Edvards Ratnieks: “Nelegālās migrācijas plūsmas uz Rīgu jau ir kļuvušas par biznesu”

Edvards Ratnieks pagājušā gada septembra beigās solīja plašus policijas reidus, lai konstatētu ārvalstniekus, kuri Latvijā uzturas bez uzturēšanās atļaujām. Pagājušā gada rudenī un ziemā Rīgas pašvaldības policija aizturēja un Valsts robežsardzei nodeva vairākus desmitus personu, kuras Latvijā uzturējušās nelegāli. Tomēr šogad par nelegālo imigrantu izķeršanas reidiem Rīgā vairs nekas daudz nav dzirdēts.

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass pagājušā gada rudenī uzsvēra, ka reidi pamatā notiks potenciālo pārkāpēju pulcēšanās vietās - pagaidu mītnēs, industriālajos un tirdzniecības objektos, kā arī atsevišķās ārvalstu pilsoņu dzīvesvietās. Savukārt Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) teica, ka pašvaldības policijas primārais uzdevums galvaspilsētā ir nodrošināt kārtību un satiksmes drošību ielās, nevis cīnīties ar nelegālo imigrāciju, turklāt tas “noteikti nevar notikt uz cilvēktiesību rēķina”. Arī Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts ir teicis, ka Edvards Ratnieks pārspīlē nelegālo migrantu izplatības problemātiku galvaspilsētā, bet pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass uzsvēra, ka policija neķers cilvēkus uz ielām un neprasīs tūristiem uzrādīt dokumentus. Tā vietā tiks pārbaudītas vietas, kur var pulcēties nelegālie imigranti, un tajās esošās personas. Jauns.lv iztaujāja Edvardu Ratnieku, kā ir veicies ar nelegālo imigrantu izķeršanu un vai tā joprojām turpinās.

- Kādi bija šo reidu rezultāti (cik “nelegāļu”, kur un kad atklāts), cik izraidīti?

Nelegālās imigrācijas reidiem nav beigu datuma – tā ir viena no pašvaldības policijas funkcijām saskaņā ar pērn pieņemtajām izmaiņām likumā “Par policiju”, ko tā arī godprātīgi pilda. To arī esmu vairākkārtīgi uzsvēris, ka tā nebūs akcija, bet pastāvīga funkcija. 

Pērn kopumā Rīgas pašvaldības policija reidu laikā aizturējusi 48 personas. No tām SIS (Šengenas informācijas sistēma) meklēšanā – 3, tiesiskā statusa nebija – 3, derīgas uzturēšanās atļaujas nebija – 7, nelegāli šķērsoja robežu – 32, aizturētas pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma – 3.

Visvairāk nelegālu robežas šķērsošanas gadījumu: no Etiopijas – 7, Indijas – 6, Sudānas – 6; nelikumīgas uzturēšanās gadījumu: no Uzbekistānas – 4, no Tadžikistānas – 3. Šogad jau ir aizturētas 5 personas bez tiesībām likumīgi uzturēties Latvijā. Saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos – nelikumīgas robežas šķērsošanas jautājums varētu vēl vairāk aktualizēties.

Vēlos uzsvērt, ka vienīgais pieņemamais rezultāts ir pilnīga nelegālās imigrācijas izskaušana un legālās imigrācijas no Āzijas valstīm ierobežošana. Mums ir svarīgi, lai imigrācija nākotnē neradītu riskus drošībai un nepasliktinātu kriminogēno situāciju. Jādomā daži soļi uz priekšu, lai nepieļautu citu Eiropas valstu situāciju, kuras ir bijušas labvēlīgas imigrācijas politikai un saskaras ar nopietnām kriminālās situācijas pasliktināšanās sekām.

- Kāpēc šī iniciatīva “apklusa” un vai tā tiks turpināta?

- Ņemot vērā, kā nekontrolēta imigrācija ir ietekmējusi kriminogēno situāciju Eiropas valstu pilsētās un hibrīdkara draudus pierobežas valstīs, uzskatu, ka profilaktiskā situācijas uzraudzība Rīgā ir jāturpina.

Vēl vairāk valsts līmenī ir jābūt rīcībai, lai ierobežotu legālo migrāciju, jo pēdējos piecos gados ir atvērtas slūžas trešo valstu pilsoņu no Āzijas imigrācijai. Nelegālās imigrācijas kontrole ir kļuvusi par Rīgas pašvaldības policijas dienaskārtību, lai Rīga nekļūtu par nelegālajiem imigrantiem draudzīgu uzturēšanās vietu. Savukārt legālās imigrācijas jomā ir jāstrādā valsts līmenī, lai neveidotos sociālais spiediens uz Rīgas pilsētu, kura ir lielākā šo imigrantu uzturēšanās vieta.
 
Jau šobrīd vairs nav noslēpjami fakti – valsts politikas dēļ imigrācijas plūsmas uz Rīgu veidošana jau ir kļuvusi par biznesu, savukārt dažādās Rīgas vietās notiek etnisko kopienu pulcēšanās vietas, piemēram, ar publiskām lūgšanām.

Pēc reidu rezultātu publiskošanas darbs nelegālās imigrācijas apkarošanā turpinās un Rīgas pašvaldības policija regulāri veic pārbaudes pēc iegūtās informācijas vai kopā ar citām tiesībsargājošajām instancēm. Ikviens iedzīvotājs arī var iesaistīties un ziņot par aizdomām par iespējamo nelegālo imigrantu pulcēšanās un uzturēšanās vietām Rīgas pašvaldības policijai, rakstot uz elektronisko pasta adresi rpp@riga.lv. 

- Kā vērtējat atbalstu vai, tieši otrādi – pretdarbību, šai kampaņai?

- Rīgas Domes veiktā socioloģiskā aptauja pērnā gada novembrī liecina, ka 92% iedzīvotāji uzskata, ka Rīgā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis imigrantu skaits.

Savukārt, novērtējot migrācijas radītos riskus, visbiežāk rīdzinieki atzina, ka viņus satrauc iespējamais noziedzības pieaugums (57%). Iespējamais bezdarba pieaugums vietējiem iedzīvotājiem satrauc 49% aptaujāto, jaunu izolētu etnisko kopienu veidošanās – 49%, tas, ka palielināsies sociālie riski (piemēram, nabadzība) apkaimēs, kur vienkopus dzīvo daudz imigrantu – 45%, uz reliģiskiem pamatiem balstītas nesaskaņas – 39%, latviešu īpatsvara samazināšanās – 37%. Bet tikai 6% aptaujāto atbildēja, ka viņus nesatrauc nekas no minētā.
 
Ar reidiem pārliecinājāmies, ka lielākā problēma ir tieši legālā imigrācija. Esam aktīvi aicinājuši Saeimas deputātus, valdību, Iekšlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un robežsardzi izstrādāt likumu un noteikumu grozījumus, kas pievilktu skrūves imigrācijas stingrai ierobežošanai.

Legālajā trešo valstu imigrācijas izskaušanā ir jāveic virkne stingrības pasākumu, tajā skaitā jāskatās līdzi nelegālās nodarbinātības riskiem. Jābūt vienkāršam algoritmam “cik iebrauc migrantu, tik arī izbrauc”. Būtiski jāsamazina Āzijas un Āfrikas valstu studentu īpatsvars, nosakot stingras kvotas. Jāseko Lietuvas piemēram, kur pieņēma stingrus noteikumus par valsts valodas zināšanām apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Jāaizver slūžas ģimeņu apvienošanai.

Imigrācijas ierobežošana un nelegālās imigrācijas izskaušana ir viena no Nacionālās apvienības prioritātēm. Pēc Saeimas deputāta Jāņa Dombrava iniciatīvas ir izveidota Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas pēta imigrācijas problemātiku valstī un kā sakārtot to, lai samazinātu imigrācijas īpatsvaru, kas nekontrolēti pieaudzis pēdējos piecos gados.