Drosme runāt latviski, tumsa visapkārt, caur ērkšķiem uz zvaigznēm: Latvijas bīskapu vēstījumi
Latvijas lielāko kristīgo konfesiju garīgie līderi nule aizvadītājos Lieldienu svētkos pieminēja gan aktuālos militāros konfliktus, gan mākslīgo intelektu un drosmi runāt latviski. Atgādinot 2000 gadus senu notikumi, viņi nepiemirsa pieminēt par apkārt valdošo tumsu, kā jādodas caur ērkšķiem un zvaigznēm, jāgodā dzīvība un brīvība, kas mums dota.
Latvijā ir teju 20 dažāda ranga un ticību arhibīskapi, bīskapi, palīgbīskapi un bīskapi emeritus (pensijā) – katoļiem, luterāņiem, baptistiem, vasarsvētku draudzēm, adventistiem. Tāpat ir arī Baznīcu augstākās amatpersonas jeb garīgie līderi, kuriem nav bīskapa tituls, piemēram, metodistiem vai Pestīšanas armijai. Viņi visi lielākā vai mazākā mērā, daudzvārdīgāk vai lakoniskāk Latvijas cilvēkus sveica Lieldienās. Izņemot pareizticīgos, kuri Kristus Augšāmcelšanos svinēs pēc nedēļas.
Jauns.lv apkopoja redzamāko Latvijas kristīgo līderu sveicienus Lieldienās un vērtēja, kas tajos ir kopīgs vai atšķirīgs. Lielāko Baznīcu konfesiju līderi Lieldienas un pavasari tradicionāli akcentēja kā jaunu sākumu. Bet nu jau piekto gadu pēc kārtas Lieldienas jāsvin Ukrainā notiekošā kara ēnā, kam nupat pievienojusies karadarbība arī Tuvajos Austrumos, kas arī tieši vai arī netieši tika pieminēts bīskapu Lieldienu vēstījumos. Tāpat tika pieminētas arī citas mūsdienu sabiedrību piemeklējušās aktualitātes, piemēram, mākslīgais intelekts, par ko pirms 2000 gadiem piedzīvotājā Kristus Augšāmcelšanās laikā pat nevarēja nojaust.
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskaps Kārlis Žols uzrunā ne tikai Latvijas cilvēkus, bet arī latviešus, kuri mīt ārpus savas tēvzemes: “Kristus ir augšāmcēlies! Šos vārdus šodien izrunājam ne tikai baznīcās, bet arī lidostās un dzelzceļa stacijās, Latvijā un arī svešu valodu un kultūru vidē. Lieldienu vēsts mūs sasniedz tur, kur mēs dzīvojam. Augšāmcelšanās stāsts notiek nevis ārpus vēstures, bet tieši tajā: konkrētā vietā, konkrētā laikā, konkrētā politiskā spriedzē. Jēzus augšāmceļas, nevis lai mūs izņemtu no šīs pasaules, bet lai šo pasauli sāktu pārvērst no iekšpuses – un lai to darītu arī mēs paši. Lieldienas ir apliecinājums: mūsu pasaule, cilvēki, arī mūsu valoda – arī svešumā – ir svarīgi Dievam.” Viņš uzsver, ka neticība mūsu laika cilvēkos bieži vien nav cinisms, bet neizpratne par Dievu, kas šķiet klusējam pasaules sāpju vidū: “Lieldienas ir īpašs brīdis, lai mēs pārdomātu: ko nozīmē Augšāmcelšanās šeit un tagad. Kas manī šodien ir aicināts augšāmcelties? Varbūt drosme runāt latviešu valodā arī tur, kur tā skan dīvaini; varbūt aicinājums kļūt par tiltu starp latviešu kultūru un zemi, kurā dzīvoju.”
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants teic: “Tumsa nav jāizdomā arī šodien. Mums apkārt ir tik daudz sāpju un konfliktu. Kara šausmas mūs vairs nesatrauc tikai no Ukrainas. Ja vēl mūsu pašu zemē būtu miers un saticība, tomēr arī tā trūkst. Tad vēl tumsa, kuru iespējams esam atpazinuši sevī. Nē – tumsa nav jāmeklē. Tās pietiek.” Tādēļ ir laiks iziet no tumsas.
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Daugavpils bīskaps Einārs Alpe savā vēstījumā uzsvēra divus vārdus – Dzīvība un Brīvība: “Starp visdažādākajiem vārdiem, kurus ikdienā izrunājam un lietojam, ir vārdi, kuriem piemīt īpašs saturs. Šobrīd domāju par diviem tādiem vārdiem, kuri ir patiesi lieli, vērtīgi un savstarpēji tik cieši saistīti. Šie vārdi un tas, ko tie izsaka, visos laikos cilvēkiem ir bijis tik ļoti nozīmīgi. Šo vārdu vērtība nekrītas, nedevalvējas, nekādas svārstības tos nespēj ietekmēt.” Viņš aicina lūgt, lai Dievs dod mums spēku un žēlastību, ka dzenamies pēc brīvības, kura mūs sargā no grēka un nepaklausības Dieva nodomiem.
Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā apsveikumā ir mudina doties caur ērkšķiem uz zvaigznēm: “Mums, lai augšāmceltos godībai, ticības gaismā ir jāpieņem priekšā stāvošie izaicinājumi un jāizcīna savas cīņas līdz galam. Šajā grūtību un nedrošības pilnajā laikā novēlu smelties drosmi, izturību un prieku Augšāmceltā Kristus klātbūtnē.”
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns uzsvēra Jēzus vārdus: “Neesi neticīgs, bet ticīgs!”: “Mēs dzīvojam laikā, kad ir viegli apšaubīt gandrīz visu. Jo īpaši šodien, mākslīgā intelekta laikmetā, kad arvien biežāk jautājam: kas ir īsts, kam var uzticēties? Lai kādi būtu pierādījumi, cilvēks vienmēr var atrast iemeslu šaubām. Taču Lieldienu vēsts atgādina, ka vissvarīgākais nav pierādījumi. Izšķiroša ir sirds atvērtība Dievam.”
Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības prezidents bīskaps Imants Ģipslis savā apsveikumā bija visai lakonisks: “Vēsts par Kristus nāvi un augšāmcelšanos atklāj, ka šīs trauslās un grēka ievainotās pasaules vidū Dievs nav palicis tāls.”
Latvijas apvienotās metodistu Baznīca superintendante Zinta Dzintara cer, ka prieks sauciens: ““Kristus ir augšāmcēlies!” piepilda ne tikai mūsu dievnamus, bet arī mūsu sirdis, kas nesīs dzīvības uzvaru pār nāvi, gaismas uzvaru pār tumsu, patiesības uzvaru pār meliem un brīvības uzvaru pār grēka važām.
Lasi Latvijas garīgo līderu Lieldienu vēstījumus:
