Bražes publiski paustais apgalvojums, ka Latvijas eksports uz Krieviju ir krities par vairāk nekā 70-80%, neatbilst patiesībai
Ārlietu ministres Baibas Bražes publiski paustais apgalvojums, ka Latvijas eksports uz Krieviju kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir krities par vairāk nekā 70–80%, neatbilst patiesībai. Ievērojami samazinājies eksportējošo uzņēmumu skaits, taču preču vērtības ziņā kritums ir būtiski mazāks, secinājis pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā", diskutējot par tirdzniecības sakariem ar agresorvalsti un atšķirīgo statistiku starp Igauniju un Latviju, Braže apgalvoja: "Tas, ko es redzu muitas datos, mūsu eksports uz Krieviju ir samazinājies par vairāk nekā 70 – 80 procentiem."
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka kopējais eksporta apjoms pēc preču vērtības kopš kara sākuma ir krities par nepilnu ceturto daļu (aptuveni 25%), nevis 80%. Eksporta apjomi pa mēnešiem ir mainīgi – piemēram, pērn jūlijā uz Krieviju tika izvestas preces gandrīz 100 miljonu eiro vērtībā. Dati arī atklāj, ka pērn novembrī vairāk nekā pusi no eksporta uz Krieviju veidoja alkoholiskie dzērieni, kam sekoja medikamenti, kosmētika un apģērbs.
Ministres padomniece Signe Znota-Znotiņa atzina, ka Braže izteikusies "neprecīzi". Amatpersona esot vēlējusies uzsvērt, ka ievērojami samazinājies tieši Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaits, kuri sadarbojas ar Krieviju. Ja 2021. gadā tie bija 990 uzņēmumi, tad pērn – vairs tikai 201. Šajā aspektā kritums patiešām ir aptuveni 80%.
Ministres birojs arī skaidro, ka liela daļa kravu nav Latvijas izcelsmes. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā 82,4% no visām eksporta deklarācijām uz sauszemes robežas ar Krieviju un Baltkrieviju bija noformētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr arī ar reeksportu nodarbojas Latvijā reģistrēti uzņēmumi, un tas veido daļu no kopējā valsts eksporta rādītāja.
