Politologi: Siliņas valdības krīze ieguvumus var nenest nevienai pusei

Ikstens vērtēja, ka premjerministres lēmums atsaukt aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) bijis riskants politisks solis, faktiski piedāvājot pārdalīt politisko atbildību valdībā. Savukārt "Progresīvo" reakcija, pēc eksperta domām, faktiski iedragājusi valdības stabilitāti, pat ja formāli valdība turpina darbu.

Ikstens uzskata, ka turpmāk izšķiroša nozīme būs tam, kura puse spēs pārliecināt sabiedrību par savu argumentu pamatotību. Vienlaikus viņš pieļauj, ka sabiedrība kopumā ir nogurusi no ilgstošajām nesaskaņām valdībā, tādēļ politiskos ieguvumus var neiegūt neviena no iesaistītajām pusēm.

Politologs arī norādīja, ka opozīcijas partijām patlaban paveras iespēja rosināt premjerministres demisiju. Viņaprāt, Siliņai tuvākajā laikā būs jāizlemj, vai turpināt darbu un riskēt ar neuzticības balsojumu Saeimā, vai arī atkāpties no amata pašai.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka "Progresīvo" rīcībā saskatāms "aizvainojums un nesaskaņas" ar premjeri. Viņasprāt, partija, iespējams, jutusies ignorēta un nepietiekami iesaistīta valdības lēmumu pieņemšanā, īpaši saistībā ar aizsardzības ministra demisijas pieprasīšanu.

Eksperte vienlaikus norādīja, ka no valsts interešu viedokļa valdības destabilizēšana laikā, kad aktuāli ir drošības un ekonomikas jautājumi, nebūtu uzskatāma par vēlamu rīcību. Tomēr viņa pieļauj, ka partiju lēmumus patlaban ietekmē arī tuvojošās Saeimas vēlēšanas un vēlme saglabāt vai uzlabot savas politiskās pozīcijas.

Politoloģe pievērsa uzmanību arī tam, ka "Progresīvie" nav izvēlējušies vienkārši pamest valdību, bet faktiski atbalstījuši scenāriju, kurā uzmanības centrā nonāk pašas premjerministres politiskā atbildība.

Metla-Rozentāle skaidroja, ka pašlaik iespējami vairāki turpmākie attīstības scenāriji. Viens no tiem būtu tikai premjera nomaiņa, saglabājot esošo koalīciju. Politoloģes ieskatā šāds risinājums potenciāli varētu būt vismazāk destabilizējošais, jo ļautu izvairīties no ilgstoša jaunas valdības veidošanas procesa.

Tāpat iespējamas plašākas sarunas par jaunas valdības izveidi, kurās iesaistītos gan esošās koalīcijas, gan opozīcijas partijas. Tomēr paliekot jautājums, vai partijām izdosies vienoties par kopīgu sadarbības modeli, jo nevienai iespējamajai kombinācijai nav vienkārši nodrošināt stabilu vairākumu bez sarežģītām sarunām starp partijām.

Turklāt jaunas valdības veidošana īsi pirms vēlēšanām ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Viņasprāt, būtiskas pārmaiņas valdībā patlaban varētu kavēt aktuālu jautājumu risināšanu, savukārt ieguvumi sabiedrībai un valstij no šādas politiskās turbulences pagaidām nav skaidri saskatāmi.

Eksperte pieļauj, ka vismazāk destabilizējošs risinājums būtu premjera nomaiņa, saglabājot esošo koalīciju. Tas, viņasprāt, ļautu mazināt savstarpējo spriedzi partneru starpā un vienlaikus izvairīties no ilgstoša jaunas valdības veidošanas procesa.

Kā ziņots, valdības koalīcijā ietilpstošie "Progresīvie" aicinājuši Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi un Saeimā mudinās opozīcijas spēkus balsot par Siliņas valdības demisiju. Pēc tikšanās ar Siliņu "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs teica, ka saruna ar Ministru prezidenti nav devusi apmierinošas atbildes un valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju. Viņš uzskata, ka šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.

Vaicāts, kāpēc "Progresīvie" paši nerosina uzticības balsojumu Siliņai, Šuvajevs atgādināja, ka "Progresīvajiem" ir deviņi deputātu mandāti, taču šāda balsojuma ierosināšanai nepieciešami desmit parlamentāriešu paraksti.

Tikmēr opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" (AS) jau vāc parakstus Siliņas valdības demisijai. Deputāts Edvards Smiltēns (AS) norādīja, demisijas pieprasījumam jābūt ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Prezidents piektdien tiksies ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām.

Kā vēstīts, konflikts starp premjeres pārstāvēto "Jauno vienotību" un "Progresīvajiem" samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.

Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.

Premjere iepriekš paudusi, ka gadījumā, ja "Progresīvie" nolems izstāties no koalīcijas, strādās tehniskā valdība.