"Viņš pats bija visu saplānojis!" Jāņa Streiča meita atklāj tēta pēdējo vēlēšanos
5. martā Latviju pāršalca ziņa, ka 89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedriskais darbinieks Jānis Streičs. Režisora meita Viktorija Streiča Jakstiene sociālajā tīklā "Facebook" atklājusi tēva pēdējo vēlēšanos un atvadīšanās kārtību.
"Līdz šim mēs, ģimene, klusējām, jo gribējām šo laiku izdzīvot mierā, savā tuvumā un pēc tēta gribas. Taču redzu, ka pa šo laiku radušies dažādi minējumi, jautājumi un arī neizpratne par atvadīšanos, tāpēc gribu to pateikt pati," raksta Viktorija.
Viņa atklāj, ka tēta vēlēšanās bija ļoti skaidra: lai neviens viņu neredz mirušu un lai atvadīšanās notiek ar viņa pelniem. Viņš pats bija saplānojis, kā visam jānotiek, un atstājis ļoti konkrētus norādījumus.
Lietuvā ģimene no viņa atvadījās šaurā ģimenes lokā, mierā un ieturot visas senās katoļu tradīcijas, taču, kā iepriekš ziņots, no visiem pārējiem atvadīšanās notiks 22. martā no 12.00 līdz 14.30, Latviešu biedrības namā, un tā būs atvadīšanās ar urnu.
"Es saprotu, ka daļai cilvēku tas var šķist neierasti vai grūti pieņemami, īpaši tad, ja runa ir par tik ļoti mīlētu un nozīmīgu cilvēku. Taču ļoti lūdzu pieņemt, ka arī pēdējā ceļā viņam bija sava griba. Šis nav stāsts par to, kā kuram šķiet pareizi. Šis ir stāsts par cieņu pret cilvēku un viņa pēdējo izvēli," raksta Streiča meita.
Viktorija Streiča saka paldies visiem par līdzjūtību, par vārdiem, par klusumu, par atmiņām un par mīlestību. Viņu ar mammu tētis gatavoja savai aiziešanai, taču viņa atklāj, ka abas nebija gatavas tik milzīgai tautas mīlestībai un līdzpārdzīvojumam.
"Viņš bija saule, kas nevis apžilbināja, bet sildīja. Nesīsim viņa gaismu tālāk," viņa piebilst.
Streičs bija viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas kino un kultūras dzīvē. Viņa radošais darbs aptvēra kino, literatūru, glezniecību un sabiedrisko darbību, atstājot paliekošu nospiedumu Latvijas kultūras telpā.
Jānis Streičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, raksta Lsm.lv.
Jāņa Streiča radošais mantojums ietver vairāk nekā 20 spēlfilmas, daudzām no kurām viņš bija arī scenārija autors. Starp pazīstamākajām ir “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975), "Teātris" (1978), “Cilvēka bērns” (1991), “Likteņdzirnas” (1997) un “Rūdolfa mantojums” (2010). Par latviešu kino klasiku kļuvusi arī filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
Jānis Streičs dzimis Preiļu pagasta “Anspokos”. Viņš studējis režiju Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, bet paralēli darbojies arī kā aktieris, rakstnieks un gleznotājs.
Streičs ir daudzu starptautisku kino festivālu laureāts. Filma “Cilvēka bērns” saņēma galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā, bet pats režisors tika apbalvots arī ar Vatikāna prēmiju “Beato Angelico per L’Europa”.
Pēdējos dzīves gadus režisors pavadīja lauku mājā Lietuvā kopā ar sievu Vidu.
