Irāna uzbrūk naftas tankkuģiem un degvielas tvertnēm; tikmēr naftas cenas pasaulē strauji kāpj

Uzbrukums notika Muharrakas provincē, kur atrodas nelielās salu valsts starptautiskā lidosta.

Iekšlietu ministrija paziņoja platformā "X", ka varas iestādes pēc uzbrukuma veica nepieciešamos pasākumus, bet neminēja detaļas. Vēl nebija skaidrs, vai triecienam pakļautās tvertnes bija daļa no lidostas petrolejas glabātuvēm vai kāda cita objekta.

Ministrija paziņoja, ka tika iedarbinātas gaisa trauksmes sirēnas un iedzīvotāji tika aicināti meklēt patvērumu.

Irāna atbild uz ASV un Izraēlas sākto karu, arvien biežāk ar droniem un ballistikajām raķetēm uzbrūkot mērķiem Persijas līča valstīs. Bahreinā atrodas ASV Kara flotes galvenā bāze Tuvo Austrumu reģionā.

Apvienotie Arābu Emirāti ceturtdienas rītā paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība atbild uz raķešu draudiem. Dubaijā drons nokrita uz dzīvojamās ēkas, izraisot ugunsgrēku, kas tika ierobežots, un nav ziņots par cietušajiem.

Saūda Arābija paziņoja, ka naktī uz ceturtdienu pārtvērusi un iznīcinājusi 18 dronus valsts austrumu daļā.

Kā arī tiek ziņots, ka divi ārvalstu naftas tankkuģi Irākas ūdeņos tika aizdedzināti. Bojā gājis viens cilvēks, bet 38 citi apkalpes locekļi tika glābti.

Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā krītas, naftas cenas pieaug

Lēmums par stratēģisko rezervju izmantošanu tika pieņemts laikā, kad Irāna paziņoja, ka ir gatava ilgam karam, kas "sagrautu" pasaules ekonomiku. Irāna ir apšaudījusi divus tirdzniecības kuģus un draudējusi jebkuriem kuģiem no ASV un to sabiedrotajiem.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

Naftas daudzums, ko IEA dalībvalstis plāno laist tirgū, krietni pārsniedz 182 miljonus barelu naftas, ko tās laida tirgū 2022. gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Neraugoties uz IEA paziņojumu, naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%.

Irāna ir atbildējusi uz ASV un Izraēlas 28. februārī sāktajiem uzbrukumiem, uzbrūkot mērķiem Persijas līča valstīs un praktiski slēdzot Hormuza šaurumu, pa kuru parasti tiek veikti 20% no pasaules naftas pārvadājumiem.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,6% līdz 47 417,27 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,1% līdz 6775,80 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 22 716,13 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,6% līdz 10 353,77 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,2% līdz 8041,81 punktam, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,4% līdz 23 640,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 4,6% līdz 87,25 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 4,8% līdz 91,98 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien pieauga par 5,5% līdz 49,99 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,1611 līdz 1,1574 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,3418 līdz 1,3419 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 158,05 līdz 158,92 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 86,52 līdz 86,25 pensiem par eiro.