Mazāk sastrēgumu un tīrāks gaiss? Kā nākotnē brauksim galvaspilsētā
Rīgā nākotnē plānotas dažādas pārmaiņas transporta jomā. Pašvaldībā ir pieņemti vairāki dokumenti, kas attiecas gan uz sastrēgumu mazināšanu, gan uz gaisa kvalitātes uzlabošanu.
Pavisam nesen pašvaldībā apstiprināta Rīgas valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.–2030. gadam, kurā aplūkoti arī satiksmes organizācijas jautājumi.
Automašīnu tūkstoši
Rīgas transporta sistēma pēdējos gados piedzīvo būtisku slodzi, ko galvenokārt rada strauji pieaugošais privāto automobiļu skaits. Darba dienās Rīgā iebrauc un izbrauc līdz pat 209 tūkstošiem automašīnu. Rīgas metropoles areālā automobilizācijas līmenis pārsniedz Latvijas vidējo, secina programmas izstrādātāji – SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.
Liela daļa satiksmes koncentrējas galvenajās transporta maģistrālēs. Intensīvākā vieglo automašīnu plūsma ir uz Vanšu, Salu un Dienvidu tilta, kā arī Krasta ielā, Kārļa Ulmaņa gatvē, Brīvības ielā, K. Valdemāra ielā un Lāčplēša ielā. Savukārt kravas transporta intensitāte īpaši izteikta Dienvidu tilta, Slāvu un Lubānas ielas, kā arī Slokas ielas virzienā.
Satiksmes intensitāte tieši ietekmē arī gaisa kvalitāti. Piesārņojuma modelēšanas rezultāti rāda, ka slāpekļa dioksīda koncentrācijas pārsniegumi novērojami ne tikai pilsētas centrā, bet arī citviet gar intensīvas satiksmes ielām. Situāciju papildus sarežģī autoparka vecums – Rīgā reģistrēto vieglo automašīnu vidējais vecums pārsniedz 13 gadus, kas ir vairāk nekā Eiropas Savienībā vidēji.
Tendence automašīnu skaitam pieaugt saglabājas arī nākotnē, tādēļ nepieciešami risinājumi transporta sistēmas pārveidei.
Galvenie risinājumi
Rīgas attīstības dokumentos paredzēts plašs pasākumu kopums, kura mērķis ir mazināt autotransporta radīto ietekmi uz vidi un uzlabot pārvietošanās iespējas.
Risinājumi aptver vairākas jomas:
- satiksmes infrastruktūras attīstību,
- stāvvietu politiku,
- sabiedriskā transporta uzlabošanu,
- velosatiksmes attīstību,
- bezemisiju transporta veicināšanu.
Viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem ir Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūve, kas izveidos jaunu maģistrālo savienojumu Zemgales virzienā. Tā mērķis ir pārdalīt satiksmes plūsmas un mazināt sastrēgumus citās pilsētas maģistrālēs.
Vienlaikus tiek attīstīta sabiedriskā transporta sistēma. Paredzēta maršrutu tīkla reforma, jaunu elektroautobusu ieviešana un sabiedriskā transporta joslu paplašināšana. Notiek arī satiksmes vadības sistēmu modernizācija.
Svarīga loma ir mobilitātes punktiem – vietām, kur savienojas dažādi transporta veidi. Šādi punkti tiek veidoti pie dzelzceļa stacijām Bolderājā, Dauderos, Sarkandaugavā, Šķirotavā, Zemitānos un Ziemeļblāzmā. To uzdevums ir padarīt sabiedrisko transportu pieejamāku un ērtāk savienot ar velosatiksmi vai individuālo transportu.
Reorganizēs satiksmi
Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un mazinātu tranzīta satiksmi pilsētas centrā, plānotas vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.
Rīgas vēsturiskajā centrā paredzēts reorganizēt satiksmi Miera ielā, ieviešot vienvirziena kustību posmā no Tallinas ielas līdz Klusajai ielai. Tērbatas ielā plānots pilnībā ierobežot automašīnu tranzīta satiksmi posmā starp Brīvības bulvāri un Matīsa ielu, bet 11. novembra krastmalā samazināt braukšanas joslu skaitu starp Vanšu un Akmens tiltu.
Papildus tam pilsētā turpinās satiksmes mierināšanas pasākumi. Kopš 2020. gada vairākās apkaimēs – Grīziņkalnā, Klusajā centrā, Čiekurkalnā un citviet – ieviestas zonas ar maksimālo braukšanas ātrumu 30 km/h. Šo pasākumu mērķis ir uzlabot satiksmes drošību un padarīt pilsētvidi draudzīgāku gājējiem un velobraucējiem.
Ir jau ierobežota arī tranzīta kravas transporta kustība pilsētas centrā – piemēram, uz Akmens tilta un vairākos krastmalas posmos. Tas ir viens no soļiem, lai samazinātu transporta radīto piesārņojumu vēsturiskajā centrā.
"Park & Ride" – stāvparku sistēma
Viens no svarīgākajiem instrumentiem autotransporta plūsmas samazināšanai ir stāvparku jeb Park & Ride sistēmas izveide. Tās būtība ir veidot autostāvvietas pilsētas robežas tuvumā vai pie sabiedriskā transporta mezgliem, kur autovadītāji var atstāt automašīnu un turpināt ceļu ar sabiedrisko transportu.
Lai gan stāvparku koncepcija Rīgā apspriesta jau gadu gadiem, pilnvērtīgs tīkls līdz šim nav izveidots. Attīstības plānos paredzēts to mainīt.
Svarīga ir arī sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām, jo liela daļa ikdienas autotransporta Rīgā nāk tieši no piepilsētām.
Ziemeļu šķērsojuma jautājums
Diskusijas par Rīgas Ziemeļu transporta koridora jeb Ziemeļu šķērsojuma izbūvi turpinās jau vairāk nekā divdesmit gadus. Projekts paredz jaunu Daugavas šķērsojumu pilsētas ziemeļu daļā, kas savienotu ostas teritoriju ar Austrumu maģistrāli un tālākajiem valsts ceļiem.
Projekta atbalstītāji uzskata, ka šāds savienojums ļautu novirzīt tranzīta transportu prom no centra un uzlabotu satiksmes plūsmu starp pilsētas rajoniem. Savukārt kritiķi norāda uz projekta augstajām izmaksām un iespējamo ietekmi uz vidi.
Videi draudzīgāks transports un velosatiksme
Lai samazinātu transporta radīto piesārņojumu, Rīgā tiek veicināta bezemisiju un mazemisiju transporta izmantošana. Prognozes paredz, ka līdz 2030. gadam aptuveni 22% no vieglajām automašīnām pilsētā varētu būt elektroauto vai transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu. Arī sabiedriskais transports pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Tiek ieviesti elektroautobusi un plānota koplietošanas transporta parku – taksometru un car-sharing – pāreja uz elektrotransportu.
Nozīmīga vieta mobilitātes politikā ir velosatiksmei. Velosatiksmes attīstības koncepcija līdz 2030. gadam paredz paplašināt veloceļu tīklu un nodrošināt tā savienojumu ar sabiedriskā transporta infrastruktūru.
Pēdējos gados izbūvētas jaunas velojoslas vairākās apkaimēs, tostarp Āgenskalnā, Ķīpsalā, Mežciemā un Mežaparkā. Atklāts arī vairāk nekā 12 kilometru garš veloceļš starp Imantu un Daugavgrīvu. Turpmāk plānots attīstīt arī reģionālos maršrutus, kas savienotu Rīgu ar Pierīgas pašvaldībām, piemēram, virzienos uz Ķekavu, Ulbroku un Babīti.
Rīgas transporta sistēmas attīstības plāni liecina, ka nākamajos gados pilsēta pakāpeniski virzīsies uz ilgtspējīgāku mobilitātes modeli. Prioritāte tiek piešķirta gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam, savukārt privātā autotransporta izmantošanu paredzēts pakāpeniski ierobežot ar stāvvietu politiku un satiksmes organizācijas izmaiņām.
