Aprit trīs gadi kopš Leona Rusiņa pastrādātās slepkavības Jēkabpilī: kādi uzlabojumi veikti vardarbības upuru aizsardzībā?
Šodien, 16. aprīlī, aprit trīs gadi kopš traģiskā nozieguma Jēkabpils novadā, kad Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri. Šis gadījums raisīja sabiedrībā lielu sašutumu, jo sieviete jau vairākkārt bija ziņojusi policijai par ilgstošu vajāšanu un draudiem, kuri diemžēl netika novērsti, ziņo Latvijas Sabiedriskais medijs.
Kriminālprocess šobrīd turpinās, taču Rusiņš joprojām nav atrasts. Valsts policija nav izslēgusi iespēju, ka viņš varētu būt miris, bet vienlaikus arī turpina meklēšanu, un viņš joprojām ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā kā bīstams noziedznieks.
Vardarbības upuru aizsardzības jomā ir veiktas vairākas izmaiņas likumdošanā. Būtiskākā ir ātrākā iestāžu reakcija uz vardarbības gadījumiem un pagaidu aizsardzības mehānisma uzlabošana. Tāpat, ieviešot grozījumus Krimināllikumā, draudi un vajāšana ir kvalificēti kā smagāki noziegumi, kas paredz arī brīvības atņemšanu, ja aizliegums tuvoties tiek pārkāpts.
Policija un tiesu sistēma ir kļuvusi atbildīgāka, un pēc minētā gadījuma tika veiktas plašas dienesta pārbaudes, tomēr joprojām ir nepieciešams uzlabot kompetences vardarbības risku novērtēšanā.
Sabiedrības izpratne par vardarbību ir pieaugusi, un arvien vairāk upuru vēršas pēc palīdzības. Piemēram, centra "Marta" Rēzeknes filiālē klientu skaits pērn pieauga par 80%, kas liecina par lielāku informētību un pieprasījumu pēc atbalsta.
Tomēr, neskatoties uz uzlabojumiem, vēl aizvien pastāv daudz problēmu, tostarp saistībā ar palīdzību bērniem, kas ir vardarbības liecinieki. Tāpat elektronisko uzraudzības aproču izmantošana varmākām, lai pasargātu upurus, joprojām ir reti sastopama, neskatoties uz to ieviešanu pagājušajā gadā.
Jēkabpils traģēdija ir izgaismojusi šīs problēmas un veicinājusi uzlabojumus, taču ceļš uz pilnīgu aizsardzību un drošību vardarbības upuriem vēl ir tāls.
Jauns.lv jau iepriekš vēstīja, ka 2023. gada 16. aprīlī Jēkabpils novadā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete, kurai dzīvība tika atņemta savas meitas un mātes acu priekšā. Slepkavību izdarīja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš vairākus mēnešus vajāja un draudēja sievietei. Par šiem draudiem sieviete bieži ziņoja policijai, taču viņa netika pasargāta no vardarbības.
Rusiņam bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 bija par aizsardzības pret vardarbību nepildīšanu. Pēc nozieguma policija nav spējusi aizturēt Rusiņu, taču tiek izskatīta iespēja, ka viņš varētu būt izdarījis pašnāvību.
