Krāslavas novadā nokritušais Ukrainas izcelsmes drons
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons.
Piecas stundas neziņā par sprādzienu un laupīts naktsmiers Krāslavas novadā. Vai tas ir normāli?
Kamēr visa pārējā Latvija mierīgi gulēja, Krāslavas novada Svariņu pagastā 25. marta naktī daudziem naktsmiers bija laupīts, jo tur pustrijos naktī eksplodēja no Krievijas ielidojušais nomaldījies Ukrainas raidītais drons, raisot visdažādākās versijas – sākot no tā, ka kaut kur uzsprādzis gāzes balons un beidzot ar to, ka sācies karš.
Mobilie tālruņi klusēja, izslavētā šūnu apraide nedarbojās. Svarinieši sprieda, vai nebūtu jādodas bēgļu gaitās, jāķeras pie medību bisēm, kur noslēpt bērnus un tā tālāk. Kaut kur kabinetos jau bija informācija, bet tā nebija paredzēta vietējiem iedzīvotājiem.
Krāslavas novada pašvaldības vadība informāciju par drona nokrišanu saņēma jau naktī – no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), bet iedzīvotāji par notikušo uzzināja tikai no rīta – no sociālajiem medijiem un televīzijas.
Vairāk nekā piecas stundas Aizsardzības ministrijai vajadzēja, lai sadūšotos sabiedrībai pavēstīt, ka Latvijā tomēr karš nav sācies un ielidojušais un eksplodējušais drons nav kara pieteikums.
Tas Latvijā ielidoja pulksten 2:19 un eksplodēja pulksten 2:30 aptuveni 35 kilometru attālumā no Latvijas-Krievijas robežas. Tuvākā pilsēta bija 20 kilometru attālumā esošā Dagda, taču tuvākā apdzīvotā vieta – Svariņu pagasta centrs – atrodas vien pusotra kilometra attālumā.
Tikai īsi pirms astoņiem no rīta (pulksten 7:54 platformā x.com) Aizsardzības ministrija sociālajos tīklos pavēstīja: “Latvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons. Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas novadā. Notikuma vietā atrodas Latvijas armija, Valsts policija un Valsts robežsardzes vienības. Notikuma vietā atrastas drona atlūzas. Civiliedzīvotāji nav cietuši un nav nodarīts bojājums civilajai infrastruktūrai. Notiek incidenta apstākļu noskaidrošana.”
Bet izslavētā šūnu apraide tonakt klusēja. Kad to ieviesa un testēja, teica, ka būsim drošībā un momentāni visi zināsim, kas noticis, bet nu ne čiku, ne grabu. Līdz tam, kad uzpūta mazliet stiprāka vēja pūsma vai nobira liekas sniegpārslas tika modināta visa Latvija, bet, kad mums virs galvām vārda tiešā nozīmē lido bumbas, tas vairs nav svarīgi!
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) uzsvēris, ka šādos gadījumos ir nepieciešams labāks brīdinājums, piemēram, izmantojot sirēnas, jo vietējais mobilo sakaru pārklājums ir vājš, jo citas brīdinājumu sistēmas šajā pierobežas teritorijā var nedarboties. Viņš atzina, ka daļa iedzīvotāju šo notikumu uztvēra ar humoru, tomēr citi bija ļoti sabijušies un pat sprieda, vai ir droši bērnus laist uz skolu.
Gunārs Upenieks arī piebilda, ka pierobežas iedzīvotāji ir daudz gatavāki šādām situācijām, jo viņi jau ir pieraduši pie līdzīgiem incidentiem. Tomēr, ja tas būtu noticis citur Latvijā, iespējams, reakcija būtu bijusi smagāka.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”), komentējot notikušo drona incidentu, norādīja, ka sākotnēji galvenais uzsvars bija uz atbildīgo struktūrvienību pulcēšanu, lai maksimāli ātri izprastu situāciju un tās tālāko attīstību. Kamēr tika veikta apdraudējuma izvērtēšana un aprēķini, objekts jau bija uzsprādzis un vairs neradīja draudus.
Pēc kaujas jau visi gudri un pēc vairāk nekā divām diennaktīm pēc drona nokrišanas Svariņos viņš LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina, ka šūnapraide par nogāzušos dronu tomēr bija jāiedarbina.
Pirms tam NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns skaidroja, ka, lai sniegtu precīzu informāciju tiem iedzīvotājiem, kurus iespējamais apdraudējums varētu skart, nepieciešams zināms laiks, lai saprastu apdraudējuma iespējamo virzienu un trajektoriju. Šajā gadījumā brīdinājuma brīdis bijis pārāk īss. Kaspars Pudāns atzīmēja, ka šūnu apraide tiek veikta nevis iedzīvotāju nomierināšanai, bet ar mērķi aicināt iedzīvotājus uz konkrētu rīcību, ja tiek konstatēts reāls apdraudējums. Tikmēr viņš norādīja, ka jāvērtē, vai apziņošana pēc notikuma dotu vajadzīgo efektu, un pieļāva, ka turpmāk vietējo iedzīvotāju informēšanai līdzīgās situācijās varētu izmantot arī citus risinājumus. Viņš uzsvēra, ka situācijās, kad vēl nav pilnīgas pārliecības par to, vai konkrētais objekts ir apdraudējums, apziņošana nav nepieciešama.
Šūnu apraides mērķis ir nevis izraisīt paniku, bet informēt iedzīvotājus par nepieciešamajām darbībām, ja tiek apstiprināts apdraudējums. Svariņu gadījumā apdraudējums netika konstatēts un šūnu apraidi neiedarbināja, lai neradītu paniku.
Bet te vietā jautājums, vai panikas izraisīšana nav arī notikušā noklusēšana laikā, kad apkārt kaut kas sprāgst un deg? Tieši šāda klusēšana var radīt paniku un dažādas baumas, ka nu jāgrābj viss, kas ir pie rokas, un jāmūk kaut kur prom uz drošāku vietu.
Ka satraukumam tomēr bija pamats liecina arī fakts, ka pēc drona nokrišanas Latvijā aizsardzības ministrs pārtrauca savu vizīti Ukrainā un steidzīgi atgriezās Latvijā. Valsts amatpersonas atzinušas, ka šādi incidenti var atkārtoties, jo tuvumā notiek karadarbība starp Ukrainu un Krieviju. Tāpēc ir nepieciešams turpināt attīstīt aizsardzības spējas, īpaši uzlabojot gaisa telpas monitoringu un reakcijas spējas.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (“Vienotība”) uzsvēris, ka katrs šāds incidents ir mācība, un turpmāk jāveic papildu pasākumi, lai nepieļautu pārāk ilgu informācijas kavēšanos.
