"Apvienotais saraksts" prasa premjerei skaidrot 35 miljonu ieguldīšanu Krievijas robežpunktu modernizācijai

Savukārt no sabiedriskā medija publiskotās informācijas izriet, ka šāda rīcība ir valdības līmenī saskaņota politiska apņemšanās, par kuras īstenošanu tiešu politisko atbildību ir uzņēmusies Ministru prezidente kā valdības vadītāja, kā arī valdība kopumā.

Tikmēr valsts akciju sabiedrības «Valsts nekustamie īpašumi» mājaslapas sadaļā «Projekti» joprojām ir norādīta informācija par triju projektu īstenošanu, kas paredz Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietu «Pāternieki», «Terehova» un «Grebņeva» infrastruktūras modernizēšanu, norādot, ka kopējais ieguldījums visos trijos projektos ir paredzēts 35 727 489 eiro apmērā, kas ir būtisks publisko finanšu līdzekļu ieguldījums.

Par visiem trim projektiem akciju sabiedrības «Valsts nekustamie īpašumi» mājaslapā ir pieejams skaidrojums, ka minēto projektu īstenošana uzlabos robežšķērsošanas vietu infrastruktūru un pārrobežu caurlaidspēju, kā arī vienkāršos pārrobežu transporta operācijas gan uzņēmumiem, gan pasažieriem. Tāpat tiek norādīts, ka dienestu darbinieku funkciju veikšanai un robežšķērsotāju efektīvai, vienkāršotai robežas šķērsošanai tiks pārbūvēta vai remontēta administratīvā ēka, caurlaides kontroles paviljoni, dzīvnieku kontroles ēka, muitas padziļinātās kontroles ēka, galvenā sanitārās kontroles ēka, kā arī ar tām saistītie inženiertīkli un infrastruktūra, izbūvējot jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas ēkas un nodrošinot dienestu funkciju īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru.

Līdz ar to, neskatoties uz publiski un nepārprotami pausto politisko apņemšanos līdz 2026. gada beigām pārtraukt ekonomiskās saites ar krieviju, praksē joprojām tiek īstenoti finansiāli apjomīgi lēmumi, kas pēc savas būtības ir vērsti uz infrastruktūras attīstību pārrobežu kustības nodrošināšanai ar šo valsti.

“Pārtrauksim tirdzniecību ar krieviju, skaļi paziņo valdība. Vienlaikus ieguldām 35 miljonus, lai tirgošanās ar agresoru būtu ērtāk, ātrāk un zaļajam kursam atbilstoši. Kam lai tic, vārdiem vai darbiem? Laikā, kad jāstiprina Latvijas robežu drošība, jāveido aizsardzība pret droniem, jānodrošina patvertnes, šādi projekti nav tikai aplamas valdības prioritātes, tas ir kaitējums valsts drošības interesēm," AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Šāda rīcība rada nopietnas šaubas par valdības politikas konsekvenci un Ministru prezidentes spēju nodrošināt pašas publiski doto solījumu izpildi, jo faktiski tiek īstenota politika, kas ir pretrunā ar deklarētajiem mērķiem.

Situācija, kurā vienlaikus tiek solīts pārtraukt ekonomiskās attiecības, bet paralēli tiek investēti desmitiem miljonu eiro šo attiecību infrastruktūras stiprināšanā, ir vērtējama kā politiskās atbildības trūkums un valdības rīcības nekonsekvence.
Tas liecina ne tikai par neatbilstību starp vārdiem un darbiem, bet arī par iespējamu sabiedrības maldināšanu attiecībā uz valdības patiesajiem nodomiem un rīcības virzienu.

Līdz ar to pamatoti rodas jautājums, kādēļ publiskie finanšu līdzekļi netiek novirzīti citiem, objektīvi prioritāriem valsts drošības stiprināšanas pasākumiem, tostarp robežas fiziskās aizsardzības, uzraudzības un kontroles infrastruktūras attīstībai, bet gan tiek turpināti ieguldījumi ekonomiskās sadarbības uzturēšanai ar valsti, ar kuru šīs attiecības saskaņā ar valdības politisko apņemšanos ir paredzēts pārtraukt.

Ņemot vērā, ka Ministru prezidente ir politiski atbildīga par valdības pieņemtajiem lēmumiem un to atbilstību deklarētajai politikai, šī situācija prasa skaidru un nepārprotamu politisku skaidrojumu.

Tāpēc AS deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie Ministru prezidentes prasot sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai joprojām tiek turpināti projekti robežšķērsošanas vietu uz Latvijas–Krievijas robežas «Pāternieki», «Terehova» un «Grebņeva» modernizēšanai? Ja jā, kāds ir katra projekta aktuālais īstenošanas statuss, izpildes termiņi un jau apgūtais finansējums, atbildot arī uz jautājumu, kāpēc šie projekti tiek turpināti? Ja nē, kad un uz kāda pamata pieņemts lēmums par to apturēšanu vai pārtraukšanu? 

2. Vai Ministru prezidente uzskata, ka, neņemot vērā valdības deklarēto mērķi pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju, joprojām ir lietderīgi turpināt minētos infrastruktūras projektus? Kā šādu projektu turpināšana ir savienojama ar Ministru prezidentes publiski pausto politisko apņemšanos līdz 2026. gada beigām pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju?

3. Kāda ir plānotā šo infrastruktūras objektu noslodze pēc 2026. gada, ja tiek īstenota ekonomisko saišu pārtraukšana ar Krieviju? 

4. Vai ir izvērtēta alternatīva šo projektu finansējuma novirzīšanai citu aktuālu valsts drošības jautājumu risināšanai, lai novērstu potenciāli nelietderīgu publisko līdzekļu izlietošanu? Ja jā – kādi konkrēti risinājumi ir izvērtēti un kādi lēmumi pieņemti; ja nē – kāpēc šāds izvērtējums nav veikts?