Siliņa pieprasa Sprūda demisiju, nākamais aizsardzības ministrs būs Raivis Melnis
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") svētdien paziņojusi, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") ir zaudējis viņas un sabiedrības uzticību, tāpēc nolēmusi pieprasīt ministra demisiju.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju. Aizsardzības nozare turpmāk jāvada profesionālim. Par šo lēmumu šodien esmu informējusi ministru un koalīcijas partnerus.…
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) May 10, 2026
Viņa aicinājusi pulkvedi Raivi Melni stāties aizsardzības ministra amatā, un saņēmusi piekrišanu.
"Aizsardzības nozare turpmāk jāvada profesionālim. Par šo lēmumu šodien esmu informējusi ministru un koalīcijas partnerus. Šonedēļ notikušais dronu incidents skaidri parādīja, ka aizsardzības nozares politiskā vadība nav spējusi pildīt solījumu par drošām debesīm virs mūsu valsts," mikroblogošanas vietnē "X" paziņoja Siliņa.
Aizsardzības ministrs esot zaudējis Siliņas uzticību pēc dronu incidentiem Latgalē. Šādu ierakstu valdības vadītāja sociālo mediju platformā "X" publicējusi īsi pirms tam, kad bija jāsākas Sprūds šovakar pēkšņi sasauktajai preses konferencei, kurā viņš būtu paziņojis par atkāpšanos.
Premjera raksta, ka aizsardzības nozare turpmāk esot jāvada profesionālim, un aicinājusi aizsardzības ministra amatu ieņemt pulkvedi Melni, kurš tam piekritis.
"Viņa līdzšinējā pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), militārā izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā rada pārliecību, ka valsts aizsardzība tiks vadīta kompetenti, mērķtiecīgi un ārpus priekšvēlēšanu retorikas," raksta Siliņa.
Siliņa par savu lēmumu šodien esot informējusi ministru un koalīcijas partnerus.
Jau ziņots, ka pirmdien, 11. maijā bija paredzēta Siliņas un Sprūda saruna. Siliņa kritizējusi ministra rīcību un uzsvērusi, ka apjomīgais finansējums aizsardzībai - ap diviem miljardiem eiro - nozīmē lielāku nozares atbildību pret sabiedrību.
Sprūda demisiju pēc dronu incidenta Rēzeknē pieprasīja opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts".
Naftas produktu uzglabāšanas objekta teritorija, kur nokrita drons
Ceturtdienas agrā rītā Rēzeknē notikušajā drona incidentā bojāti četri naftas produktu rezervuāri, kuros naftas produkti neatradās.
Sprūds pēc sabiedrības un politiķu paustās kritikas uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu reaģēšanu uz ceturtdienas rītā Latgalē piedzīvotajiem dronu incidentiem.
Tāpat ministrs uzdevis NBS nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā nodrošināt Latvijā ražoto pārtvērējdronu izvietošanu pierobežā.
NBS komandieris Kaspars Pudāns norādījis, ka pēc dronu incidentiem Latgalē NBS izvērtēs, vai līdzšinējais pretgaisa aizsardzības modelis Latvijas austrumu pierobežā ir pietiekami efektīvs.
Pudāns pieļāva, ka aizsardzības pieeja varētu tikt pārskatīta, vienlaikus uzsverot, ka arī jauns risinājums nebūs pilnīgs. NBS nevar īsā laikā pilnībā nomainīt tehniskos līdzekļus, taču turpina stiprināt spējas, tostarp papildinot kaujas grupas ar pārtvērējdroniem. Tos plānots saņemt līdz maija beigām, un vienlaikus turpinās karavīru apmācība.
Jauns.lv jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.
