“Ha! Smieklīgi gan tas ir!”: sabiedrībā rada neizpratni Siliņas reakcija uz pārmetumiem par “Rail Baltica” projekta katastrofālo stāvokli

“Ha! Smieklīgi gan tas ir! Mēs izvilkām ārā visu to, kas tur nebija darīts 10 gadus. 10 gadus, manuprāt, tas projekts vispār nav ticis normāli vadīts. Un šobrīd vienkārši mēs izcēlām ārā to, cik tas projekts maksā, kā viņš ir vadīts, kas vispār tur notiek. Un šobrīd tur visi kā žurkas bēg no tā kuģa,” paziņoja Siliņa.

Daudziem tas izraisīja neizpratni, kā tad pēkšņi varēja atklāties, ka 10 gadus šis sevišķi dārgais un svarīgais projekts nav normāli vadīts, ja “Vienotības” ministri bija bagātīgi iekļauti jau Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Māra Kučinska valdībā kopš 2016. gada, bet kopš 2019. gada 23. janvāra — tātad pēdējos septiņus gadus — valdību vada “Jaunās vienotības” pārstāvis, vispirms Krišjānis Kariņš, pēc tam kopš 2023. gada 15. septembra pati Siliņa. Turklāt līdz Ministru prezidentes amata ieņemšanai Siliņa nebūt nebija “cilvēks no malas”, bet kopš 2019. gada bija vispirms Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre, pēc tam labklājības ministre.

Raidījumā Siliņa arī pārmeta “Apvienotā saraksta” Saeimas deputātam Andrim Kulbergam sabiedrības maldināšanu ar sociālajos tīklos apgalvoto, ka Siliņa nevada “Rail Baltica” projektu. “Kulbergs visu laiku raksta, ka Siliņa nevada. Halo! Es katru otro nedēļu tiekos ar satiksmes ministru, man ir četri cilvēki, ieskaitot mani, birojā, kas strādā ar šo projektu, mēs viņu vadam. Bet, protams, es nevaru pārzīmēt miljoniem vērtus projektus, kas ir uzzīmēti pirms manis Tāļa Linkaiša laikā, [Kaspara] Briškena laikā, arī Uldis Augulis tur kaut kur ir bijis no ZZS, kas tagad tik ļoti grib pārbaudīt “Rail Baltica”. Ir daudzi ministri pirms tam bijuši, kas, manuprāt — arī [Jānis] Vitenbergs no Nacionālās apvienības, ko viņš izdarīja pusgada laikā? Manuprāt, neko daudz viņš neizdarīja.” Siliņa uzsvēra, ka projektus vajag pārzīmēt, "Rail Baltic” trase ir jānovienkāršo, bet noteikti jāuzbūvē. “Tās ekstras, kas tur ir saliktas iekšā un nav absolūti nepieciešamas, ir jānoņem nost,” paziņoja Siliņa.

Jāpiebilst, ka tikai Uldis Augulis darbojās kā satiksmes ministrs citas partijas (ZZS) pārstāvja Māra Kučinska valdībā, bet visi pārējie darbojušies jau “Jaunās Vienotības” premjera vadībā — Linkaits un Vitenbergs Kariņa valdībā, Briškens, satiksmes ministres pienākumu pagaidu izpildītāja un pašreizējā kultūras ministre Agnese Lāce, kā arī kopš 2025. gada 6. marta amatu ieņemošais Atis Švinka jau Siliņas valdībā.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Siliņa rosinājusi otrdien, 10. martā, valdībā lemt par divām dienesta pārbaudēm saistībā ar dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanu, liecina premjeres ieraksts vietnē “X”. Viņa paziņoja, ka komisijā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” rīkotais iepirkums, savukārt pārbaudē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvieš skaidrība par nepabeigtajiem tilta balstiem Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē. “Sabiedrībai ir jābūt skaidrai, detalizētai informācijai par līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, to pamatotību un ietekmi uz valsts budžetu, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamo atbildību,” paziņoja Siliņa.

Savukārt TV3 raidījums “Nekā personīga” 8. martā ziņoja, ka Igaunija, Latvija un Lietuva “Rail Baltica” projektā vajadzīgos materiālus savulaik vienojās iepirkt kopīgi. Tā izdotos panākt lētāku cenu un piesaistīt nopietnākus piegādātājus. Pēc vairāku gadu strīdiem par specifikācijām, termiņiem un daudziem citiem jautājumiem, iepirkumi noslēgušies. Tagad atklājies, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas bija iesniedzis par 270 miljoniem eiro lētāku piedāvājumu.

2024. gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par “Rail Baltica” ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Kriminālprocess sākts par to, ka par “Rail Baltica” projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar “Rail Baltica” infrastruktūras objektu būvniecību. 2025. gada sākumā toreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas Televīzijā atklāja, ka lietā tiek vērtētas arī politiķu darbības. Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

"Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check" pirmdien vaicāja, vai tiešām kopš 2023. gada rudens, kad Satiksmes ministriju vada "Progresīvie", par šo projektu komunicēts skaidri un atklāti? To, ka atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas Latvijā projektu apvij nesaprotama slepenība, 2024. gada vidū LTV raidījumam "De facto" norādīja Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne. "Informācija ir pieejamāka sabiedrībai. Tas bija man liels pārsteigums, kad mēs taisījām šo situācijas izpēti, jo mums visi IP, visi ziņojumi – ierobežotas pieejamības, neviens neko nevar zināt. Igauņiem un lietuviešiem, nu, es nevarētu teikt, ka simtprocentīgi visi ir atklāti, bet daudz pieejamāka informācija, kādi ir ieguvumi."

"Re:Check" pirmdien atzina, ka toreiz Satiksmes ministrija "Progresīvo" ministra Kaspara Briškena vadībā sāka dokumentus atslepenot. Publisks bija arī ilgi gaidītais un 2024. gada beigās valdībā skatītais ziņojums par projekta gaitu. Savukārt līdzīgs ziņojums šā gada februāra vidū – ierobežotas pieejamības, tātad atkal noslepenots. Tolaik ministra amatā jau bija Atis Švinka ("Progresīvie") un par šo slepenību runāja ne vien opozīcija, bet arī Briškens: "Šobrīd lielākā daļa informācijas ir atkal noslepenota atšķirībā no laika, kad es biju ministrs."

Lāce ar biroja vadītājas starpniecību atbildēja, ka minētajam ziņojumam februāra beigās ierobežotas pieejamības statuss noņemts un tagad tas pieejams ikvienam. Tomēr pagājušonedēļ koalīcijas partneri no ZZS pauda viedokli, ka ierobežotas pieejamības statuss tagad nepamatoti piešķirts Saeimas Budžeta komisijā skatītajam jautājumam par līdzekļu pārdali projekta īstenošanai. "Re:Baltica" jautāja Satiksmes ministrijai, kāpēc tā. Tur atbildēja, ka ierobežotas pieejamības statuss esot saistīts ar iepirkuma procesa organizēšanu – lai publiska informācijas izpaušana neradītu interešu konflikta riskus, neapgrūtinātu augsta līmeņa ekspertu piesaisti un nekaitētu valsts drošības interesēm. Turklāt par to esot lemts valdībā, piedaloties arī ZZS pārstāvjiem. Kāpēc ierobežota pieejamība bija noteikta arī februāra ziņojumam valdībā? Satiksmes ministrija atbild nekonkrēti – tas darīts, kamēr "dokumenti atradās izstrādes procesā un nebija pabeigtas dokumentu gala redakcijas".

Jau vēstīts, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.