Lieldienas kara ēnā: Rīgas metropolītam liedz uzrunāt tautiešus svētkos, bīskapi par Ukrainu un augšāmcelšanos
Latvijas kristīgo konfesiju bīskapu un vadības apsveikumus Lieldienās šogad būtiski ietekmējusi karadarbība Ukrainā. Kāds to ir izteikti pieminējis savā Kristus Augšāmcelšanās svētku uzrunā, kāds vispār laicīgās dimensijas vispār izvairījies pieminēt un tās “palaidis garām”, bet vienam otram vispār tika liegts paust gan vienu, gan otru.
Šogad Baznīcu virsganu Lieldienu sveicieni un uzrunas bija īsākas nekā citus gadus. Tradicionāli visplašāko auditoriju tās iegūst Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā, kad lielajos kristiešu svētkos tas pārraida visu lielāko konfesiju (luterāņu, katoļu, baptistu un pareizticīgo) vadītāju uzrunas. Ja līdz pagājušā gada Ziemassvētkiem šīs uzrunas ilga vairāk nekā desmit minūšu – līdz pat 15 minūtēm, tad šogad to kopgarums (ar visu muzikālo iestarpinājumu) nesasniedza pat desmit minūtes.
Metropolītam Aleksandram atkal liedz ēteru
Tas tādēļ, ka uzstāties Latvijas Televīzijā (LTV) tāpat kā nesenajos Ziemassvētkos bija liegts Rīgas un visas Latvijas pareizticīgo metropolītam Aleksandram. Lai arī pareizticīgo kalendārā Lieldienas ir vēlāk nekā Rietumu rita kristiešiem (šogad 5. maijā), līdz pat pagājušajam gadam arī pareizticīgo arhibīskaps savus tautiešus apsveica Lieldienās, kad tās tika atzīmētas pēc Rietumu rita kalendāra. Iemesls tam bija, ne tikai “diplomātiskā pieklājība”, bet arī tas, ka daudzi latviešu tautības pareizticīgie Augšāmcelšanās svētkus svētīja arī pēc Gregora, nevis tikai pēc Jūlija kalendāra.
Tomēr šogad metropolīta Aleksandra apsveikums izpalika, un līdz ar to arī visu Latvijas bīskapu uzrunu kopgarums samazinājās. Tam par iemeslu bija pērnvasar, 19. augustā, LTV filmētais dievkalpojums Zemgalē - Valgundes pareizticīgo sieviešu klosterī Jelgavas novadā. Uzfilmētais dievkalpojums ēterā tā arī nenonāca, jo tajā tika aizlūgts par rašisma ideologu un kara pret Ukrainu atbalstītāju – Maskavas patriarhu Kirilu. LTV Redakcionālā padome nolēma pareizticīgo dievkalpojumus vairs netranslēt sabiedriskajā televīzijā, un tas attiecas arī uz pareizticīgo garīdznieku sprediķiem, kādi ir arī viņu apsveikumi Lieldienās.
Krievus nomaina ukraiņi
Kopš tā laika LTV vairs svētdienās nepārraida pareizticīgo dievkalpojumus, kuri līdz tam tradicionāli rindas kārtībā nomainīja “konfesionālo piederību” – Romas katoļi, luterāņi, baptisti, pareizticīgie... Nu pareizticīgo niša palika tukša, bet, kā saka, tukša vieta nekad ilgi tāda nepaliek – to kāds aizpilda. Tā tas notika arī šajā Lieldienu laikā.
Nedēļu pirms pirmajām Lieldienām ierasto LTV konfesiju starpā iespraucās jauns spēlētājs - ukraiņu Grieķu katoļu draudzes dievkalpojums no Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcas Vecrīgā. Tā nu LTV krievu draudzes dievkalpojumus nomainījis ukraiņu draudzes dievkalpojumi (te jāpiebilst, ka atbilstoši likumdošanai televīzijas pārraidēs tie tiek tulkoti valsts valodā). Jāpiebilst, ka uz šo draudzi no Latvijas Pareizticīgās Baznīcas ir pārgājuši arī vairāki latviešu tautības ticīgie.
Iepriekšējos gados Latvijas pareizticīgās baznīcas, kura neatkarīga no Maskavas patriarha skaitās tikai formāli “uz papīra”, bet nevis kanoniski, oficiālie pārstāvji centās savus brāļus un māsas Kristū, kuri dzīvo pēc Rietuma kalendāra, sveikt Lieldienās. Šoreiz gan tas izpalika, kaut gan “privātā kārtā” tas notika. Piemēram, Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane sociālajos tīklos pauda:
“Līst īsts augšāmcēluša Kristus prieks! Rietumu kristiešus - brāļus un māsas sveicu ar Kristus uzvaru pār nāvi un tumsu! Lai Augšāmceltais Kristus pilda mūsu sirdis ar Mīlestību!”
Lauma Zusēviča: “Ukraina meklē atbalstu, ieročus, mieru un uzvaru!”
Rietumu rita konfesiju vadītāji vairāk vai mazāk Lieldienu vēstījumos līdz ar Jēzus Kristus piecelšanos no kapa atsaukušies uz karadarbību Ukrainā. Vistiešāk to izdarījusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Pasaulē (LELBP) arhibīskape Lauma Zusēviča, kura, vaicājot, ko mēs šajā Lieldienu rītā vēlamies, atbild: “Ukraina meklē pēc atbalsta, ieročiem, miera un uzvaras” un arī “Gazā bērni meklē pēc ēdiena un drošības”:
“Nodreb sirds, domājot, cik daudzi cilvēki meklē pēc miera, taisnības un brīvības” un Kristus “tos atrada, lai nekad tos neatstātu un, jo sevišķi, nāves teritorijā! Viņš dāvina apsolījumu, ka būsim ar Viņu mūžīgās dzīvības valstībā, kā virs zemes, tā arī debesīs!”
Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags gan šī gada Lieldienu vēstījumā neatsaucās uz situāciju Ukrainā, bet gan smaidīgs tālrādē teica, ka “Lieldienu rītā Kungs Jēzus noteikti bija lieliskā noskaņojumā!” Jo: “Cīņa bija izcīnīta. Nāve uzvarēta. Krusta ēna bija prom. Priekšā tikai dzīvība kopā ar Tēvu un draugiem. Mēģiniet iztēloties, kā Jēzus jutās, kad iznāca no kapa un ieelpoja spirgto rīta gaisu! Šajā dzīvības priekā Jēzus ieaicina savus draugus – mūs.” Viņš aicināja piedzīvot Lieldienu prieku un izbaudīt augšāmcelšanos, ko sniedz grēku izsūdzēšana.
Globālā palīdzība Ukrainai
Lai arī Latvijas Baptistu draudžu bīskapa Kaspara Šterna internetā publicētais apsveikums ir visnotaļ lakonisks: “Lai Kristus Augšāmcelšanās svētki atjauno mūsos ticību Dieva apsolījumam, ka tas pats spēks, kas augšāmcēla Kristu no nāves dzīvībā, spēj celt, pārveidot un atjaunot jaunai dzīvei arī mūs!”, viņa darbabiedri ir daudz izvērstāki.
Tā kādreizējais Latvijas baptistu kopdarba ģenerālsekretārs un Latvijas Kristīgās akadēmijas asociētais profesors Ilmārs Hiršs raksta: “Pasaules situācija kļūst arvien nedrošāka. Lai kā arī mēs gribētu aizvērt acis un neko neredzēt. Bet pāri šai nedrošajai pasaulei arī šogad skan Lieldienu vēsts: Kristus ir augšāmcēlies!
Varbūt tāpēc, ka nogalināšana ir cilvēku, bet augšāmcelšana Dieva darbs, pie kura cilvēkam nav ne mazākās līdzdalības. Augšāmcelšanās ir mūsu ticības pamats un nākotnes cerība. Augšāmcelšanās ir uzvara pār grēka, nāves un velna varu.
Un tāpēc Viņš arī šodien šajā nedrošajā pasaulē var teikt: „Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!” (Jņ 14,1) Tas ir aicinājums, iedrošinājums un reizē arī apsolījums. Tieši tur, kur cilvēciski vairs nav redzams ceļš, Jēzus pats parādās kā ceļš, kas ved tālāk, pāri robežai, no pasaules telpas uz Debesīm.”
Vairāki baptistu garīdznieki emocionāli uzrunājuši un mudinājuši arī šajā Lieldienu laikā palīdzēt ukraiņiem. Viens no viņiem ir Madonas baptistu draudzes mācītājs Pēteris Eisāns, kura vadībā baptistu centrālajā namā Rīgā, Lāčplēša ielā, darbojas biedrība “Baltijas globālā iniciatīva”, kura sniedz atbalstu Ukrainai. Jāpiebilst, ka sociālajos tīklos pašlaik ir vairāk fotoliecību nevis par to, kā viņš kalpo kancelē, bet gan ar palīdzības kravām dodas uz Ukrainu.
Mācītājs Pēteris Eisāns, iespējams, savā “Facebook” kontā publicējis vienu no uzrunājošākajiem ierakstiem šajās Lieldienās, kurā redzams krusts, kurš darināts no rašistu sagrautās baznīcas drupām:
“Šis ir stāsts par krustu, ko uzdāvināja man Ukrainā Palmu svētdienā. Mans paziņa Harkivā divu gadu laikā ir bijis iesaistīts daudzu sagrauto ēku atjaunošanā. Privātmājas, sabiedriskas celtnes. Kara sākumā atsūtīja bildes no vienas baznīcas, kas bija izdegusi tukša. Viņiem apšaudes ir ikdiena. Aizvakar atsūtīja jaunāko video, ko pats ar savu telefonu uzņēmis. Es viņam lūdzu uztaisīt krustu no gruvešos atrastiem koka gabaliem. Pūpolsvētdienā saņēmu šādu krustu kā dāvanu. Kā atgādinājumu, ka haosa, iznīcības, netaisnības, posta viducī Kristus Visuvaldītājs saka vārdus: “Redzi, es visu daru jaunu!” Kristus nav pie krusta, jo Kristus ir augšāmcēlies! Kristus Visuvaldītājs ir godībā un laika noslēgumā nāks tiesāt dzīvos un mirušos! Viņš ir kungu KUNGS! Kara sākumā es draudzē cilvēkiem teicu, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem mūsu priekšā būs - saglabāt cilvēcību.”
Lieldienu svētkos vēstis par atbalstu Ukrainai ir arī no citu konfesiju draudzēm. Tā pirmo Lieldienu rītā Latvijas Radio pārraidīja reportāžu no Rozentovas (Maltas Rēzeknes novadā) katoļu draudzes, kurā stāstīja, kā draudzes dāmas ukraiņu karavīriem ada zeķes un gatavo ierakumu sveces, bet Rīgas Evaņģēliskā (LELBP) draudze ziedo palīdzības sūtījumiem uz Ukrainu. Visus stāstus pat neuzskaitīt.
Nāve uzvarēta!
Latvijas Baznīcu vadītāji savos svētku vēstījumos norāda, ka Lieldienas ir laiks, kurā mēs rodam cerību, ka nāvei un un tumsai nav varas pār mums.
Latvijas Apvienotās metodistu Baznīcas superintendents Edgars Šneiders: “Vislielāko brīnumu Dievs šodien vēlas darīt mūsu sirdīs. Viņš grib, lai tajās nomirtu viss, kas ir netīrs, slikts un grēcīgs, un lai mēs ietērptos Kristus mīlestībā un taisnībā. Dievs grib, lai mēs ne tikai runātu un domātu par Lieldienām, bet paši šo Kristus Augšāmcelšanos spēku pavisam reāli piedzīvotu savās dzīvēs.”
Vecrīgā norisinās ekumeniskais krusta ceļš 2024. gada 29. marts
Vecrīgā norisinās Lielās Piektdienas lūgšanu gājiens - ekumeniskais krusta ceļš.
Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Imants Ģipslis: “Dzīvojot uz šīs zeme,s mēs esam pieraduši, ka cilvēka dzīves sastāvdaļa ir arī ciešanas, slimības un galu galā - nāve. Mūs apņem dažādas sajūtas, ja saņemam ziņu par tuva un mums dārga cilvēka nāvi. Viena no sajūtām ir bezspēcība nāves priekšā. Bet, vai tukšs kaps var liecināt arī par kaut ko labu?
Šis tukšais kaps ir labā vēsts jeb glābšanas un cerības vēsts par to, uz ko Jēzus ir bijis gatavs mūsu labā un kāds ir Augšāmcelšanās spēks. Nāvei nav varas noturēt kapā, to kurā ir Augšāmcelšanās spēks un mūžīgā dzīvība.”
Savukārt Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, citējot svētos rakstus, novēl ikvienam, lai to dzīve nestu "simtkārtīgus augļus".
"Ticībā uzlūkojot krustā sisto un augšāmcelto Kristu, kļūstam spējīgi nomirt egoismam, ļaunumam un grēkam un nest nesavtīguma, cēlsirdības, devīguma, iejūtības un vienprātības augļus," uzsver Stankevičs.
Latvijas katoļu bīskapu konferences priekšsēdētājs un Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins sprediķī Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē pauda: “Mācīsimies uzticēties Dievam aizvien vairāk arī tajās situācijās, kas mums cilvēciski šķiet nāvi nesošas, bet kas ir jauna dzīvība. Tas nozīmē: nediktēsim Dievam, kas Viņam jādara, bet uzticībā meklēsim, kāda ir Viņa griba, kuras izpildīšana, vispirms katram no mums dāvās jaunu dzīvību, bet līdz ar mums mainīsies mūsu apkārtne. Lai augšāmcēlies Kristus, mūs visus uz to iedrošina, pamudina un ļauj piedzīvot mūsu dzīvēs.”
Liepājas luterāņu bīskaps Hanss Martins Jensons: “Nāve draud mums visiem, bet mums visiem ir dāvāta iespēja kopā ar Kristu to uzvarēt! Turpināsim teikt Kristus augšāmcelšanos katrā dievkalpojumā un tajā arī ticībā saņemt Viņa miesu un asinis uz mūžīgo dzīvību."
