kad traģēdija jau bija notikusi, sākās tiesībsargāšanas institūciju darbības izvērtēšana. Valsts policijas veiktajā dienesta pārbaudē un izmeklēšanā secināts, ka vairākas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa amatpersonas, izskatot iesniegumus par Rusiņa rīcību un veicot viņa meklēšanas pasākumus, atsevišķos gadījumos nav rīkojušās pietiekami profesionāli. Dienesta pārbaudes laikā arī secināts, ka amatpersonas nav spējušas pietiekamā kvalitātē laikus izanalizēt un saskatīt kopsakarības Rusiņa pretlikumīgo darbību kopainā. Piecām amatpersonām ir piemēroti disciplinārsodi – piezīmes, aizrādījums, rājiens.
Iepriekš jau publiski pausts, ka dienesta pārbaudē un disciplinārizmeklēšanā skatīta arī līdzšinējā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšnieka Rolanda Bērziņa atbildība. Secināts, ka amatpersona nepietiekamā kvalitātē organizējis iecirkņa darbu, par ko viņam piemērots disciplinārsods – rājiens. Veiktas arī pārmaiņas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa vadībā.
Visu rakstu lasi žurnāla Patiesā Dzīve jaunajā speciālizlaidumā Kriminālā Latvija, kas no 17. aprīļa nopērkams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
