Finanšu krāpšana: kā pasargāt sevi digitālajā vidē
Finanšu krāpšana digitālajā vidē pēdējos gados strauji pieaug, un krāpnieki apvieno tehnoloģiskus paņēmienus ar psiholoģisku spiedienu, lai tiktu pie kārotā. Kiberdrošība nav tikai IT speciālistu atbildība, bet par to ir jādomā gan pakalpojuma lietotājam, gan tā sniedzējam.
Par krāpniecības apmēru liecina arī statistika. Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas 2025. gadā Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 23,7 miljoni eiro. Krāpnieki visbiežāk izmanto tieši cilvēku ikdienas steigu, paviršību un nezināšanu, taču krāpniecība nav tikai nejauši pieļautas kļūdas, tā ir reāla problēma, ar kuru saskarassabiedrība.
Diemžēl daudzi uzķeras uz krāpnieku manipulācijām, pat neapzinoties, ka ir iekrituši krāpnieku izliktajā slazdā. "Klienti atzīst, ka rīkojušies impulsīvi un jutušies kā hipnotizēti, nesaprotot, ka krāpnieks mērķtiecīgi manipulē ar viņu uzticēšanos un pilnībā kontrolē situāciju," skaidro Agnese Masa, SIA Credit Solutions Klientu Apkalpošanas nodaļas vadītāja.
Uzņēmumi pastāvīgi veido jaunas drošības barjeras un stiprina esošās - ievieš daudzfaktoru autentifikāciju un arvien skrupulozākas monitoringa sistēmas, kā arī izvieto drošības brīdinājumus. Vienlaikus krāpnieki atrod jaunus krāpšanas veidus, apvienojot tos ar psiholoģisku spiedienu, kura pamatā ir manipulēšana ar cilvēku uzticēšanos.
“Ja klients pats atklāj piekļuves datus, dalās ar sensitīvu informāciju vai autorizē darījumu, tehnoloģiskās aizsardzības iespējas kļūst ierobežotas. Ikviens var kļūt par krāpnieku mērķi, tāpēc kiberdrošība nav tikai tehnoloģiju jautājums, tas ir arī sabiedrības digitālās pratības un kritiskās domāšanas jautājums. Tikai sadarbojoties abām pusēm, iespējams būtiski mazināt krāpšanas riskus." komentē Agnese.
Pašlaik visizplatītākās krāpniecības metodes balstās uz dažādiem safabricētiem scenārijiem - viltoti darba piedāvājumi, solījumi gūt ātru peļņu vai iespēju pelnīt ar kriptovalūtu. Tāpat krāpnieki nereti izsūta krāpnieciskas īsziņas vai e-pasta paziņojumus, ka personas vārdā ir noformēts kredīts, aicinot steidzami sazināties pa norādīto tālruņa numuru vai atvērt saiti, ja kredīts nav noformēts. Šādu ziņojumu mērķis ir iegūt personas datus vai bankas piekļuves datus, lai izkrāptu naudas līdzekļus.
Mākslīgā intelekta straujā attīstība nav tikai tehnoloģisks sasniegums. Ar tā palīdzību krāpnieki spēj radīt dziļviltojumus, imitēt tuva cilvēka balsi un veidot personiski tēmētus uzbrukumus, kurus arvien grūtāk atšķirt no īstenības.
"Neviens nav pasargāts no krāpniekiem. Analizējot klientu sarunas, rodas sajūta, ka cilvēki ir palikuši vērīgāki, dažkārt ignorējot pat pilnīgi leģitīmus SMS ziņojumus vai e-pastus. Klienti zvana un pārjautā, vai mēs patiešām esam tas pakalpojumu sniedzējs, par ko uzdodamies. Uzņēmumiem tas rada papildu izaicinājumu - saglabāt efektīvu komunikāciju ar klientiem, vienlaikus nezaudējot viņu uzticību. Tāpēc īpaši svarīgi ir regulāri izglītot un informēt klientus par aktuālajām krāpšanas tendencēm, skaidrot riskus un veicināt drošus digitālās uzvedības paradumus. Informēts klients spēj vieglāk atpazīt aizdomīgas situācijas un pieņemt drošākus lēmumus. Tomēr arī labi informēti klientiem mēdz kļūt par krāpšanas upuriem, jo krāpnieki izmanto emocijas, steidzamības sajūtu, autoritātes efektu un arvien biežāk arī dziļviltojumiem. Tāpēc svarīgi ir saglabāt modrību un kritiski izvērtēt negaidītu aicinājumu rīkoties, sniegt informāciju vai apstiprināt darījumu, " uzsver Agnese.
Agnese arī norāda: "Raugoties no kiberdrošības prizmas, pat vismodernākās tehnoloģijas un sistēmu aizsardzības mūri nevar pilnībā novērst riskus, ja lietotāji paši neievēro elementārus drošības principus. Kiberdrošība balstās uz trim pīlāriem – tehnoloģijām, procesiem un cilvēkiem. Tikai šo trīs elementu līdzsvars var radīt drošu digitālo vidi."
“Ja kāds jūs steidzina, solot neparasti lielu peļņu vai aicina dalīties ar sensitīvu informāciju, tas gandrīz vienmēr ir signāls apstāties, pārbaudīt situāciju un nepieņemt spontānus, nepārdomātus lēmumus impulsu vadītiem,” informē Agnese.
Uzņēmums aicina klientus būt modriem un piesardzīgiem, nekāda gadījumā neizpaust sensitīvus datus trešajām pusēm, neautorizēt aizdomīgus darījumus, neklikšķināt uz nepārbaudītām saitēm internetā, kā arī regulāri atjaunināt paroles. Vienlaikus savu digitālo drošību iespējams stiprināt, izmantojot vairākfaktoru autentifikāciju, tostarp risinājumus, kas balstīti uz biometriskajiem datiem, piemēram, sejas vai pirksta nospieduma atpazīšanu.
