Kulbergs paziņo, ko sagaida no valdības

Viņš akcentēja, ka ir piekritis uzņemties šo uzdevumu, uzsverot, ka saņēmis skaidru prezidenta atbalstu darbam pašreizējos apstākļos.

Kulbergs norādīja, ka Latvija patlaban saskaras ar politiskās, drošības, ekonomiskās un uzticības krīzi, kas grauj valsts stabilitāti, īpaši priekšvēlēšanu periodā. Šādos apstākļos, pēc viņa teiktā, tehniskā valdība nespētu nodrošināt nepieciešamo drošību un stabilitāti, tādēļ nepieciešama rīcībspējīga koalīcija.

Politiķis uzsvēra, ka politiskajiem spēkiem jāspēj vienoties valsts interesēs, noliekot malā emocijas un savstarpējos strīdus. Viņš akcentēja, ka nākamie pieci mēneši līdz vēlēšanām būs intensīva darba periods, tostarp arī vasarā, un aicināja partijām koncentrēties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.

Kulbergs uzsvēra nepieciešamību panākt stingru vienošanos par kopīgu darbu bez liekiem tēriņiem un priekšvēlēšanu solījumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt valsts finanšu situāciju. Par vienu no galvenajām prioritātēm viņš nosauca drošību, norādot, ka piešķirtie līdzekļi jāizmanto atbildīgi.

Kā būtiskākos darāmos darbus viņš minēja valsts budžeta pārskatīšanu jau jūnijā, drošības stiprināšanu, tostarp ārpolitikas jomā, drošu vēlēšanu nodrošināšanu, kā arī cīņu pret korupciju un karteļiem.

Kulbergs arī pauda, ka pēc prezidenta uzdotā uzdevuma termiņš būtiska progresa panākšanai ir desmit dienas, un atzinīgi novērtēja politisko partiju gatavību šajos apstākļos sadarboties. Viņš norādīja, ka Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība, "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" paudušas gatavību strādāt kopā.

Politiķis izteica cerību, ka izdosies izveidot plašu koalīciju, kas būtu pirmā šāda veida sadarbība šī Saeimas sasaukuma laikā.

Kulbergs norādīja, ka sarunās par jaunās valdības izveidi mērķis ir panākt iespējami plašu un kvalitatīvu koalīciju, vienlaikus solot sabiedrību informēt par sarunu gaitu.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējā situācijā īpaši svarīga ir savlaicīga un datos balstīta pieeja valsts finanšu pārvaldībai, kā arī izdevumi ir jāpielāgo ieņēmumu samazinājumam. Par galveno uzdevumu viņš minēja pilnīgu un skaidru finanšu situācijas izvērtējumu.

Politiķis akcentēja, ka lielākais izaicinājums ir savienot priekšvēlēšanu periodu ar atbildīgu valsts vadību. Viņš brīdināja, ka šajā situācijā nav pieļaujama svārstīšanās un jāizvairās no nepārdomātiem lēmumiem, uzsverot, ka nākamā gada budžeta sagatavošanu nevar atlikt un darbs pie tā pārskatīšanas jāsāk nekavējoties, nevis tikai rudenī.

Kulbergs arī pievērsa uzmanību korupcijas problēmām, kritiski vērtējot pēdējā laika skandālus, tostarp informācijas tehnoloģiju, mežsaimniecības un veselības nozarē. Viņš uzsvēra, ka cīņā pret korupciju jāieņem stingra un nepārprotama pozīcija.

Vienlaikus Kulbergs pieļāva iespēju, ka jaunajā valdībā varētu strādāt arī daļa esošo ministru, taču konkrētus kandidātus neminēja.

Politiķis uzsvēra, ka valstij nav laika atļauties ilgstošu nenoteiktību, īpaši situācijā, kad nav aizsardzības ministra un nepieciešama pilnvērtīgi funkcionējoša, rīcībspējīga valdība.

Jau ziņots, kas Rinkēvičs no premjera amata kandidāta sagaida ziņojumu par būtisku progresu līdz 25. maijam. Ar to tiek saprastas konkrētas koalīcijas aprises, atbildības jomu sadalījums starp partijām un valdības deklarācijas uzmetums.

Tāpat ziņots, ka pirmajā sarunu raundā piektdien, 15. maijā, prezidents uzklausīja Saeimas frakciju pārstāvju viedokli par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par darbiem, kas valdībai jāpaveic līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī.

Valsts prezidents pauda pārliecību, ka, neskatoties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir iespējams izveidot lemtspējīgu valdību ar atbalstu Saeimā. Rinkēvičs pauda uzskatu, ka, neskatoties uz politisko nenoteiktību un nestabilitāti, nākamajam Ministru kabinetam valsts aizsardzības, iekšējās un ārējās drošības stiprināšana joprojām ir svarīgākais uzdevums.

Valsts prezidents uzsvēra, ka jaunajam Ministru kabinetam būs jāspēj nodrošināt arī drošu un caurspīdīgu Saeimas vēlēšanu norisi, kas ir demokrātiskas, tiesiskas valsts pamats. Viņaprāt, jaunajai valdībai būs jārod risinājums vairākiem problēmjautājumiem, piemēram, pretgaisa un civilās aizsardzības ieviešanai, kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai, demogrāfijas stiprināšanai un satiksmes jomas kapitālsabiedrību pārvaldībai.

Tāpat ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien, 14. maijā, paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Iepriekš "Progresīvie" aicināja prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju. Konflikti koalīcijā saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmās Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts", apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp "Jauno vienotību".