Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida Lemberga sūdzību par Kulberga ierakstu tviterī
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamu pārkāpumu, informēja Ārlietu ministrijā.
ECT noraidīja Lemberga sūdzību par iespējamu nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu saistībā ar Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierakstu tviterī, atzīstot to par acīmredzami nepamatotu.
Lembergs 2023. gada decembrī vērsās ECT, apgalvojot, ka Kulbergs tajā pašā gadā 27. septembrī tviterī publicētajā ierakstā pārkāpis viņa nevainīguma prezumpciju, mudinot sabiedrību uzskatīt viņu par vainīgu un izdarot nepamatotu spiedienu uz lietu iztiesājošo tiesu.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, 2023. gada 27. septembrī Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance Lembergu atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.
Tiesa nolēma Lembergam piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance ieskaitīja Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.
Kulbergs tviterī uzsvēra, ka ar tiesas sprieduma pasludināšanu Lembergs ir atzīstams par notiesātu personu smagos kriminālnoziegumos un nevainīguma prezumpcija vairs nav piemērojama. Saeimas deputāts akcentēja, ka nevienam Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķim nav pamata publiski viņu raksturot kā nevainīgu vai pozitīvi vērtējamu, kā arī ka notiesāta persona nevar būt premjera amata kandidāts. Vienlaikus Kulbergs no politiskā spēka "Jaunā vienotība" sagaidīja paziņojumu, aicinot ZZS lauzt līgumu ar partiju "Latvijai un Ventspilij", pamatojot to ar nepieciešamību valstij nesadarboties ar sankcionētu un notiesātu personu.
ECT secināja, ka Kulbergs paziņojuma publicēšanas brīdī nav rīkojies kā valsts amatpersona Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē - viņš nebija iesaistīts kriminālprocesā kā amatpersona, neīstenoja valsts varu kriminālvajāšanas kontekstā un nebija formāli pilnvarots nevienā valsts institūcijā. Tādēļ viņa rīcību nevar attiecināt uz valsti, uzsvēra tiesa.
Tiesa arī atzīmēja, ka paziņojuma saturs un retorika liecināja, ka tā galvenais mērķis bija paust politisku kritiku politisko debašu laikā, īpaši ņemot vērā, ka ieraksts tika publicēts divas nedēļas pēc valdības maiņas, kuras rezultātā Kulberga partija kļuva par opozīcijas partiju.
ECT lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Atbilstoši ECT lēmumā izklāstītajiem faktiem 2021. gada 22. februārī Rīgas apgabaltiesa iesniedzēju notiesāja par krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, dokumentu viltošanu un nelikumīgu piedalīšanos darījumos ar īpašumu, piespriežot piecu gadu brīvības atņemšanas sodu un mantas konfiskāciju.
2023. gada 27. septembrī Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas instancē, daļēji grozīja spriedumu un notiesāja iesniedzēju, piespriežot četru gadu brīvības atņemšanas sodu. Šie spriedumi nav stājušies spēkā. Kriminālprocess patlaban turpinās Senātā.
2023. gada 27. septembrī Saeimas deputāts Kulbergs tviterī savā profilā publicēja paziņojumu, kurā, cita starpā, norādīja, ka iesniedzēja "nevainīguma prezumpcija ir zudusi" līdz ar sprieduma pasludināšanu.
Rīgas apgabaltiesa noraidīja iesniedzēja Kriminālprocesa likuma kārtībā iesniegto sūdzību attiecībā uz šo ierakstu, secinot, ka tas nesatur izteicienus, kas liecinātu par iesniedzēja vainu kriminālprocesā, un satur publicētā ieraksta autora viedokli.
2023. gada 5. decembrī iesniedzējs vērsās ECT.
