Latvijas Baznīcu vadītāju Lieldienu vēstījumi kara ēnā: par bailēm, apjukumu, viltu, izmisumu un nāvi

2025. gada Lieldienās jārunā arī par to, ka šajā nežēlības un ļaunuma pārņemtajā pasaulē daudziem zūd ticība, cerība un mīlestība, kad atkāpjamies no kristietības pamatprincipiem. Katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs teic, ka šajos juku un nemiera laikos Augšāmcelšanās mums dod cerību, ka Dievs spēj atrisināt vissarežģītākos samezglojumus. Abu Latvijas luterāņu Baznīcu virsganiem – Laumai Zusevičai un Jānim Vanagam šogad ir pēdējās Lieldienu svētku uzrunas pašreizējā amatā, jo drīz vien viņu vietā stāsies jaunievēlētie arhibīskapi. Lauma Zuševica atgādina, ka mēs drīkstam būs bez bailēm laikā, kad apkārt plosās pasaules valdnieki. Jānis Vanags mūs brīdina nepakļauties viltus ziņai, ka Jēzus Kristus ir miris. Latvijas pareizticīgo virsgans Aleksandrs aicina rūpēties par par cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, be baptistu baznīcas bīskaps Kaspars Šterns rūpēties par to, lai mēs nebūtu garīgi iztukšoti. Latvijas metodistu vadītājs Edgars Šneiders svētkos kārtējo reizi atgādina, ka par mūsu galveno mērķi jākļūst tieksmei uz Jēzus Kristus patiesībām, bet adventistu bīskaps Imants Ģipslis uzsver, ka nāvei nepieder pēdējais vārds.

Katoļu arhibīskaps Stankevičs: “Apkārtējā pasaulē ir juku un nemiera laiki”

Latvijas Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs šogad Lieldienās ticīgos uzrunā ar Jēzus vārdiem no Jāņa evaņģēlija 14. nodaļas: “Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.”, un teic: “Šis iedrošinājums mācekļiem bija ļoti vajadzīgs, jo pēc sava Skolotāja aresta, notiesāšanas uz nāvi, publiskas pazemošanas un piesišanas krustā viņi jutās apjukuši, pārbijušies un zaudējuši savas līdzšinējās dzīves pamatus zem kājām.” Jēzus teica: “Miers jums!”

“Šis Evaņģēlija fragments ne tikai apraksta reālos tā laika notikumus, bet vienlaicīgi ir arī metafora par mūsu dzīvi. Katrs no mums ir gājis cauri pārbaudījumiem un apjukuma stāvoklim, kas pēc tam parasti ir beidzies ar kādu risinājumu.

Arī šobrīd apkārtējā pasaulē ir juku un nemiera laiki. Daudzi jūtas līdzīgi tam, kā Kristus mācekļi pēc viņa nāves un noguldīšanas kapā. Tomēr Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki mūs iedrošina cerēt, ka Dievam ir risinājums vissarežģītākajam samezglojumam, kā arī atklāj jaunu perspektīvu, ka mēs nekad neesam vieni savās problēmās. Novēlu jums šajos svētkos piedzīvot sastapšanos ar Augšāmcēlušos, pieņemt to mieru, ko Viņš sniedz, un saņemt Svēto Garu, kurš atbrīvo mūs no apjukuma un bailēm par nākotni,” savā svētku uzrunā teic katoļu arhibīskaps.

Pirms tam Zbigņevs Stankevičs intervijā TV24 pieskārās Ukrainas kara norisēm: “Kad mēs redzam kadrus, kad tiek bombardēti civiliedzīvotāji, cilvēki tiek sakropļoti un iet bojā, mēs redzam, kādus augļus nes ļaunums. Bet Lieldienu notikums parāda ļaunuma patiesos cēloņus, no kurienes tas ļaunums ceļas. Tas ļaunums, pirmkārt, ceļas no tā, ka cilvēki neuzticas viens otram, un tad, kad viņi grib iedzīvoties uz cita cilvēka rēķina, jo karam cēlonis vienmēr ir ekonomiskie apsvērumi, ambīcijas un kaut kādi stereotipi par otru cilvēku, par otru tautu.” Turpinot skaidrot, kādā veidā karš pietuvina Lieldienu noslēpumu, Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts teica: “Cilvēks ļaujas tam ļaunumam, tai iekārei, kas ir viņa sirdī, un pie tam tas nav individuālā līmenī, bet tas ir valsts līmenī. Vienkārši Lieldienu notikums sasaista, kā tas notika ar Jēzu Kristu, kad mēs apceram kaut vai Krusta ceļu vai pēdējās evaņģēlija nodaļas, kur tiek parādīts, kā tiek gatavots šis, teiksim tā, atentāts pret Jēzu. Un pilnīgi šie paši mehānismi darbojas jebkura kara gadījumā.”

Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests  Andris Ševels Daugavpils laikrakstā “Latgales Laiks” iedrošina: “Pēdējais vārds pieder Dievam, nevis grēkam, ļaunumam, nāvei. Mēs dzīvojam cerībā, ka tumsu var apgaismot – tā nevar uzvarēt gaismu. Evaņģēlija vēsts balstās uz brīnišķu patiesību, ko apustulis Pāvils izteica vārdos: “Bet, kur vairojies grēks, tur pārpārēm vairojas žēlastība”.” 

Luterāņu arhibīskape Zuševica: “Mēs drīkstam būt bez bailēm”

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē (LELBAL; agrāk dēvēta par “trimdas Baznīcu”) arhibīskapei Laumai Zuševicai šajās Lieldienās ir pēdējā uzruna pašreizējā amatā, jo pēc nedēļas ar konsekrāciju Rīgas Lutera dievnamā LELBAL galvgalā stāsies jaunievēlētais Baznīcas arhibīskaps Kārlis Žols. Arī Lauma Zuševica pieskaras nestabilajai situācijai pasaulē: “Kad pasaule piedzīvo bailes, izmisumu, apjukumu, sēras, dusmas par ļaunuma un netaisnības šķietamo uzvaru, tomēr uz mums atbrīvojoši skan vārds “Nebīsties!”. Jā, arī mēs tomēr drīkstam būt bez bailēm, ja dzīvojam Kristus vārdā un mīlestības Garā. Ticēt, ka, lai cik spēcīgi valdnieki rīkojās pasaulē, lai kā grēks plosītos un ļaunums apdraudētu, vienīgi Dieva Dēlam pieder nāves un elles atslēgas.

Mēs ticam, ka nekas mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības, kas sagatavota mums Jēzū Kristū, kam rokās nāves un elles atslēgas! Viņa mīlestība arvien spēj atslēgt sirdis, lai tajās var brīvi ieplūst Viņa mūžīgā patiesība, cerība, ticība, Viņa žēlastība un mīlestība! Tās ir atslēgas uz sirds mieru, gudrību, drosmi un pateicībā pavadītu mūžu.”

Savukārt Kārlis Žols Rietumeiropas latviešu laikrakstā “Brīvā Latvija” lasītājus uzrunā: “Šodienas pasaule uzkrītoši un uzmācīgi vairs ne aicina, bet liek un spiež izkāpt no ērtiem drošības centriem un dzīvot uz nezināmas, atvērtas nākotnes sliekšņa, rast jēgu brīžiem dramatiskā dzīves plūdumā. Vai mums ir cerība šajā nedrošības laikā? Jā, jo Jēzus personā atklājas paraugs tam, kā būt cilvēkam, kurš pats ir atvērts un atrodas dzīvās attiecībās ar pašu dzīves spēku, Dieva spēku. 

Šī patiesība arvien skaidrāk atklājas mūsu laika krīzēs. Dažādie konflikti pasaulē, tostarp karš Ukrainā, cita starpā rāda, ka arī mums, attīstītajiem rietumniekiem, nav iekšējas vienotības, kas mūs apvienotu tādā veselumā, kas var patiesi pozitīvi risināt krīzes. Un bez šī veseluma, bez savstarpējās kopības apziņas mūs arvien gaida virkne kataklizmu. Bet vēl arvien tik grūti ir mainīt pierastās shēmas.

Vēl arvien esam pārāk tālu no apziņas, cik ļoti esam atkarīgi viens no otra un ka nevaram no realitātes nekur aizbēgt... Tas ir satricinoši un, iespējams, biedējoši, bet mums arvien vairāk – un neizbēgami – ir un būs jāatstāj sava aizsargātā dzīve, ko veido nocietināts vai ievainots ego. Dievs ir bezgalīgs bezgalīgas mīlestības potenciāls, un ticēt Dievam nozīmē ticēt tam, kas vēl nav redzams. Tādēļ mums ne tik daudz jākoncentrējas uz savām viedierīcēm, kurās tiek pasniegta gatava informācija, bet vispirmām kārtām jāatveras, lai redzētu paši, redzētu no jauna. 

Ļaujiet Dievam būt svarīgam! Ļaujiet Dievam būt svarīgam jūsu ķermeņiem, jūsu prātiem, jūsu sirdīm un dvēselēm; ļaujiet Dievam būt svarīgam kokiem, ziediem, vējam, saulei, mēnesim, zvaigznēm un katrai dzīvai radībai.” 

Luterāņu arhibīskaps Vanags: “ Pārbaudīsim ziņas un idejas”

Arī Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskapam Jānim Vanagam šogad ir pēdējā uzruna Kristus Augšāmcelšanās svētkos pašreizējā statusā, jo LELB galvgalī jūnijā stāsies jaunais arhibīskaps, kuru ievēlēs LELB kārtējā sinodē. Jānis Vanags šajos svētkos savu draudzi un visu Latviju uzrunā: “Kristus augšāmcelšanās svētkus mēs saucam par Lieldienām. Patiesi, tā ir liela diena – pati lielākā. Lieldienu rītā tas, kurš bija pazemots, nodots, apmelots, mocīts, nonāvēts un aprakts, cēlās uzvarējis, laimīgs, brīvs un mūžīgi dzīvs.

Iepriekšējā vakarā Kristus mācekļi bija satriekti un pārbijušies. Viņa māte bija asaru un bēdu pilna. Viņa draugi bija noskumuši, bez cerības. Varbūt tikai dēmoni jutās gandarīti un svinēja uzvaru. Visus bija apmānījusi ziņa, ka Jēzus ir miris. Cik pilnīgi viss pārvērtās, kad viņi “pārbaudīja faktus” un redzēja, ka Kristus ir dzīvs! Jēzus nāves satriektie nu bija prieka un spēka pilni. Tie, kas līksmoja par viņa nāvi, nodrebēja bailēs. Kristus augšāmcelšanās pārvērta visu cilvēku pasauli.

Ielūkosimies katrs savā dzīvē! Pārbaudīsim ziņas un idejas, ar kurām dzīvojam – sevišķi, ja jūtamies kā nopūlējušies un zem smagas nastas. Pārliecinieties, ka augšāmcelšanās vēsts ir jūs patiešām sasniegusi. Jo Kristus ir augšāmcēlies, lai mēs līdz ar viņu celtos uzvarējuši, laimīgi, brīvi un mūžīgi dzīvi!”

Savukārt LELB Daugavpils bīskaps Einārs Alpe “Latgales Laikā” sludina: “Kā mums izdzīvot šo laiku, kā pastāvēt laikā, kurā nemitīgi tiekam informēti un dezinformēti, kurā tiekam presēti un biedēti, gatavoti kaut kam nezināmam un nepārredzamam?

Dzīve jau pati par sevi mums nemitīgi māca gatavoties, un mēs arī gatavojāmies - skolai un studiju laikam, gatavojāmies ģimenes dibināšanai un darba gaitām visa mūža garumā. Kā mums ar to veicās, to atbildēt varam tikai mēs paši un ļoti personīgi. Gatavojamies pavasara stādīšanas procesiem, vasaras atvaļinājumam un, droši vien, daudz kam citam. Gatavojamies beidzot sākt vairāk nodarboties ar sportu vai vismaz uzsākt nelielu ikdienas vingrošanu. Nemitīgi gatavojamies atmest smēķēšanu un vairāk domāt par veselīgāku pārtiku un dzīves veidu!

Gatavojamies un atkal gatavojamies, tā vien šķiet, ka visu laiku kaut kam gatavojamies, bet kā mums iet ar gatavošanos mūžīgai dzīvībai - gatavošanos Lieldienām? Lieldienas ir Augšāmcelšanās svētki! Lieldienas ir Dzīvības uzvaras, dzīvības triumfa svētki! Bībelē, Jāņa evaņģēlijā, Jēzus saka: “Es dzīvoju, un jums būs dzīvot”.”

Pareizticīgo metropolīts Aleksandrs: “Lai visas mūsu bailes atkāpjas”

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs Kristus Augšāmcelšanās svētku vēstījumā raksta: “Pa visu zemi svētajos dievnamos visās pasaules valodās skan Pashas dziedājumi, piepildot mūs ar garīgu vīrišķību un neizsakāmu prieku, jo Kristus Augšāmcelšanās – tas ir mūsu ticības pamats. Kristus Pasha piepilda cilvēka zemes dzīvi ar patieso jēgu, apspīdot to ar Debesu Valstības nerietošo gaismu. 

Augšāmcēlies Kristus Pestītājs, parādīdamies saviem mācekļiem, deva mums apsolījumu: “Es esmu pie jums ikdienas, līdz pasaules galam”. Kristus – nāves Uzvarētājs ir ar mums. Lai tad nu visas mūsu bailes atkāpjas no mums, kā atkāpjas tumsa, rīta gaismai uzaustot. Mūsu pestīšanas ienaidnieks, velns, sēj šķelšanos un naidu starp cilvēkiem, bet nocietinātā un niknā dvēseles stāvoklī cilvēks nav spējīgs pieņemt Dievišķo piedošanas un mūžīgās dzīves, būsim iejūtīgi un rūpēsimies par cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, sasildīsim viņus ar savu siržu siltumu. “

Savukārt Daugavpils un Rēzeknes pareizticīgo arhibīskaps Aleksandrs “Latgales Laikā” jautā un atbild: “Mēs bieži sev uzdodam jautājumu, ko gan mēs varam darīt, lai pilnā mērā baudītu svētās Pashas prieku? Atbilde ir vienkārša: mēs esam aicināti dzīvot augšāmcēlušā Kristus gaismā. Kungs, dāvājot mums Savu mīlestību, aicina mūs sekot Viņam un nest Viņa Augšāmcelšanās gaismu šajā pasaulē. Neslīgstiet izmisumā, ja jums liekas, ka ceļš pie Dieva ir grūts un ērkšķains. Svētītājs Jeruzālemes Kirils mūs pamāca: “Kur ir tava ticība, tur arī tava sirds”. Un ja mēs celsim savas sirdis pretī Dievam, ja atklāsim sev Viņa Vārdu un iemantosim Viņa svētību, tad Pasha mums kļūs ne tikai vienkārši par svētkiem, bet arī par pastāvīgu dvēseles un sirds stāvokli priekā un mierā.” 

Baptistu bīskaps Šterns : “Neesam aicināti dzīvot kā garīgi iztukšoti vai miruši”

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, salīdzinot ar saviem kolēģiem no citām Baznīcām, publicējis visnotaļ īsu svētku apsveikumu: “Līdz ar Kristus uzvaru pār nāvi arī mūsos mostas dzīvība - ne tāda, kas domāta tikai sev, bet dzīvība, kas atspoguļo dzīvo Kristu. Mēs neesam aicināti dzīvot vairs kā garīgi iztukšoti vai miruši, bet kā tādi, kuros mājo dzīvības spēks. Mūsu vārdi, mūsu klātbūtne, mūsu kalpošana var kļūt par augšāmcelšanās atspulgu šai pasaulei. Tādēļ tik svarīgi ne vien ticēt augšāmceltajam Kristum, bet pašiem kļūt par Viņa augšāmcelšanās liecību pasaulē. Mēs esam pārveidoti caur dzīvo Kristu, lai nestu dzīvību citiem.” 

Metodistu  uperintendents Šneiders : “Izdarīsim pareizo izvēli!”

Latvijas Apvienotās metodistu Baznīcas superintendents Edgars Šneiders  atgādina apustuļa Pāvila  lūgšanu cerībai Kristū un uzsver: “Man šķiet, ka īpaši šodien šī lūgšana ir aktuāla un svarīga. Raugoties uz notikumiem pasaulē un arī pie mums Latvijā, mums reizēm var šķist, ka mēs ticīgi cilvēki neko daudz nespējam ietekmēt. Ļaunums vairojas, mīlestība mazinās, patiesība tiek nomainīta ar meliem un liela daļa cilvēku noslēdz savas sirdis Bībelē paustām Dievišķām patiesībām. Šādos apstākļos ir viegli kļūt vienaldzīgam pret  notiekošo un nemaz necensties kaut ko mainīt. Labāk pastāvēšu malā un vērošu, varbūt tomēr kaut kas pamazām mainīsies uz labu.

Kāds reiz ir teicis ļoti patiesus vārdus – lai ļaunums un netaisnība vairotos, labiem cilvēkiem pietiek būt pasīviem un neko nedarīt. Tieši šī iemesla dēļ Pāvils lūdz Dievu, lai kristieši visās paaudzēs izprastu un pieņemtu patiesību, ka viņos mīt tas pats spēka potenciāls, kurš izpaudās tajā brīdī, kad Kristus uzcēlās no mirušajiem, Šis spēks ir pieejams ikvienam, bet to saņem tikai tie,  kuri ir gatavi Kristus mīlošās rokās nodot savas dzīves. Un ne tikai lielos svētkos, bet ikdienas staigāt Viņa ceļus.  Šo spēku saņem tie, kuriem Kristus kļūst par dzīves lielāko vērtību un svarīgāko mērķi, nevis instrumentu ar kuru sasniegt paša nospraustos mērķus! Izdarīsim pareizo izvēli!”

Adventistu bīskaps Ģipslis: “Nāvei nepieder pēdējais vārds”

Septītās dienas adventistu bīskaps Imants Ģipslis “Youtube” ievietojis video, kurā sveic ikvienu Kristus augšāmcelšanās svētkos, atgādinot, ka Lieldienu stāsts atklāj – nāvei nepieder pēdējais vārds: “Lai mums visiem dzīves tumšajos brīžos izdodas piedzīvot Kristus uzvaru, spēku un gaismu!”