Jāni Streiču atceroties, īpašā seansā būs skatāms kino meistara darbs "Likteņdzirnas"

 Pēc filmas notiks režisora daiļradei veltīta diskusija, kurā par Latvijas kino meistara nozīmi sarunāsies kinokritiķe un grāmatas "Jāņa Streiča maģiskais reālisms" autore Daira Āboliņa un montāžas režisors Rūdolfs Deinats, uz vienas skatuves pulcējot vairāku paaudžu skatījumus uz Streiča kino mantojumu un tā nozīmi arī mūsdienās. Diskusiju moderēs lektorija kuratore Agnese Logina.

Filma "Likteņdzirnas" (1997) kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas kino "kases grāvēju" – to uz lielā ekrāna redzējuši vairāk nekā 120 tūkstoši kino skatītāju. Šis darbs ir postmoderna parafrāze par Jāņa Klīdzēja romānu "Sniegi", kas sevī savieno Latvijas 90. gadu juku laika garu un ietekmes no ārvalstu kultūras produktiem, tostarp savulaik ļoti populārajām telenovelēm, nezaudējot režisoram raksturīgo latvisko mentalitāti.

Darbs kalpojis par karjeras tramplīnu arī tādiem tautā mīlētiem aktieriem kā Artūrs Skrastiņš (šī ir viņa kino debija) un Agnese Zeltiņa, taču zīmīgās un tautas apziņā kristalizētās lomās ir arī Mirdza Martinsone, Romualds Ancāns un citi.

"Kinolektorija "Tas, ko tu nedrīksti nezināt'' 20. sezonas virsmotīvs ir "Starp divām realitātēm", kas tiešā mērā ir arī "Likteņdzirnu" tēma. Šī ir pirmā Streiča filma, kas ir gan uzņemta, gan izrādīta atkal brīvā Latvijā, un tā fiksē sabiedrību pārmaiņu brīdī. Streiča filmas ir kā spogulis, kas piedāvā ieskatīties sabiedrības vērtībās un laikmeta garā, un šis ir īstais laiks paskatīties uz 1990. gadiem ar šodienas juku laiku atskurbinātu skatienu", saka kuratore Agnese Logina.

Jau vēstīts, ka 89 gadu vecumā mūžībā devies latviešu kinorežisors un scenārists Jānis Streičs.

Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē, bērnību viņš pavadīja Kurzemē, Sabiles tuvumā, taču 1941. gada janvārī ģimene atgriezās Preiļu pagastā.

Pēc Rēzeknes pedagoģiskās skolas un trīs gadu karadienesta Voroņežas apgabalā viņš iestājās Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļā, kuru absolvēja 1963. gadā. Kopš tā paša gada Rīgas kinostudija kļuva par viņa pastāvīgo darba vietu, kur strādāja līdz 1991. gadam.

Streiča mūža darbs ir vairāk nekā 20 spēlfilmas, gandrīz pusē no tām viņš bija scenārija autors. 1981. gada spēlfilma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Par filmu "Cilvēka bērns" Streičs saņēma galveno balvu Sanremo Starptautiskajā autorfilmu festivālā un Vatikāna prēmiju "Beato Angelico Eiropai". Viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šāds pagodinājums. Viņš trīs reizes saņēma balvu "Lielais Kristaps" par labāko gada filmu, kā arī saņēma šo balvu par mūža ieguldījumu.

Streičs bija arī sabiedrisks darbinieks. 1986. gadā ar runu PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā Maskavā viņš veicināja pirmās demokrātiskās vēlēšanas radošajās savienībās. Viņš bija arī Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. 1998. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Aizvadītos gadus Streičs dzīvoja Lietuvā, Veisieju pilsētā, kur turpināja gleznot un veicināja latviešu un lietuviešu mākslinieku sadarbību. Viņš bija Preiļu, Rēzeknes un Veisieju Goda pilsonis.