Ārlietu ministrija izsauc "uz paklāja" Krievijas vēstniecības pārstāvi

Tajā uzsver, ka Lavrova izteikumi ir klaji nepatiesi. Latvija konsekventi noraida šos Krievijas apgalvojumus kā pilnīgi nepamatotus.

ĀM norāda, ka neviena no Baltijas valstīm nav devusi atļauju izmantot savu teritoriju un gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumu veikšanai pret mērķiem Krievijā. Šī pozīcija ir oficiāli komunicēta Krievijas vēstniecību pilnvarotajiem lietvežiem Tallinā 27. martā, Rīgā 31. martā un Viļņā 27. martā. Ministrijā arī atgādina, ka 10. aprīlī Baltijas valstu ārlietu ministri izplatīja kopīgu paziņojumu par Krievijas dezinformācijas kampaņu. Tomēr, neraugoties uz Baltijas valstu skaidri pausto oficiālo reakciju, Krievija turpina izplatīt melus, atzīst ĀM. 

Šīs dienas sarunā ar Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi tika izteikts arī stingrs nosodījums Tomskas pilsētas domes rīcībai, šā gada 19. aprīlī demontējot Tomskas Piemiņas skvērā uzstādītos politisko represiju upuru piemiņas akmeņus, tajā skaitā piemiņas akmeni politiski represētajiem latviešiem.

ĀM uzsver, ka piemiņas akmeņu demontāža izgaismo mūsdienu Krievijā valdošo nostāju, kas attaisno padomju totalitārā režīma īstenotos noziegumus, tai skaitā kaimiņvalstu nelikumīgo okupāciju, necilvēcīgās represijas un masveida cilvēktiesību pārkāpumus pret šo valstu iedzīvotājiem, kā arī pieprasa Krievijas puses skaidrojumu par notikušo.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Krievijas Tomskas apgabala varasiestādes naktī uz 19. aprīli demontējušas staļinisko represiju upuru piemiņai veltīto pieminekli "Sēru akmens" Tomskas Piemiņas parkā, kā arī tam līdzās uzstādītās atsevišķās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem un kalmikiem. "Latvija Avīzes" publikācijā teikts, ka tajā skaitā novākts 2011. gada vasarā siguldiešu sarūpētais un Sibīrijā nogādātais piemiņas akmens, kuru veidoja mākslinieks Guntis Panders un kura teksts latviešu un krievu valodās vēstīja: "Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem - latviešiem."

Saistībā ar Krievijas amatpersonu apgalvojumiem par Baltijas valstu "līdzdalību" Ukrainas dronu triecienos agresorvalsts objektiem Jauns.lv jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā bijušais Krievijas aizsardzības ministrs un pašreizējais Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu piedraudējis ar triecieniem Baltijas valstīm un Somijai, Krievijai pastiprinot agresīvo retoriku pret Baltijas jūras kaimiņvalstīm. “Pēdējā laikā aizvien biežāki kļūst gadījumi, kad caur Somiju un Baltijas valstīm Ukrainas bezpilota lidaparāti veic triecienus Krievijai,” ceturtdien paziņoja Šoigu, kuru citē Krievijas Drošības padomes preses dienests. “Rezultātā cieš mierīgie cilvēki, tiek nodarīts būtisks kaitējums civilai infrastruktūrai.” 

Šoigu paziņoja, ka vai nu Rietumu pretgaisa aizsardzības līdzekļi “darbojas ārkārtīgi neefektīvi”, vai arī norādītās valstis apzināti piešķir savu gaisa telpu, “tādējādi tās ir atklātas līdzdalībnieces agresijā pret Krieviju”. “Pēdējā gadījumā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām stājas spēkā ANO Statūtu 51. pants par valstu neatņemamām tiesībām uz pašaizsardzību, ja tiek veikts bruņots uzbrukums.”

Krievijas medijos pēdējā laikā intensīvi tiek tiražēti apgalvojumi, ka Baltijas valstis nu oficiāli esot atvērušas savu gaisa telpu, lai Ukraina varētu savus dronus netraucēti raidīt uz kritiski svarīgajiem Krievijas enerģētikas objektiem diktatora Vladimira Putina dzimtajā Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā. 6. aprīlī šī kampaņa sasniedza kulmināciju, kad tajā iesaistījās Zaharova: “Minētajām valstīm tika pausts attiecīgs brīdinājums. Ja tām, šo valstu režīmiem pietiks prāta, tie ieklausīsies. Ja ne, viņiem būs darīšana ar atbildi.”

Aktīvi iesaistījās Valsts dome. Tās deputāts Aleksejs Čepa, kurš regulāri komentē ārpolitiku un attiecības ar kaimiņvalstīm, pauda pārliecību, ka vairāk brīdinājumu nebūs, bet sekos skarbi atbildes pasākumi. “Sekas būs dronu iznīcināšana virs šo valstu teritorijas. Ticiet man, tas šajās valstīs izraisīs tādu troksni, ka cilvēkiem, kuri pieņem šādus lēmumus par pārlidojumu atļaušanu, tam būs ļoti nopietnas sekas. Tas ir simtprocentīgi droši. Protams, mēs varam arī veikt citus pasākumus starptautisko tiesību, starptautisko līgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros,” viņš stāstīja izdevumam “gazeta.ru”, piebilstot, ka starptautisko tiesību ietvaros Krievija var “pieļaujamā apmērā” pret Baltijas valstīm veikt “blokādes”, tiesa, tā arī nekonkretizējot, ko viņš ar to gribēja pateikt.

Vēl kategoriskāks bija Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas loceklis Andrejs Kolesņiks. Viņš paziņoja, ka Baltijas valstīs var ciest infrastruktūras objekti. “Kur tieši droni nokritīs, būs atkarīgs no tā, kā uz tiem iedarbosies. Bet iedarbība būs. Baltijas valstis jau ir brīdinātas visos līmeņos. Vajag izmantot ne tikai radioelektroniskās cīņas un slāpēšanas līdzekļus, bet jāpielieto arī citas iedarbības metodes. Nedrīkst pieļaut dronu izlaušanos uz mūsu teritoriju,” izdevumam “aif.ru” sacīja Kolesņiks. Viņš brīdināja, ka Baltijas valstu vadības dziļi kļūdās, ja domā, ka to rīcība paliks bez sekām. “Viņi domā, ka viņiem nekas nebūs. Protams, tā nebūs. Viņi ir brīdināti — gan Ārlietu ministrija, gan, domāju, arī citas iestādes, izmantojot slēgtus kanālus… Bezpilota lidaparāti jau masveidā lido caur Baltijas valstīm, tāpēc ir pienācis laiks tos notriekt tieši tur. Cik izdosies notriekt, tik notrieksim. Un kur tie nokritīs, tas mūs vairs neinteresē. Mūsu uzdevums ir aizsargāt savu teritoriju un savus cilvēkus. Bet kādi tur būs postījumi — tā ir viņu problēma, lai paši tiek galā.”