
Gads pēc Stambulas konvencijas: vai šodien Rusiņa gadījums vairs neatkārtotos?

Pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš Leons Rusiņš uz vientuļa lauku ceļa Jēkabpils novadā nonāvēja savu dzīvesbiedri, kura pirms nāves vairākkārt lūdza valsts palīdzību savā aizsardzībā. Šis necilvēcīgais noziegums daudzus mudināja aktīvi iestāties par Stambulas konvenciju jeb vardarbības ģimenē novēršanu, kas valstī stājās spēkā 2024. gada 1. maijā.
Jautāta, vai gadu pēc konvencijas stāšanās spēkā valstī manāmas pozitīvas izmaiņas, centra "Marta" pārstāve Beata Jonite Jauns.lv atbild apstiprinoši. "Jēkabpils [novada] slepkavība bija dzinulis konvencijas ratifikācijai un tagad konvencija ir dzinulis daudzām citām pārmaiņām valstī, kas ir ļoti, ļoti svarīgas," pauž aktīviste.
"Piemēram, Latvijā nekad līdz šim nebija plānošanas dokumenti saistībā ar vardarbības novēršanu, un tas, kā šādi gadījumi tika risināti bija lielā mērā atkarīgs no tā, cik aktīvs bija centrs "Marta" un cik, teiksim, labvēlīgi tajā brīdī bija politiķi, labklājības ministrs vai premjerministrs," norāda Jonite.
Viņa uzsver, ka viens no Stambulas konvencijas mērķiem bija veidot šos plānošanas dokumentus, tādēļ liels panākumiem bija tas, ka aizvadītā gada 28. decembrī Latvijā tika pieņemts vardarbības apkarošanas plāns. "Tas norāda, ka notikušas globālas izmaiņas no "uz situācijas vērstas pieejas" uz "valstiskas plānošanas pieeju"."
Vidējais Latvijas varmāka ir 43 gadus vecs vīrietis
Pirms Stambulas konvencijas stāšanās spēkā vairāki aktīvisti norādīja, ka tā iecels sievietes priviliģētā statusā un tajā nevajadzētu atsevišķi nodalīt no vardarbības cietušās sievietes. Centra "Marta" pārstāve šādas runas noliedz, uzsverot, ka konvencijas 4. pants paredz, ka "tā nediskriminē tos ne pēc dzimuma, ne rases vai kādām citām pazīmēm". "Konvencija nevar, piemēram, arī legalizēt viendzimuma laulības. Tā nevar izdarīt vairāk kā ir tās mērķis - pasargāt no vardarbības cietušos," uzsver Jonite.
Jāpiebilst, ka Valsts policijas sniegtie statistikas dati par vardarbību ģimenē ir neapskaužami un no vardarbības ģimenes konfliktos visbiežāk cieš tieši sievietes. Valsts policija aizvadītajā gadā 948 gadījumos pieņēma lēmumu ģimenes konfliktos nošķirt iesaistītos vienu no otra. Un 94% šādu gadījumu par varmāku tika atzīts vīrietis, bet par cietušo - sieviete.
Vidējais Latvijas varmākas profils, pēc Valsts policijas datiem, 2024. gadā bija 43 gadus vecs vīrietis, kurš vairumā gadījumu bija cietušās vīrs vai dzīvesbiedrs. Savukārt vidējā cietusī pērn bija 46 gadus veca sieviete.
Kā Jauns.lv norāda Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte, arī šī gada statistika uzrāda līdzīgas tendences. Šī gada pirmajos 6 mēnešos reģistrēts 381 gadījums, no kuriem lielākoties (251 gadījumā), varmāka bija vīrs vai kopdzīvotājs, bet cietušais - sieviete vai kopdzīvotāja. Tāpat salīdzinoši augsts ir gadījumu skaits, kad varmāka ir dēls, bet cietušais - viņa māte.
Ko Stambulas konvencija panākusi gada laikā?
Labklājības ministrija Jauns.lv uzsver, ka gada laikā kopš Stambulas konvencijas stāšanās spēkā, valstī ir notikusi virkne būtisku izmaiņu, kas ļauj Latvijā nostiprināt mūsdienīgu un efektīvu sistēmu vardarbības novēršanai.
"Šī gada laikā ir īstenoti nozīmīgi grozījumi tiesību aktos, kas stiprina cietušo aizsardzību. Krimināllikums ir papildināts ar 174.1 pantu "Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku", kas paredz bargākus sodus par vardarbību ģimenē. Arī vardarbības definīcija ir paplašināta, aptverot plašāku radniecības un attiecību loku, ieskaitot bijušos laulātos un personas pastāvīgās intīmās attiecībās," norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme.
Centra "Marta" pārstāve Jonite piebilst, ka svarīgs punkts šajā pantā ir tas, ka , "pants kriminalizē emocionālo vardarbību, atceļ sabiedrisko darbu un naudas sodus kā soda mērus vardarbības veicējiem, kā arī kriminalizē maznozīmīgus miesas bojājumus, kas ir būtiski, jo bieži vien cietušie vēršas policijā tikai pēc vairākiem vardarbības gadījumiem".
Tāpat Jonite kā svarīgu punktu min arī to, ka līdz pagājušā gada novembrim Latvijā nebija definēta tāda lieta kā seksuāla uzmākšanās, un šādi gadījumi varēja "pakrist" zem huligānisma. Bet šobrīd, atsaucoties uz konvencijas 40. pantu arī šī definīcija ir ieviesta likumā.
Kā vēl vienu būtisku izmaiņu pēc konvencijas ratifikācijas, Kurme pauž to, ka "2025. gada 1. jūlijā tika ieviesta elektroniskā uzraudzība - mūsdienīgs instruments, kas nav pieejams visās valstīs un būtiski stiprina cietušo drošību reāllaikā". Pirmo reizi elektroniskā uzraudzība vardarbīgai personai tika piemērota aizvadītajā nedēļā - šī gada 28. augustā. Tā tika piemērota kādam 1975. gadā dzimušam vīrietim par fizisku un emocionālu vardarbību pret sievu.
Tāpat Kurme norāda, ka "pirmo reizi ir izstrādāts arī vienots valsts līmeņa dokuments - "Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas plāns 2024-2029"". "Plāns nodrošina koordinētu pieeju vardarbības novēršanai un paredz konkrētus pasākumus ar skaidrām atbildīgajām institūcijām un īstenošanas termiņiem," skaidro LM pārstāve.
"Labklājības ministrijā šobrīd tiek īstenots arī projekts "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai", kura ietvaros tiek ieviestas jaunas pierādījumos balstītas terapijas metodes nepilngadīgām personām, kā arī ir uzsākts jauns prevences tālruņa pakalpojums potenciālajiem vardarbības veicējiem. Speciālistiem tiek nodrošinātas kompetenču attīstīšanas iespējas, bet sabiedrība tiek izglītota par vardarbības dažādajām formām."
Vai Rusiņa gadījums šobrīd atkārtotos?
Jautāta, vai šajā gadā likumdošanā veiktās izmaiņas spētu atturēt tādu gadījumu atkārtošanos kā nežēlīgā slepkavība 2023. gada 16. aprīlis, centra "Marta" pārstāve Beata Jonite atbild apstiprinoši. "Protams, konvencija nav burvju nūjiņa un vienā dienā situācija neatrisināsies. Mēs vēl joprojām dzirdām ļoti negatīvus gadījumus, sevišķi no reģioniem, un ir lietas pie kā vēl ir jāpiestrādā. Bet pēc Jēkabpils [novada] gadījuma aizvien biežāk vardarbības veicējs tiek aizturēts vai apcietināts, kas iepriekš tika darīts ļoti, ļoti reti."
"Arī par draudiem un vajāšanu maksimālais sods ir pagarināts no trīs mēnešiem uz trīs gadiem," norāda Jonite, piebilstot, ka šīs izmaiņas jau tika pieņemtas 2023. gadā. "Tāpat mūsdienās augsta riska gadījumos tiek piemērota elektroniskā uzraudzība, kas palīdz veikt policijas uzraudzību. Manuprāt, ņemot vērā visu šo, pastāv daudz mazāka iespējamība, ka kaut kas tāds varētu atkārtoties," uzsver Jonite.