Politologs neizslēdz JV un “Progresīvo” izlīgumu, bet valdības nākotni sauc par nestabilu

Viņš norādīja, ka, spriežot no "Progresīvo" paziņojumiem, partija patlaban vēl nav "pārcirtusi visas virves, kas viņu kuģi vienoja ar JV". "Pašreiz ir izveidojusies interesanta situācija - "Progresīvie" paziņoja, ka neatbalsta Siliņu, bet savus ministrus neatsauc," sacīja Rozenvalds.

Politologs uzskata, ka Siliņas rīcība, kas bija saistīta ar "Progresīvo" aizsardzības ministra Andra Sprūda atbrīvošanu no amata, bija ārkārtīgi nemākulīga un politiski tuvredzīga. Viņaprāt, premjerei sākotnēji vajadzēja saukt pie sevis "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu, lai pārrunātu Sprūda efektivitāti, un tikai tad, ja no "Progresīvajiem" netiktu piedāvāts nekāds risinājums šajā jautājuma, būtu vajadzējis aizsardzības ministra amatam virzīt pulkveža Raivja Meļņa kandidatūru.

Rozenvalds arī norādīja, ka vēl pirms "Progresīvie" paziņoja, ka Siliņu neatbalsta, premjere pēc tikšanās ar viņiem bija atzinusi, ka būtu gatava turpināt sadarbību.

Tieši tādēļ Rozenvalds kā vienu no valdības turpmākā darba variantiem neizslēdza, ka "Progresīvie" un JV varētu atrast kādu kopsaucēju, lai valdība turpinātu strādāt.

Vēl viens variants ir mazākuma valdība, tomēr tāda, kā atzīmēja politologs, jau pēc definīcijas nevar pieņemt nekādus nopietnus lēmumus.

Tāpat Rozevalds domā, ka ir iespējama arī jaunas valdības veidošana, tomēr tās vadītāja vairs nebūtu Siliņa. Viņš atgādināja, ka opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) politiķe Ilze Indriksone šonedēļ aicināja pašreizējo valdību atkāpties un pauda gatavību uzņemties iniciatīvu jaunas, uz nacionālo drošību vērstas valdības veidošanā.

Indriksone paziņojumā sociālajos tīklos pauda gatavību sākt sarunas ar partijām "Apvienotais saraksts" (AS), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un JV, lai izvērtētu iespējas izveidot rīcībspējīgu valdību.

Tomēr Rozenvalds domā, ka JV šādam variantam varētu nepiekrist, jo politiskais spēks nevarētu samierināties ar jaunākā partnera lomu valdībā. Tad, iespējams, varētu tikt uzrunāta vēl kāda opozīcijas partija, piemēram, "Latvija pirmajā vietā", tomēr šādai koalīcijai nebūtu pietiekami daudz balsu.

Viņš pauž, ka visi varianti ir labili.

Jau vēstīts, ka pēc Siliņas lēmuma atbrīvot no amata Sprūdu, partija "Progresīvie" paziņoja, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.

Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim izdevies vienoties par darba turpināšanu.

Premjere iepriekš paudusi, ka gadījumā, ja "Progresīvie" nolems izstāties no koalīcijas, strādās tehniskā valdība.