Šuvajevs pieļauj iespēju prasīt zemkopības ministra Krauzes demisiju

Šuvajevs izteicās, ka, iespējams, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīcības iemesli, graujot savu valdību, ir citi. "Par 50 miljonu eiro izšķērdēšanu kokrūpnieku lietā prokuratūra jau ir sākusi kriminālprocesu, uz ko Ministru prezidente nekādā veidā nav reaģējusi un nav prasījusi ministra Krauzes demisiju, tieši otrādi - ir mēģinājusi viņu pasargāt," sacīja Šuvajevs.

Viņš atzīmēja, ka trešdien klajā nāk Valsts kontroles ziņojums par kokrūpnieku lietu, kurā, iespējams, varēs redzēt daudzus jaunus faktus. Šuvajevs norādīja, ka trešdien ar revīziju rūpīgi iepazīsies. "Ja tur būs konkrētas atbildības, loģiski, mums būs arī šie jautājumi," teica Šuvajevs, vaicāts par Krauzes demisijas prasīšanu.

Politiķis atgādināja, ka šis bija jautājums, ko premjere virzīja Ministru kabineta darba kārtībā un ko Krauze vēlējās redzēt darba kārtībā.

Šuvajevs noliedza, ka Valsts kontroles revīzija ir iemesls, kāpēc "Progresīvie" tikšanos ar premjeri vēlas trešdien, nevis jautājumus izrunāt šodienas koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē. Deputāts norādīja, ka trešdienās ierasti notiek Saeimas frakcijas sēdes, un viņš nevar kontrolēt, kad Valsts kontrole publicēs savu revīziju.

Kā vēstīts, "Progresīvie" plāno tuvākajā laikā nosūtīt oficiālu aicinājumu premjerei uz frakcijas sēdi, lai trešdien, 13. maijā, klātienē izrunātu radušos situāciju un jautājumus par valdības darbu.

Tāpat ziņots, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) svētdienas vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata un vienlaikus viņa demisiju pieprasīja Siliņa, kura jau uzrunājusi pulkvedi Raivi Melni ieņemt aizsardzības ministra amatu un viņš esot piekritis. Premjere uzskata, ka ministrija jāvada profesionālim.

Lēmumu premjere pieņēmusi pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.

Savukārt Sprūds paziņojis par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs. Vienlaikus turpinās izvērtējums par Nacionālo bruņoto spēku rīcību pēc incidentiem, kā arī darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas.

LETA jau ziņoja, ka Siliņa kokrūpnieku atbalsta lietā sagaidīs visu tiesībsargājošo un kontrolējošo iestāžu vērtējumus, lai izdarītu objektīvus, tiesiski pamatotus un vispusīgus secinājumus.

Siliņas komunikācijas padomnieks Sandris Sabajevs skaidroja, ka tas attiecas gan uz Ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas secinājumiem, gan Valsts kontroles revīzijas izvērtējumu.

"Tikai pēc visas informācijas saņemšanas un rūpīgas izvērtēšanas būs iespējams lemt par tālāko rīcību, tostarp par iespējamiem atbildības jautājumiem," uzsvēra Sabajevs.

Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēts, ka iegūtās ziņas norāda uz iespēju, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju "Latvijas valsts mežu" (LVM) ilgtermiņa līgumos, informēja prokuratūrā. Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".

Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.

Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.

Savukārt Krauze apgalvoja, ka Zemkopības ministrijas veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.