
Izstāde “Ticēt un kalpot” Latvijas Okupācijas muzejā
Pusotru nedēļu pirms Lieldienām Latvijas Okupācijas muzejā atklāja izstādi “Ticēt un kalpot”, kurā stāstīts par Latvijas Baznīcu, garīdzniecības un ticīgo ...





Latvijas ticīgo un garīdzniecības Golgātas ceļa atklāsmes Okupācijas muzejā. FOTO

Latvijas Okupācijas muzejā īsi pirms Lieldienām, marta beigās, tika atklāta simboliska izstāde, šim laikam piemērota izstāde “Ticēt un kalpot”, kas liecina par ticību Visaugstākajam un okupācijas varu represijām pret baznīcu, garīdzniecību un ticīgajiem zem okupantu zābaka.
1940. gadā līdz ar Latvijas valsts iznīcināšanu okupāciju režīmi pakļāva reliģiskos vadītājus un ticīgos iznīcībai, arestiem un deportācijām 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā. Bet 1951. gada 31. martā īpašas operācijas “Ziemeļi” ietvaros no Latvijas uz Tomskas apgabalu, Krievijā “uz mūžīgiem laikiem” deportēja Jehovas lieciniekus – kopā 44 cilvēkus, tai skaitā sešus bērnus līdz 16 gadiem.
Represēto garīdznieku liecības
Izstāde atklāj arī kristīgo konfesiju septiņu garīdznieku garīgo spēku ticēt un kalpot okupāciju varu apstākļos Latvijā un ieslodzījumā soda nometnēs. 1949. gadā arestētais kapucīņu mūks Jānis Pavlovskis par kalpošanu ieslodzījumā atminējās: “Būdams lāgerī kādu stundu-divas stundas agrāk piecēlos. Noturēju pats savu dievkalpojumu, tad atkal gulēt. Jo noteiktā laikā bija jāceļas, jāiet darbā noteiktā laikā. Pirms tam es noturēju savu dievkalpojumu, viens pats. Kopā ar citiem paēdām brokastis, un aizgāju darbā. Bija gadījums, kad man lūgšanas laikā atnāk tas uzraugs – “nadzeraķeļ”. Tur jau bija, gulēja arī tādi nodevēji, kuri pastāsta, ko tas puisis dara. Bija arī par mani paziņots, ka te lūdzās naktīs. Nakts laikā atnāca, atnāca tas “nadzeraķeļ”. Tā kā es strādāju darbā, gāju darbos kopā ar citiem, tad mani neaizliedza. Netraucēja lūgšanu, tikai, lai strādātu. Es strādāju labi. Un man nekāda soda par to nebija.”

Līdzās lasāmiem stāstiem un fotogrāfijām aplūkojamas represēto garīdznieku ieslodzījumā sarakstītas pasaku grāmatas bērniem, zīmēts pašportrets un nometinājuma vietu attēli, kā arī ticīgo rūpīgi saglabāti krustiņi, svētbildes, kā arī deportāciju brīdī un Latviju atstājot līdzi paņemtas 1884. gadā Rīgā drukāta Bībele un Dziesmu grāmata Evaņģēliski luteriskām draudzēm un citi priekšmeti.
Piemēram, izstādē eksponētas luterāņu mācītāja Paula Birzuļa ar roku rakstītās un paša ilustrētās pamācošu stāstu grāmatiņas bērniem, pareizticīgo garīdznieka Nikolaja Lauča ainavu zīmējumi un daudzas citas lietas, kas ticīgajiem palīdzēja izdzīvot un saglabāt ticību skarbajos represiju apstākļos.
* * *
Izstādē skatāmi materiāli ne tikai no Okupācijas muzeja krājuma, bet arī materiāli no Tukuma luteriskās draudzes, Jehovas liecinieku draudžu savienības, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas, Bauskas muzeja, Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Ēdoles bibliotēkas, Smiltenes novada Tūrisma un informācijas centra, Viļānu klostera un Alfa Brūdera personīgā arhīva. Izstāde “Ticēt un kalpot” Latvijas Okupācijas muzejā Rīgā, Strēlnieku laukumā, būs skatāma līdz jūlija beigām.









