Andrejs Ēķis sirsnīgi piemin Jāni Streiču: “Viņš bija viens no tiem nedaudzajiem cilvēkiem, ar kuriem varēja vienkārši parunāt”
Režisora Jāņa Streiča aiziešana satricinājusi Latvijas kultūras vidi, un ar sirsnīgiem atvadu vārdiem viņu piemin arī producents Andrejs Ēķis, kurš Streiču dēvē par savu skolotāju gan kino, gan dzīvē.
Sociālajā tīklā “Facebook” Andrejs Ēķis publicējis emocionālu ierakstu, veltītu Jānim Streičam, uzsverot viņa nozīmi ne tikai Latvijas kino, bet arī latviešu pašizpratnē. “Viņš bija režisors, kurš palīdzēja latviešiem ieraudzīt pašiem sevi. Mēs bieži vien nemākam līdz galam pateikt, kādi esam, bet noskatoties viņa filmas, kļūst skaidrs — tie esam mēs,” raksta Ēķis.
Viņš norāda, ka Streiča filmās dzīvo latvietis visā savā daudzslāņainībā — “reizē kautrīgs un spītīgs, labsirdīgs un jūtīgs, bet arī enerģisks un kaislīgs”, un piebilst, ka šīs filmas kļuvušas par daļu no Latvijas nacionālās identitātes.
Ēķis atzīst, ka Jānis Streičs viņam bijis īpaši nozīmīgs cilvēks arī personīgi. Viņš atgādina, ka viņam bijusi iespēja kopā ar Streiču producēt vairākas filmas, par ko viņš jūtas dziļi pateicīgs.
Vienlaikus producents dalās arī ļoti personīgā atmiņā. Viņš raksta, ka kādā ļoti smagā dzīves brīdī, kad bijis izmisumā un nezinājis, pie kā vērsties pēc padoma, tieši Jānis Streičs bijis viens no nedaudzajiem cilvēkiem, ar kuriem varējis vienkārši izrunāties — par dzīvi, kino un lielajiem jautājumiem.
Īpaši spilgti Ēķa atmiņā palikusi Streiča doma par nemirstību. Kā raksta producents, režisors viņam savulaik skaidrojis, ka gaismai Visumā vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai tā nokļūtu no vienas vietas līdz otrai. Ja kāds no ļoti tālas planētas skatītos uz Zemi, viņš redzētu gaismu, kas ceļojusi daudzus gadus vai pat gadsimtus. Varbūt cilvēki, kurus viņš redz, sen vairs nav šeit, bet viņu gaisma joprojām turpina ceļu.
Jānis Streičs nomira 5. martā 89 gadu vecumā. Atvadīšanās no kinorežisora un scenārista Jāņa Streiča notiks 22. martā no plkst. 12 Rīgas Latviešu biedrības namā.
Streiča mūža darbs ir vairāk nekā 20 spēlfilmas, gandrīz pusē no tām viņš bija scenārija autors. 1981. gada spēlfilma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Par filmu "Cilvēka bērns" Streičs saņēma galveno balvu Sanremo Starptautiskajā autorfilmu festivālā un Vatikāna prēmiju "Beato Angelico Eiropai". Viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šāds pagodinājums. Viņš trīs reizes saņēma balvu "Lielais Kristaps" par labāko gada filmu, kā arī saņēma šo balvu par mūža ieguldījumu.
Streičs bija arī sabiedrisks darbinieks. 1986. gadā ar runu PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā Maskavā viņš veicināja pirmās demokrātiskās vēlēšanas radošajās savienībās. Viņš bija arī Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. 1998. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Aizvadītos gadus Streičs dzīvoja Lietuvā, Veisieju pilsētā, kur turpināja gleznot un veicināja latviešu un lietuviešu mākslinieku sadarbību. Viņš bija Preiļu, Rēzeknes un Veisieju Goda pilsonis.
